Aizvien populārāka kļūst bišu stropu uzstādīšana uz māju jumtiem, un viens no tādiem – Jelgavas poliklīnikas jumta bišu dārzs – piedalīsies Eiropas mēroga vides kvalitātes pētījumā.

Šis bišu dārzs ar piecām saimēm Jelgavas centrā darbojas jau otro gadu, un tas ir pirmais Latvijas urbānais jumta bišu dārzs ārpus Rīgas.

Pašvaldība informē, ka Jelgavas poliklīnika ar Latvijas Biškopības biedrību un biškopi Nauri Bērziņu turpina sadarbību, lai pētnieciskos nolūkos iegūtu medus paraugus pilsētvidē, kā arī veiktu medus fizikāli ķīmiskās analīzes un apkopotu datus par medu pilsētvidē. Šogad poliklīnikas bišu drava plāno piedalīties Eiropas Savienības mēroga vides monitoringa projektā "INSIGNIA-EU", kura laikā Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā, kā arī septiņās Latvijas lauku teritorijās, izmantojot bišu saimes, noteiks pesticīdu, mikroplastmasas, smago metālu un gaisa piesārņotāju klātesamību vidē.

"INSIGNIA-EU" ir starptautisks sadarbības projekts, ko vada zinātnieki no 11 organizācijām desmit valstīs.

Paredzēts, ka stropos izvietos pesticīdus absorbējošas plāksnes "APIStrip", kas spēs analizēt 273 dažādu pesticīdu atliekas. Lai reģistrētu bišu apmeklēto augu daudzveidību, reizi divās nedēļās biškopji ņems ziedputekšņu paraugu katrā projektam pieteiktajā novietnes stropā.

Vēlāk putekšņu paraugu botānisko izcelsmi analizēs Portugālē, izmantojot jaunākās molekulārās metodes, bet iegūtos datus par ziedputekšņu izcelsmi un piesārņojumu izmantos, lai modelētu piesārņojumu un tā risku apvidū, kas ieskauj bišu dravu, stāsta šī projekta koordinators Latvijā Valters Brusbārdis.

Jelgavas poliklīnikas valdes locekle Kintija Barloti uzsver, ka poliklīnikai ir būtiski gan ārstēt cilvēkus, gan pievērst sabiedrības uzmanību apkārtējās vides jautājumiem, kas tiešā veidā ietekmē visu dzīvo organismu veselību un pašsajūtu.

"Runājot par lauksaimniecībā izmantotajiem pesticīdiem, mums jau sen ir zināma bīstamība to bioloģiskās aktivitātes dēļ. Savukārt citi apkārtējās vides piesārņotāji mums ir mazāk pamanāmi.

Viens no piemēriem ir gaisa piesārņojums, kas būtiski pieauga līdz ar sabiedrības industrializāciju. Diemžēl vidē mēdz būt sastopami arī smagie metāli, gaisā esošās cietās daļiņas un mikroplastmasa.

Šis projekts palīdzēs precizēt vides kvalitāti Jelgavas pilsētā un Eiropā kopumā," uzsver K. Barloti.

Biškopis Nauris Bērziņš šogad turpina sadarbību ar Jelgavas poliklīniku, lai pētnieciskos nolūkos iegūtu medus paraugus pilsētvidē.