Saimnieks LV / 2020.gads (Janvāris.)

Gadu mija ir laiks, kad daudzviet redzam attēlotu Ziemassvētku vecīša slaveno palīgu ziemeļbriedi Rūdolfu, kuram Latvijā dzīvo daudz radinieku – staltbriežu. Daļa no tiem dzīvo mežos, bet daļa cilvēku veidotās un iežogotās teritorijās, kuras saucam par briežu dārziem. Viens no tādiem – SIA Buku audzētava – atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, un tur saimnieko Gatis Bērziņš.

– Kā sākāt saimniekot?

Gatis Bērziņš: – Valgundes pusē atguvām dzimtas īpašumus, tolaik šeit bija pamestas, ar kokiem un krūmiem aizaugušas teritorijas. Zemes kvalitāte nebija piemērota lauksaimniecības kultūru audzēšanai, tāpēc nolēmām ierīkot briežu dārzu, jo dzīvnieki un ar medībām saistītās lietas man patikušas kopš bērnības. 2003. gadā saņēmu atļauju ierīkot briežu dārzu. Tajā laikā sākās ES pirmsiestāšanās strukturālā fonda SAPARD programma, kurai rakstījām projektus, saņēmām finansējumu un iežogojām teritoriju. Pirmos dzīvniekus arī iepirkām no Anglijas briežu dārziem ar projektu atbalstu, tomēr, kā vēlāk noskaidrojām, tie nebija augstākas kvalitātes dzīvnieki. Jo sākumā nekādas lielas saprašanas par selekciju un kvalitāti jau nebija – briedis bija dzīvnieks ar divām ausīm un četrām kājām.

Tātad sākām ar 87 staltbriežiem, no kuriem 70 iegādājāmies par projekta līdzekļiem. Patlaban ir iežogoti apmēram 500 ha, kuros dzīvo nedaudz virs 2000 staltbriežu, 300 dambrieži un 150 mufloni.

– Ar kādu mērķi dzīvniekus audzējat?

– Nodarbojamies ar vaislas dzīvnieku audzēšanu. Mums ir 55 dažādi aploki, kuros dzīvnieki ir sadalīti pa asins līnijām un ģimenēm. Atsevišķi nožogoti arī viena vecuma briežu buļļi. Katram dzīvniekam varam noteikt izcelsmi un dzimtas līniju.

– Kā iegādājaties vaislas dzīvniekus?

– Mums ir piecas labākās Eiropas un pasaules asinslīnijas – rumāņu, ungāru, zviedru karaļnama, dāņu karaļnama un rumāņu vapiti (staltbriežu pasuga). Lai mums būtu dažādas asins līnijas un ragu formas, katru gadu iegādājamies 50–100 dzīvniekus, no kuriem – 70 % ir govis, ne jaunākas par diviem gadiem un ne vecākas par 10 gadiem. Buļļus pērkam dažāda vecuma – 1.5 līdz 8 gadi, jo briedim ragi attīstās un trofejas maksimumu sasniedz 10–12 gadu vecumā.

– Kāds ir dzīvnieku aprites cikls, dzīvojot aplokā?

– Dzīvnieki ir sadalīti pa asins līnijām, pa grupām – aplokā dzīvo viens bullis ar 15–20 govīm. Vasaras sākumā – no maija dažreiz līdz pat augustam – dzimst mazie briedīši, kuri dzīvo kopā ar mammā apmēram pusotru gadu. Nākamajā gadā bullīšus, kuriem jau sāk augt ragi, augusta vidū nošķiram no bara. Ja aploks ir pārapdzīvots, tad arī dzīvniekus šķirojam. Pēc laika bulli ievietojam pie citas asins līnijas govīm, lai iegūtu pēcnācējus – briežus ar izciliem ragiem, kas ir selekcijas mērķis.

Lielos buļļus nevar šķirot un tirgot no aprīļa līdz augustam, jo viņiem aug ragi un šajā laikā tos nevar transportēt. Arī govis šajā laika posmā nevar realizēt, jo ir grūsnas vai jau piedzimuši mazie telēni. Tās var tirgot no septembra līdz martam. Savukārt jaundzīvniekus gan var realizēt visu gadu. Apmēram 70 % telīšu sāk meklēties no 2.5 gadu vecuma un citas pat vēl vēlāk.

– Kas ir kritēriji selekcijas atlasei?

– Galvenokārt vērtējam ragus, tā kā mums jau ir selekcionēti dzīvnieki, tad brāķējam apmēram tikai 5 % no jaundzimušajiem – tie ir atpalikuši attīstībā, savainojušies, lecot pāri grāvim, vai arī bullis kaut kādā veidā izlauzis ragu u.tml. problēmas. Jo mazāk šķību un klibu dzīvnieku, jo bars ir veselīgāks. Turklāt veselie dzīvnieki naidīgi izturas pret atšķirīgajiem, spārda tos, nelaiž pie barības, rezultātā tāpat nekas labs neiznāk.

– Cik paaudzes jau dzīvo briežu dārzā?

– No 2003. gada jau ir 16 paaudzes, kas dzīvo tikai briežu dārzos, arī mēs pērkam tikai no briežu dārziem, jo iegūt mierīgu un nestresainu briedi ir diezgan grūti. Turklāt nodarboties ar vaislas dzīvnieku selekciju var tikai ar mierīgiem un līdzsvarotiem dzīvniekiem. Briedis ir bara dzīvnieks – ja aplokā ir viens nemierīgs indivīds, tad viņš var satraukt visu baru. Mierīgu briedi padarīt par stresainu var 10 minūtēs, bet otrādi – vajadzīgas 10 paaudzes!

Brieži vispār ātri pierod pie cilvēka un tikpat ātri atkal atrod, viņu psihe ir plastiska. Palaistiem savvaļā vai izmukušajiem briežiem jau pāris dienu laikā atgriežas visi savvaļas instinkti.

– Kur realizējat briežus?

– Dzīvniekus realizējam selekcijai un tālākai audzēšanai – vietējiem briežu dārziem, uz Lietuvu, Igauniju, kur briežu dārzi vispār nebija attīstīti, bet pirmie nokomplektēti no mūsu dzīvniekiem. Esam pārdevuši arī uz Vāciju, Franciju. Viens no galvenajiem klientiem savulaik bija Krievija, bet, kopš tā iesaistījusies konfliktā ar Ukrainu, šis tirgus segments ir slēgts. Ik pa laikam ir pārrunas ar Baltkrieviju, Ukrainu, kur ir īpašas valsts programmas savvaļas dzīvnieku populācijas uzlabošanai. Šajās valstīs Āfrikas cūku mēris ievērojami samazinājis meža cūku skaitu, tāpēc, lai uzlabotu medību faunu un būtu, ko medīt, daļai cilvēku tā ir arī iztika, piemēram, Baltkrievijā laiž savvaļā tūkstošiem briežu.

– Vai briežus piebarojat?

– Vasarā apsekojam aplokus, vai ir zāle. Ja ir sauss un trūkst zaļuma, tad pārdzenam uz citiem nožogojumiem. Vasaras mēnešos piebarojam minimāli, ja tiekam pie kādiem gardumiem, tad reizi nedēļā iedodam. Īpaši sausās vasarās, kādas bija pēdējās divas, gan dzīvniekus piebarojām, bet visus iepriekšējos gadus to nedarījām.

Briežus pastāvīgi sākam barot oktobrī un turpinām līdz pat maija vidum, atkarībā no tā, kāda ir situācija pavasarī. Dzīvniekiem izēdinām galvenokārt sasmalcinātu kukurūzu, kam pievienojam kviešus un auzas, atkarībā no barības devām un proporcijām. Barību izdalām ar dalītāju, kurš saber silēs attiecīgos daudzumus. Visu dzīvnieku pabarošana atkarībā no laika apstākļiem aizņem pilnu darba dienu, sākam deviņos no rīta un beidzam ap sešiem vakarā. Kādreiz barojām ar skābsienu un sienu, novietojot barību uz zemes. Labākajā gadījumā tika apēsta puse no tās, otru pusi dzīvnieki izkaisīja un samīdīja. Tāpēc tagad barību liekam silēs, un to apēd pilnīgi visu. Arī daudzuma ziņā – tagad jāvāc un jāgatavo divreiz mazāk barības nekā iepriekš. Aplokos dzīvniekiem pieejami arī salmi, galvenokārt, auzu, un siens, to šogad sagatavojām apmēram trīs tūkstošus ruļļu.

Barību pilnībā gatavojam paši – audzējam kukurūzu, labību, vācam sienu. Lauksaimniecības un briežkopības darbos atkarībā no sezonas un darbiem nodarbinām 7–10 cilvēkus.

– Kā tiek organizēts tūrisms?

– Pie mums brauc daudz interesentu – brīvdienās ir simts un vairāk mašīnas. Ļaujam skatīties un priecāties par dzīvniekiem – bez maksas. Tomēr daļa cilvēku ir negodprātīgi un pēc savas viesošanās atstāj aiz sevis atkritumus – katru nedēļu savācam maisu ar izmestiem papīriem un pudelēm. Arī attiecībā uz dzīvnieku barošanu aicinām apmeklētājus izturēties atbildīgi un nebarot tos ar siltu vai pelējušu maizi, bet labāk cienāt ar burkāniem, āboliem un kartupeļiem. Katru gadu pāris dzīvnieki aiziet bojā apmeklētāju vainas dēļ. Pirms vairākiem gadiem, uzšķēržot aplokā beigtu briedi, kuņģī atradām milzīgu plastmasas tīkliņu bumbu, saskaitot bija 40 gabali, acīm redzot, cilvēki bija tik negodprātīgi, ka pēdējo kartupeli izbaroja kopā ar iesaiņojumu.

– Kas apdraud briežu ganāmpulkus?

– Vilki, lūši, klaiņojoši suņi, bet mums aplokos plēsīgie zvēri nav tikuši. Teliņu dzimšanas laikā bīstami ir lielie putni – kraukļi un ērgļi, kuri bieži aplokos ar zemāku zāli apēd tikko dzimušos mazuļus. Reizēm māte nepaspēj atiet 10 metrus, kad jau krauklis izknābis acis mazajam briedēnam.

Lai ganāmpulka dzīvniekus pasargātu no cērmēm un plaušu tārpiem, briežus attārpojam divas reizes gadā – rudenī un pavasarī, piejaucot zāles pie barības. Papildus vēl attārpošanas preparātus injicējam, šķirojot dzīvniekus.

– Kā veicat dzīvnieku šķirošanu un atlasi?

– Gandrīz 30 aplokos jeb 60 % dzīvnieku ir iespēja šķirot bez midzināšanas, jo ir speciāls dzenamais koridors, pārējos ar iemidzināšanu, iešaujot zāles. Šķirot labāk ir briežu govis, teļus un jaunos bullēnus jeb špīzerus. Savukārt par trīs gadiem vecākus buļļus labāk midzināt, jo šķirošanas laikā tie bieži viens otru savaino vai pat nogalina. Tomēr, arī midzinot, 2–3 % dzīvnieku varam zaudēt, jo kādam var būt slikta veselība vai miega zāļu nepanesība. Šķirošanas metodes izvēli nosaka arī citi faktori, piemēram, neiesaka midzināt karstā laikā – virs 20 grādiem, jo dzīvniekam ātri sāk pūsties vēders un var apstāties gremošana. Pēc iemidzināšanas veicam vajadzīgās darbības – iedodam zāles vai iekraujam transportā pārvešanai, tad injicējam atmidzināšanas zāles un pamodinām.

– Ko darāt ar briežu ragiem?

– Vaislas buļļu ragus saglabājam un veidojam ekspozīciju jeb izstādi, kurā varam parādīt visu asins līniju ragus 3–4 paaudzēs, turklāt katrai ir sava forma.

Mazvērtīgākos ragus savācam un krājam kādu laiku, tad realizējam uz Ķīnu, kur tos maļ pulverī un izmanto dažādu preparātu un kosmētikas izgatavošanā. Ragu realizācija uz Ķīnu ir attīstījusies pēdējos piecus gadus, kādreiz ragus pirka tikai amatnieki vai mēbeļu ražotāji. Cietie ragi maksā ap 25 EUR/kg. Vidēji brieža galvas rota sver no 4 līdz 10 kg, to realizējot, var iegūt papildu ienākumus.

– Kas veido saimniecības galvenos ienākumus?

– Dzīvo dzīvnieku realizācija citiem briežu dārziem vai eksportam – kvalitatīvs bullis var maksāt 2–3 tūkst. EUR un pat vairāk, tas atkarīgs no ragu svara un lieluma. Dzīvnieki, kuriem nav izcilu selekcijas rādītāju, var tikt realizēti gaļā, iegūstot apmēram 150–300 EUR par kautķermeni, bet briedis gadā apēd aptuveni 30–500 EUR.

Vēl saimniecības ienākumu avots ir augkopība, jo audzējam klasiskās graudkopības kultūras. Daļu to ražas izlietojam pašpatēriņam – dzīvnieku barībai, daļu realizējam. Dažus gadus, kad sauso laika apstākļu citām saimniecībā dēļ trūka lopbarības, realizējām arī skābbarību un kukurūzu.

– Kādi ir priekšnoteikumi briežu dārzu izveidei?

– Briežu dārza izveidei vajadzīga zeme, žogs un dzīvnieki. Un tad jāsaprot attīstības virziens – dzīvniekus audzēs vaislai vai gaļas ieguvei. Tūrisms kā blakus nodarbe tāpat pievienosies, jo cilvēki gribēs vērot dzīvniekus. Jo kvalitatīvākus dzīvniekus iegādāsimies, jo lielākas būs iespējas ar tiem kādu ieinteresēt un tos pārdot.

Katru gadu pieredzes iegūšanai atbrauc 5–7 interesenti ar vēlmi ierīkot briežu dārzu, jo esot labs bizness. Sarunas sākumā uzdodu trīs jautājumus – vai esat mednieks, vai patīk dzīvnieki un vai esat gatavs uzturēt briedi kā savu suni vai kaķi? Ja uz jautājumiem ir negatīvas atbildes, tad saku, ka varam netērēt viens otra laiku, jo jums nav vajadzīgs briežu dārzs.

– Ar ko jūs saistāt saimniecības attīstību?

– Attīstāmies nepārtraukti, jo papildinām ganāmpulku 15 gadu garumā un Latvijā nav mūsējam līdzvērtīga briežu dārza. Tik daudz asins līniju vienuviet nav arī citur Eiropā. Attīstība iespējama, jo var iegādāties blakus īpašumus, kuros pēdējos 20 gados nekas nav darīts un kuri aizauguši ar krūmiem un kokiem. Nopērkam, sakopjam, izraujam celmus, izveidojam jaunu aploku (katru gadu teritorija papildinās ar 2–3 aplokiem) un ielaižam dzīvniekus. Mūsu pusē par vienu sakoptu vietu vairāk un briežiem jaunas mājas.