Saimnieks LV / 2017.gads (Maijs.)

Daudzi no mums ir iecienījuši ikdienā lietot kafiju. Taču ne visi zina, ka līdztekus tradicionālajam kafijas pupiņu dzērienam izsenis Latvijā ir bijusi pazīstama arī cigoriņu kafija. Šis kafijas veids nesatur kofeīnu, to uzturā var lietot pat bērni. Taču arī no cigoriņiem gatavotā kafija uzmundrinās un piešķirs enerģiju. Pie tam cigoriņus var izaudzēt savā piemājas dārzā – izauguši tie līdzinās cukurbietēm, ar platām lapām un paresnu sakni. Latvijā ir uzņēmēji, kas nodarbojas gan ar cigoriņu audzēšanu, gan kafijas ražošanu.

Gardās kafejas stāsts

Jolanta Kovnacka

Bizness sev pašai
Jolanta Kovnacka, SIA RA 5 Dzelmītes īpašniece un vietējā kafejas (un nevis kafijas) zīmola Alīda ražotāja no Viesītes novada par savu kafijas zīmolu sāka domāt pirms gadiem desmit, kad nācās meklēt alternatīvu ierastās kafijas baudīšanai. Kad pirmās dzēriena porcijas garšojušas pašai, apdāvināti visi radi un draugi, lai saprastu, vai kafeja tiešām ies pie sirds. Dažiem tā bijusi īsta bērnības garša, citi labprātāk izvēlējušies pupiņu kafiju. Tomēr ilgi un dikti rēķinot visus riskus un ieguvumus, Jolantas uzņēmums dibināts 2009. gadā. Jau pašā sākumā uzņēmēja izvēlējusies dibināt SIA, jo izmantojusi Lauku atbalsta dienesta piedāvāto programmu sava biznesa attīstībai. Tomēr pašlaik atbalsta programmas saimniece neizmanto, jo tas aizņem daudz laika un ir jāatbilst ļoti daudzām prasībām. Uzņēmēja izturas atbildīgi pret dažādām formalitātēm, gan norādot: „Latvijā likumdošana mainās strauji, tāpēc es nevaru garantēt, kas notiks pēc viena vai diviem gadiem. Biznesā cenšos pielāgoties tirgum, tāpēc izvēlos būt pati sev saimniece, nevis būt atkarīga no kāda finansētāja vai fonda.” Nopelnītais tiek ieguldīts ražošanā un saimniecības attīstībā. Saimniece stāsta, ka regulāri ir jāatjauno darbarīki un iekārtas, kā arī tiek maksātas algas.

Nereti uzņēmumam tiek piedāvātas dažādas reklāmas un sadarbības iespējas, taču saimniece cenšas nesadārdzināt savas izmaksas. Jolanta nevēlas pacelt produkta cenas un likt klientiem maksāt vairāk.

Saimniece ir apmierināta ar savu uzņēmējdarbību, jo ir daudz brīvā laika, ko veltīt ģimenei un saviem hobijiem. Kafejas izgatavotāja stāsta: „Esmu atradusi harmoniju savā dzīvē, kas man liek justies laimīgai.  Galvenais ir neieslīgt rutīnā, nemitīgi pelnīt, lai uzturētu dzīvokli un citas lietas.”

Cigoriņu kafijas ražotne iekārtota jūras konteinerā, kas pielāgots ražošanas vajadzībām, iegādāta elektriskā rīve, maltuve un cits ražošanai nepieciešamais aprīkojums, pie meistariem pasūtīts no metāla izgatavot žāvējamais skapis. Pašlaik uzņēmumā strādā divi cilvēki. Saimniece stāsta: „Jāuzsver, ka ražošanas ēka nav liela. Svaigi gatavota kafeja ir daudz smaržīgāka un kvalitatīvāka. Tāpēc lielus daudzumus neražojam, bet gatavojam noteiktu pasūtījumu skaitu.” Jolantas kolēģe nodarbojas ar dažādiem darbiem saimniecībā, bet saimniece pievēršas grāmatvedības lietām (kas kādreiz bijusi viņas pamatnodarbošanās), kā arī preču izvadāšanai. Šobrīd uzņēmums nestrādā pilnu darba dienu, pilnīgi pietiek ar dažām dienām un stundām nedēļā.

Jolanta secina, ka, biznesam attīstoties, daudzas lietas ir pilnveidotas un optimizētas. Piemēram, pašlaik grauzdēšanai tiek izmantotas profesionālas grauzdēšanas pannas ar īpaši izstrādātiem sildelementiem. Svarīgi ir rūpīgi aprēķināt līdzekļus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Daudzveidīgs kafeju klāsts gan lieliem, gan maziem
Kafeja Alīda ir nosaukta par godu Jolantas vecmāmiņai, no kuras arī dzēriena recepte ir mantota. Šī dzēriena šķirne ir gatavota no grauzdētiem cigoriņiem, burkāniem, miežiem un ozolzīlēm, ir ļoti smaržīga un salīdzinoši ne tik stipra. Alīda ir vispieprasītākā pircēju vidū. Kafejas pārzinātāja turpina iepazīstināt ar savu produkciju: „Kafija Paulīne ir nosaukta manas meitas vārdā. Tā ir gatavota no cigoriņiem, ozolzīlēm, rudziem, burkāniem. Šī kafija ir salīdzinoši rūgtāka, tumšāka, jo pievienoti arī rudzu maizes milti. Savukārt kafija Sēlija ir īpaša ar to, ka rudzu un cigoriņu pamatam tiek pievienotas kaņepes, kas dod dzērienam īpatnēju garšu un smaržu.

Katrā iepakojumā ir 200 grami maluma piecu litru dzēriena pagatavošanai. Kafejas gatavošana un pasniegšana ir atšķirīga no ierastā. Vārīšanai nepieciešama kafijas kanna, un pulveris jāpārlej ar verdošu ūdeni. Lai kafeja būtu garda un smaržīga, tā ir nedaudz jāpavāra, lai putas paceļas uz augšu. Dzērienu lej caur sietu un ļauj tam ievilkties. Jolantas ražotais dzēriens nesatur kofeīnu, bet ir tikpat uzmundrinošs kā ierastā kafija, kā arī stiprinot sirdi, uzlabojot imunitāti, veicinot aknu un kuņģa darbību. Cigoriņā un līdz ar to kafejā ir vērtīga viela – inulīns, dabiska viela, kas samazina cukura līmeni.

Siltajos gada mēnešos kafeju Alīda ir ieteicams baudīt atdzesētu, jo cigoriņi labi veldzē slāpes. Dzēriens lieliski garšos ar pienu, cukuru, saldo krējumu vai saldējumu. Atšķirībā no citām kafijām šo dzērienu var dzert arī bērni. Jolantas vecmamma kafeju devusi arī lopiem, lai tiem uzlabotos veselība un apetīte. Saimniece atklāj, ka maija beigās ir iecerēts laist klajā jaunu produktu – kafeju Viesīte. Eksperimenti ar garšu notiekot ik pa laikam – pievienojot pīlādžogas, topinambūru, tomēr esot jāsajūt garšas izmaiņas un nianses, lai izlemtu par jaunas kafejas šķirnes piedāvājumu pircējiem.

Tonna kafijas
Saimniece stāsta, ka 2016. gadā saražotas vairāk nekā 5000 paciņas, tas ir, apmēram tonna kafejas maisījuma. Uzņēmuma apgrozījums ir aptuveni 12 tūkstoši eiro.

Jolanta ir sapratusi, ka kafeja ir latviešu tradīcija, ar vēsturisku piegaršu. Saimniece smejoties atzīst, ka ārzemnieki tomēr nesaprot, kāpēc kafijai klāt ir jāpievieno ozolzīles un burkāni.

Uzņēmēja uz nākotni raugās pozitīvi: „Plānojam nedaudz palielināt ražošanas apjomus, bet pavisam nedaudz, jo tas prasa ļoti daudz darba. Man ir ērts pašreizējais apgrozījums. Protams, priecāšos, ja ražošanas apjomi palielināsies.”

Cigoriņi – ļoti pateicīgi sēšanai un ražas ieguvei
Saimniece stāsta, ka cigoriņu sēšanas darbi norisinās aprīļa beigās, maija sākumā. Jāuzsver, ka ražošanai der sakņu, nevis lapu cigoriņš. Uzņēmuma produkcija tiek audzēta zemnieku saimniecībā, kas pieder Jolantas vecākiem. Jolanta: „Viss atkarīgs no augsnes kvalitātes, jo cigoriņus vislabāk ir sēt smilšainā apvidū. Cigoriņi ir izturīgi, pieticīgi un augšanai pateicīgi. Bieži vien tie aug ceļmalās un pat smiltīs. Šos augus ir ļoti svarīgi retināt, jo tad tie labāk aug un raža ir salīdzinoši lielāka.” Smilšainākā apvidū cigoriņu saknes ir mazākas, bet daudz tīrākas un daudz vieglāk izraujamas.

Kafejas ražotāja uzsver, ka produkcijā izmanto tikai pirmā gada sakni. Tas saistīts ar to, ka sēklas ir ļoti sīkas, bet laukam vēlams būt diezgan tīram, bez nezālēm. Jāpiebilst, ka nezāles var negatīvi ietekmēt cigoriņu ražu, tāpēc to ravēšanā iesaistās gan strādnieki, gan radi.

Uzsākot sēšanu, visas vagas tiek rūpīgi norullētas. Vagu virspusē noteiktā attālumā ar rokas sējmašīnu tiek iesēti cigoriņi, 2–3 sēklas. Vislabāk cigoriņus ir sēt mitrākā laukā, jo tad ir vislabākā sēklu dīgšana. Jolanta stāsta, ka nereti ir nācies saskarties ar dažādām cigoriņu dīgšanas problēmām, piemēram, sausumu, kā arī lietus radīto garozu.

Tālāk seko cigoriņu augšana, retināšanas un ravēšanas darbi. Jolanta: „Cigoriņu augšana norisinās diezgan ilgu laiku, citreiz sēklas briest pat oktobrī. Ražas novākšana notiek vēlā rudenī, jo tad tā ir pilnbriedā. Jāuzsver, ka vēl augustā cigoriņu saknes ir cietas un reizēm šķiet, ka raža nebūs tik liela, cik iepriekš plānots.” Raža tiek novākta ar rokām, jo apjomi ir salīdzinoši nelieli. Ražas novākšana vidēji notiek divu nedēļu laikā. Cigoriņiem nepatīk silti pagrabi, tāpēc Jolanta saknes uzglabā šķūnī, pārklātus ar salmiem. Savukārt burkānus, rudzus un miežus gan audzē vecāku saimniecībā, gan iegādājas no vietējiem zemniekiem.

Liekam klāt ozolzīles un burkānus...
Kafejas gatavošanai tiek izmantotas arī ozolzīles, kas tiek īpaši atlasītas. Ir gadi, kad ozolzīļu raža ir salīdzinoši neliela un tās tiek vāktas citos Latvijas novados. Kafejas gatavotāja zīles lasa pati, dažkārt tās piegādā arī skolēni, ir nepieciešams salīdzinoši neliels apjoms, vidēji 80–100 kg zīļu gadā.

Jolanta skaidro savas kafejas izejvielu ieguves procesu: „Visas minētās sastāvdaļas tiek savāktas vienkopus, un rudenī sākas pats grūtākais darbs. Notiek cigoriņu un burkānu mazgāšana un ievietošana speciālā ēvelē, kur burkānu un cigoriņu saknes tiek sasmalcinātas skaidiņās. Tālāk cigoriņi un burkāni diennakti tiek kaltēti speciālā kaltē, 60 °C temperatūrā. Burkānu kaltēšana notiek nedaudz zemākā temperatūrā.” Vismaz divas trīs diennaktis jākaltē ozolzīles. Pēc tam noņem tām apvalkus un kodolus samaļ.

Svarīgi minēt, ka no 1 kg burkānu pēc kaltēšana pāri paliek tikai 70 g, bet no cigoriņiem – 150 g. Saimniece atzīst, ka ieguvums ir diezgan niecīgs, bet vērtīgs. Jolanta: „Zaļi cigoriņi ir ļoti rūgti, bet sažāvēts augs iegūst patīkamu un baudāmu rūgtumu. Sažāvētās skaidiņas tiek sabērtas maisos un uzglabātas.

Saimniece stāsta, kā norisinās kafejas pagatavošana: „Burkānu, cigoriņu un ozolzīļu skaidiņas tiek speciāli maltas. Malšanas procesā tiek iegūti ozolzīļu, cigoriņu, burkānu, miežu un rudzu milti. No miltiem noteiktās proporcijās visas sastāvdaļas tiek sajauktas vienā masā. Milti tiek grauzdēti uz speciālas pannas, līdz tiek iegūta vajadzīgā konsistence. Iegūtais pulveris tiek atdzesēts un svērts maisiņos.”

Īpaša ir kafejas pakošana, jo tā tiek veikta ar rokas šujmašīnu. Katrs papīra maisiņš ir divslāņu, ar īpašu pergamentu, lai varētu sajust dzēriena smaržu. Pircēji pie šī iepakojuma veida ir jau pieraduši, arī dizains kļuvis atpazīstams klientu vidū. Pasūtījumi klientiem tiek piegādāti Rīgā un citur Latvijā, arī izmantojot Omniva pasta pakalpojumus.

Kafeja, ko iecienījuši gan tūristi, gan smalki restorāni
Jolanta lepojas: „Aktīvi sadarbojamies ar tūrisma asociāciju Lauku ceļotājs un tūrisma operatoru Impro, regulāri rīkojam dažādas kafijas degustācijas. Nodrošinām balvas arī atpūtas parka Rāmkalni rīkotajās laivošanas sacensībās. Restorāns Bibliotēka N°1 un kafejnīca Mierā ir iecienījuši mūsu ražoto produkciju. Produkciju var atrast arī lielveikalos, eko veikaliņos.” Nereti ciemos iebraucot lietuviešu tūristi. Vairākas produkcijas partijas nonākušas arī ārpus Latvijas robežām, saņemot pozitīvas atsauksmes.

Jolanta īpaši vēlas pateikties šefpavāram Mārtiņam Rītiņam, jo tieši viņš ir iedvesmojis uzsākt šo biznesu. Savulaik Mārtiņa Rītiņa raidījumā Kas var būt labāks par šo ticis filmēts dzēriena gatavošanas process, kas iedvesmojis tālākai attīstībai. Sadarbība ar slaveno šefpavāru turpinās arī šobrīd, jo restorāns Vincents bieži pasūta Jolantas ražoto kafeju. Interesentiem un kafijas cienītājiem ir iespējams atbraukt ciemos uz Jolantas saimniecību, apskatīt laukus un ražošanas procesus, kā arī degustēt kafeju.

Jolanta secina, ka būt uzņēmējam nozīmē uzņemties atbildību, ir jāmaksā nodokļi un nereti jāpiedzīvo zaudējumi. Jolanta citiem zemniekiem un uzņēmējiem novēl atrast vispiemērotāko nozari un iemīlēt savu darbu, tad bizness piedzīvos tikai augšupeju!

Latvijā audzētu cigoriņu eksports

Latvijas teritorija ir piemērota vieta, lai nodarbotos ne tikai ar kafijas produktu ražošanu, bet arī cigoriņu audzēšanu. Lielisks piemērs ir uzņēmums Granova Skrundas novada Raņķu pagastā. Stāsta Jānis Kreičmanis, SIA BiAGRO agronoms: „Sākām eksperimentēt ar cigoriņu audzēšanu 2011. gadā. Ar katru gadu apjoms pieaug. 2016. gads bija visveiksmīgākais. Cigoriņi tiek audzēti un ražoti tikai eksportam uz Poliju. Šobrīd uzņēmums eksportu citviet neplāno. Cigoriņus audzējam lauksaimniecības uzņēmumā, katru gadu cigoriņu platība pārsniedz 100 ha. Šobrīd hektāru platības palielināšana netiek plānota. Mūsu uzņēmuma galvenās prioritātes ir uzlabot cigoriņu audzēšanas tehnoloģijas un palielināt ražas apjomus.” Līdztekus saimniecībā audzē arī rapšus, pupas, ziemas un vasaras kviešus u.c.

Celmlauži cigoriņu audzēšanā un kvalitātes uzlabošanā

Jānis Kreičmanis skaidro, ka cigoriņu sēšanas darbi norisinās pavasarī. Viss esot atkarīgs no laikapstākļiem. Savukārt oktobra sākumā notiek ražas vākšana. Uzņēmums regulāri sadarbojas ar ārzemju speciālistiem, tiek veikti eksperimenti un šķirņu kvalitātes uzlabošana. Ražošanas procesā tiek izmantotas dažādas cigoriņu šķirnes, kas īpaši piemērotas kafijas ieguvei. J. Kreičmanis atklāj: „Cenšamies uzlabot audzēšanas paņēmienus ar speciāliem augu aizsardzības līdzekļiem, bet Latvijā tie nav pieejami. Sadarbojamies ar Valsts augu aizsardzības dienestu. Regulāri kārtojam speciālas atļaujas – ierobežotai un kontrolētai augu aizsardzības līdzekļu lietošanai. J. Kreičmanis norāda, ka pagaidām cigoriņu augšanas procesā slimības un kaitēkļi nav novēroti. Lielākā problēma ir nezāles, kas nereti samazina ražas apjomus.

Cigoriņu ieguvei tiek izmantota specifiska lauksaimniecības tehnika – sējmašīnas, kas ļoti precīzi iesēj sēklas. Reizi gadā notiek sēklu rušināšana, bet cigoriņu raža tiek novākta ar biešu kombainu. Tālāk cigoriņi nonāk uzglabāšanas laukumā, mehāniski notīrīti no māliem, akmeņiem un nomazgāti. Pēc tam dārzeņus sašķēlē un transportē uz kalti, lai izveidotu čipsiem līdzīgu cigoriņu produktu, kas tiek sagatavots eksportam. Tur no tiem gatavo kafiju Inka, ekstraktus u.c. izstrādājumus, kas nonāk vairāk nekā 80 valstīs. Cigoriņu vidējā raža ir ap 15–20 t/ha, taču valstīs ar siltāku klimatu un ilgāku cigoriņu audzēšanas laiku varot iegūt pat uz pusi vairāk.

Ražošanas attīstībai ir atjaunotas vecās kolhoza darbnīcas, kas pielāgotas uzņēmuma vajadzībām. Ierīkotas arī kaltes un fasēšanas zāle. Darbs ražotnē ir sezonāls. Darbinieki tiek piesaistīti ražas novākšanas, mazgāšanas un apstrādes laikā, aktīva darbība rit no oktobra līdz pat decembrim.

Raņķenieki ir vienīgie, kas Latvijā rūpnieciski audzē cigoriņus, veic to pirmapstrādi un plāno ražošanu vēl attīstīt.