Dārzs un Drava / 2019.gads (Rudens.)
Vistrāpīgākais brunfelzijas (Brunfelsia) tautas nosaukums pieder angļiem, kuri tos dēvē par vakardienu, šodienu un rītdienu – ziedu krāsas maiņas dēļ, jo augi uzzied koši zili violetā krāsā, kas pārtop gaiši zilā, pēc tam izbāl gandrīz balta, tādējādi uz auga vienlaikus var ieraudzīt triju krāsu ziedus.
Daudzgadīgās, mūžzaļās brunfelzijas, kas aug kā koki vai krūmi, pieder nakteņu (Solanaceae) dzimtai, kas izceļas ar indīgu šūnsulu. Tādējādi brunfelzijas satur toksiskus un ārstnieciskus alkaloīdus, viens no tiem ir brunfelsamidīns, tas var nepatīkami traumēt suņus, kaķus un zirgus, ja neuzmanīgi apēd kādu auga daļu. Telpās augot, brunfelzijas cilvēkiem nekādu ļaunumu nenodara.
Viešņas no lietus mežiem
Brunfelziju ģintī ir aptuveni 50 sugas, no kurām telpās visbiežāk audzē B. pauciflora var. calycina, B. latifolia, B. americana, B. uniflora (syn. B. hopeana), kā arī šķirnes – ‘Eximia’, ‘Floribunda’, ‘Macrantha’. Šie skaisti ziedošie augi savu nosaukumu ieguva par godu 16. gadsimtā dzīvojušajam vācu mūkam – augu herbāriju vācējam Otto Brunfelsam (1488–1534).
Savvaļā brunfelzijas ir sastopamas tropu Brazīlijas dienvidaustrumos, Venecuēlā, Lielās un Mazās Antiļu salās 1500 m virs jūras līmeņa, gaišos, skrajos lietus mežos, upju krastos, labi drenējošās augsnēs.
Telpās brunfelzijas neizaug augstākas par diviem metriem. Ja vien pietiek pacietības, tad ar gadiem var izaudzēt jauku augststumbra formu – koku. Tāpat no apsakņota brunfelzijas galotnes spraudeņa var izaudzēt bonsai augu, kas zied tikpat skaisti kā lielie krūmi. Nelielais brunfelziju bonsai telpā aizņems ļoti mazu vietu. Interesants fakts – augs labi padodas apgriešanai, bet nekad nemēdz kupli sazarot.
Brunfelziju ziedi ir 2–3 cm diametrā, zied pavasarī, vasaras sākumā. Lai ziedēšana katru gadu būtu veiksmīga, tad vēlu rudenī un ziemas mēnešos, no novembra līdz janvārim, brunfelzijām jānodrošina vēsas 10–12 °C un gaišas telpas. Šajā augu atpūtas laikā brunfelzijām attīstās ziedaizmetņi, kas pārtop ziedpumpuros, kad telpā pēc miera perioda paaugstina gaisa temperatūru līdz 18–22 °C.
Audzēšanas īpatnības
Brunfelzijas jāaudzē gaišās, no tiešiem, karsējošiem saules stariem aizsargātās vietās. Siltums, istabas temperatūra un mitrs gaiss ir vieni no vissvarīgākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai brunfelziju audzēšanai. Vasaras mēnešos vēlams brunfelzijas novietot dārzā lielu koku paēnā, kur augi var saņemt pārpārēm lietu, vēju un galvenais – daudz svaiga gaisa. Šis vasaras laiks ir kā kūrorts veselības uzlabošanā, kas ļauj daudz veiksmīgāk brunfelzijām pārciest tumšos rudens, ziemas mēnešus. Telpās brunfelzijas ļoti jāsargā no nepatīkamā caurvēja, kas izraisa lapu brūnēšanu un biršanu.
Brunfelzijas stāda viegli skābā līdz neitrālā augsnē, kura ir trūdvielām bagāta, irdena, ar labu ūdens un gaisa caurlaidību. Brunfelzijas var audzēt bagātinātas kūdras substrātā, kurai pievienota labi satrūdējusi govs vai putnu organika. Var substrātu veidot no dažādām augsnēm – velēnu, lapu un trūdzemes, kurām klāt vēl piejaukta rupja grants. Augsne nedrīkst kļūt kaļķaina (sārmaina), ja tas notiek, tad auga lapas kļūst gaiši dzeltenīgi zaļas – hlorotiskas, pakāpeniski nobirst. Ja lapu hloroze nav laikus pamanīta, augi ļoti grūti atkopjas, bet var arī aiziet bojā. Mazus augus, līdz 50 cm garus, pārstāda katru gadu, bet lielos krūmus, kokus – pēc vajadzības, reizi 3–5 gados, pie nosacījuma, ka brunfelzijas audzē dažādu augšņu maisījumā, kas spēj barot augus vairākus gadus un nesairst, kā to dara kūdra.
Brunfelzijas augšanas periodā laista bagātīgi, nepieļaujot ilgu ūdens stāvēšanu paliktnī, neļaujot saknēm mirkt ūdenī. Arī ilgstošs slapjums augsnē, tāpat kā caurvējš, izraisa lapu biršanu. Ja zināms, ka laistāmais ūdens ir ciets, tad reizi mēnesī šādu ūdeni var paskābināt ar citronskābi. Miera periodā, kad augi atrodas vēsā telpā, ūdens patēriņš ir neliels. Jāuzmanās ar pārlaistīšanu, jo augiem ļoti nepatīk lieks slapjums un vēsums. Augu pārliešana ir daudz kaitīgāka par iekaltēšanu. Lieks mitrums augu saknēs izraisa lapu biršanu, tāpat arī iekaltēta brunfelzija nometīs daļu lapu.
Augus miera perioda mēnešos nemēslo, bet intensīvās augšanas laikā, no agra pavasara līdz vēlam rudenim mēslo katru nedēļu ar kompleksajiem mēslojumiem, kas paredzēti ziedošajiem telpaugiem. Kad uz auga sāk parādīties daudzi ziedpumpuri, var papildus izmantot kālija mēslojumus, kuri palīdz brunfelzijām uzziedēt bagātīgi. Brunfelzijas apgriež pēc noziedēšanas, bet var griezt arī pirms miera perioda. Augi jāgriež noteikti, lai saglabātu izvēlēto vainaga formu un lielumu. Apgriešanu vēlams apvienot ar brunfelziju pavairošanu, jo šis samērā grūtais process ir par iemeslu tam, ka šie augi telpās ir reti sastopami.
Krūmveida brunfelzijas labprāt aug atsevišķā podā, jo zaru daudzums un to kuplums nepieļauj citu augu blakām. Augstumbra brunfelzijas, taisni otrādi, labprāt izvēlēsies kādu zemsedzēju, nokarenu augu, kas jauki apaugs poda malas un nosegs augsni apkārt auga stumbram. Ja brunfelzijām pietrūkst vajadzīgā gaisa mitruma, tās var bojāt pūkainās bruņutis, tīklērces, baltblusiņas, tripši. Ja laikus neapkaro šos kaitēkļus, tad uz lapām attīstās kvēpsarma (melna mikroskopiska sēne), kas bojā auga izskatu.
Kā pavairot
Brunfelziju pavairošana ar lapainiem galotnes spraudeņiem prasa 25-30 °C augsnes temperatūru un augšanas stimulatorus. Spraudeņi griežami tūlīt pēc augu noziedēšanas. Tos sprauž bagātinātas kūdras un perlīta (1:1) maisījumā, kas visu sakņošanās laiku jāuztur viegli mitrs. Spraudeņi jātur gaismā, tos apsedz ar polietilēna plēvi, kas, veidojoties liekam ūdens kondensātam, ir jānosusina. Pārmērīgs gaisa mitrums var negatīvi ietekmēt spraudeņu sakņošanos – pūst lapas, nozaļo augsne utt. Brunfelziju spraudeņi sakņojas aptuveni divus mēnešus.
Ja brunfelziju krūmiem blakus stumbra pamatnei uz augšējām saknēm attīstās dzinumi, tad, tiem izaugot 15–20 cm augstumā, tos var atdalīt no vecākauga, iestādot pastāvīgā podā.
Brunfelzijas var pavairot arī ar sēklām, tikai no šādi izaudzēta auga, ziedi jāgaida 5–7 gadi. No apsakņota spraudeņa brunfelzija var uzziedēt jau nākamajā gadā.
Beihmaņu ģimene – Inita un Vilnis savu laimes saliņu ar skaistu dārzu iekā...
#TeIrNauda lauku attīstībai Atspēriens ceļā uz savu sapni – LEADER Arī šo...
Jelgavas novada Elejas pagasta Atvasarās Sanita Indrika ar ģimenes atbalstu...
KAS IETEKMĒ DABAS DAUDZVEIDĪBU Iedomāsimies...