Saimnieks LV / 2018.gads (Jūlijs.)

Maija beigās Zinātniskā padome Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktora amatā vienbalsīgi un atkārtoti ievēlēja tā esošo direktoru Dr.med.vet., Ph.D. Aivaru Bērziņu, kurš šajā amatā tika iecelts 2013. gada aprīlī. Tas nozīmē, ka arī nākamos piecus gadus BIOR ies attīstības virzienā – jauni nacionāla un starptautiska mēroga projekti, pieredzes bagāti eksperti un augošs kvalitatīvu laboratorijas pakalpojumu klāsts – nākotni ieskicē institūta vadītājs.

– Kas ir tas, par ko jums ir vislielākais gandarījums, atskatoties uz amata pirmo termiņu?
Aivars Bērziņš: – Lielākais akcents noteikti ir uz to, ka BIOR ir saglabājis un nostiprinājis nacionālā valsts zinātniskā institūta statusu, kā arī ievērojami vairota institūta starptautiskā atpazīstamība. Institūtā sāku strādāt 2009. gadā kā Pētniecības un attīstības departamenta vadītājs. Nonākot direktora amatā, mans pirmais izaicinājums bija jaunās institūta stratēģijas ieviešana, kad to atdalīja no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD). Līdz ar neatkarību mums nāca milzīgs atbildības slogs un izaicinājumi, strādājot ar saviem partneriem.

Pašlaik īstenojam institūta izstrādāto un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstīto projektu Zinātniskā institūta BIOR pētniecības resursu koncentrēšana un institucionālās kapacitātes stiprināšana – konkursa kārtībā esam ieguvuši lielākās investīcijas BIOR pastāvēšanas vēsturē – tas ir visu iepriekšējo gadu smaga darba rezultāts. Iestādes zinātniskā darbība tika novērtēta gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Mēs ieguvām 6.5 miljonus eiro lielas investīcijas zinātniskās kapacitātes stiprināšanai, kas arī bija nozīmīgākais pavērsiens iestādes attīstībā. Tāpat pilnveidojusies arī mūsu pētījumu dinamika – tie kļuvuši starpdisciplināri, apvienojot dažādas nozares, piemēram, mikrobioloģiju, pārtiku, farmāciju u.tml. Daļa investīciju tiek veltīta izcilu iekārtu iegādei, dažas no tām jau atrodas laboratorijās un ir unikālas Baltijas mērogā. Ja Eiropā šādas iekārtas izmanto fizikas, ķīmijas pētījumiem, tad BIOR būs pirmais, kas tās pielietos vides un pārtikas ķīmiskā piesārņojuma kontaminantu izpētei. BIOR strādā nevis vienkārši labi eksperti, bet tie jau ir nākotnes eksperti. Tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka nereti sūtām darbiniekus uz ārvalstīm, kur jaunās iekārtas vēl tikai top, lai viņi saprastu to darbības principu. Un mūsu misija ir rūpēties, lai nākotnes eksperti būtu šeit, BIOR, Latvijā.

Tāpat pašlaik notiek projektēšanas darbi, lai varētu veikt būvniecību, radītu modernas, aprīkotas darba vietas pētniekiem – Rīgā, Lejupes ielā plānots izbūvēt jaunu ēku Zivju resursu pētniecības departamentam, kas pašlaik atrodas Rīgā, Daugavgrīvas ielā padomju laika ēkā. Mūsu mērķis ir, lai pētnieki pēc iespējas strādātu labiekārtotās telpās vienuviet, tāpēc līdz 2020. gadam plānojam būvdarbus pabeigt. Pērn mūsu zivju audzētavā Tome notika Akvakultūras pētniecības un izglītības centra atklāšana, kas ir pirmais solis nākotnē iecerētajai Tomes zivju audzētavas vaislas zivju bankai.

– BIOR regulāri dzirdams arī saistībā ar dažādu valsts iestādēm nepieciešamu pētījumu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu.
– Pēdējo piecu gadu laikā esam kļuvuši par institūtu, kas regulāri pauž zinātnisko viedokli valsts institūcijām. Šobrīd aktīvi sadarbojamies jau ar četrām ministrijām un to pakļautības iestādēm – Zemkopības, Veselības, Izglītības un zinātnes, Vides un reģionālas attīstības ministrijām – vai nu izpildot valsts deleģētas funkcijas, vai sniedzot iestādei nepieciešamo ekspertīzi kādā jautājumā, piemēram, attiecībā uz vides jomu. BIOR atbalsta vienas veselības koncepciju – proti, pārtikas ķēdi nevar skatīt sadrumstaloti, viss jāskata kopumā – kas notiek vidē, pārtikas jomā, cilvēku un dzīvnieku veselībā. Starp citu, jāapzinās, ka cilvēkiem un dzīvniekiem daudzas slimības ir kopīgas, turklāt cilvēks var apdraudēt dzīvnieku pat daudz vairāk. Priecājos, ka ir veiksmīga sadarbība ar PVD, VAAD (Valsts augu aizsardzības dienests) un citām iestādēm, departamentiem, institūcijām.

BIOR pārziņā ir arī programmas Augļi skolai izvērtēšana, kuru veicam kopš 2010. gada, tāpat mums ir lielākā datu bāze par Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņu, kā arī tā tendencēm.

Ar BIOR laboratorijas iekārtām esam palīdzējuši vides piesārņojuma konstatēšanai, piemēram, veicot lielās vides katastrofas – Slokas ugunsgrēka – seku izvērtējumu. Īpašu uzmanību šobrīd esam pievērsuši vides veselībai un īpaši ūdens drošumam. Pirms gada organizējām semināru Rīgas namu apsaimniekotājiem, skaidrojot legionellu baktēriju izplatību ūdens apgādes sistēmās, kā arī iespējamās stratēģijas, lai mazinātu šo baktēriju izplatības riskus. Kopā ar spāņu speciālistiem pašlaik gatavojam projektu par vakcīnas izstrādi pret Āfrikas cūku mēri. Pret klasisko cūku mēri vakcīna eksistē, bet pret Latvijā aktuālo Āfrikas cūku mēri vakcīna vēl nav izstrādāta. Mūsu reģions jaunajai vakcīnai ir kā izmēģinājumu poligons! BIOR zinātnisko darbību vienmēr ir licis priekšplānā, lai varētu sniegt atbalstu valsts institūcijām, piemēram, Briselē diskutējot par zivju nozvejas kvotām – ir nepieciešami zinātniski argumenti! Tie ir tikai daži piemēri mūsu sadarbībai ar dažādu jomu ministrijām un iestādēm. Strādājam daudzveidīgi.

BIOR struktūra ir unikāla pat Baltija valstīs, jo mums līdzīgās institūcijas Igaunijā un Lietuvā, manuprāt, nav izvēlējušās pietiekami ātru attīstības ceļu. Esam gājuši uz priekšu daudz straujāk. Lietuvā līdzvērtīga iestāde strādā tikai ar pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku infekcijas slimībām, tā ir kā valsts struktūrvienība, kas pilda noteiktas funkcijas. Arī Igaunijā mums līdzīgai iestādei ir daudz mazāk funkciju, pētot tikai konkrētā brīdī aktuālās slimības, tagad – Āfrikas cūku mēri. Tomēr šāda veida institūcijām noteikti ir nepieciešama zinātniskā kompetence, ko var attīstīt tikai ar zinātnisko darbību. Nākamgad būs arī jauns zinātnisko institūtu starptautiskais novērtējums, kas mums ir gana svarīgs. Joprojām gribam būt top5 Latvijas zinātnisko institūtu sarakstā.

– Sanāk, ka BIOR ir teju vai monopola loma.
– Tas ir zināms mīts. Tomēr, ja pieredzi, ekspertīzi un zināšanas atsevišķās mūsu darbības jomās var uzskatīt par monopolu, tad droši vien tā var teikt. Laboratoriju Latvijā ir daudz, piemēram, ūdeni var nest uz analīzēm vismaz 10 dažādām vietām, pārtikas mikrobioloģiskās analīzes var veikt gan šeit, gan Polijā u.tml. BIOR atšķiras ar savu pievienoto vērtību – to, ka mūsu sniegtos datus un lēmumus izmanto kā references objektu, mēs realizējam nacionālās references laboratorijas funkciju. Institūta priekšrocība ir tā, ka plaša spektra pakalpojumi atrodas vienuviet, ir plašs pieredzējušu ekspertu tīkls, tas ir nenovērtējami. BIOR arī nemitīgi rūpējas par sadarbību ar laboratoriju tīkliem gan Eiropā, gan ārpus tās.

Kā nacionālās references laboratorija pievēršamies arī tādām aktualitātēm, kas ir svarīgas valsts mērogā, piemēram, kad aizsākās zirga gaļas skandāls, – mums pašiem no komerciālā viedokļa veidot tam nepieciešamās pētniecības metodes, kuras aktīvi varēs izmantot vien īsu laiku, nav izdevīgi, bet tas ir būtiski nacionālā mērogā, tāpēc to paveicām. Ja šajā gadījumā gribētu izmantot citas Eiropas laboratorijas, būtu jāgaida, jo priekšroka ir savas valsts paraugiem. Tomēr Eiropas laboratoriju tīkls ir svarīgs, jo, piemēram, ja mums pieprasa testēt kādu nespecifisku paraugu, tad 24 stundu laikā varam to nogādāt tajā ES laboratorijā, kur var konkrētās analīzes kvalitatīvi veikt. Piemēram, arī BIOR kā sadarbības partneri veic citu ES valstu dioksīnu analīzes.

– Kā veidojas BIOR budžets?
– Jāuzsver, ka mums nav vienkārši valsts budžeta dotācijas, ko saņemam kā valsts zinātniskais institūts. Katrs mūsu pakalpojums valstij tiek sniegts caur kādu konkrētu līgumu ar kādu iestādi, kurā ir noteikts pakalpojumu klāsts, to skaits un budžets konkrētiem laboratoriskiem izmeklējumiem, kas veido finansējumu. Mēs nopelnām katru centu – sadarbojoties ar valsti vai privātu klientu. Privāto pakalpojumu bloks ir stabils, tas aug un pašlaik nodrošina vairāk nekā 30 % mūsu ienākumu. Ap 40 %
ienākumu veido valsts deleģētas funkcijas, tāpat arī piedalīšanās Latvijas un ārvalstu iepirkumu konkursos. Vēl 20–30 % veido mūsu zinātniskie pētījumi un projekti, kuros iesaistāmies. Līdz ar to kolēģiem ir jāsabalansē savi ikdienas darbi ar iesaisti starptautiskajos projektos, kas dod arī jaunas zināšanas. Starpdisciplināros pētījumus noteikti vajag izvērst vēl, pievienojot arī citas zinātnes nozares, ietverot problēmas analīzi no dažādiem aspektiem.

Vēl viens aspekts, pie kura esam strādājuši, ir kvalitatīva un centralizēta pakalpojumu sniegšana. Agrāk valstī bija 26 BIOR reģionālās laboratorijas, vēl nesen laboratorijas bija Valmierā, Rēzeknē, Liepājā, bet pašlaik tur laboratorisko testēšanu neveicam, tādā veidā racionalizējot mūsu resursus – katrā reģionālajā punktā strādā 1–2 cilvēki, kas sadarbojas ar visiem klientiem – lauksaimniekiem, vides inspektoriem u.c., bet visi testēšanas paraugi centralizēti katru dienu tiek sūtīti uz Rīgu, kur veicam visas analīzes. Tā varam nodrošināt, ka analīžu kvalitātes standarts visā valstī ir vienāds. Mēs nedublējam darbinieku funkcijas, savukārt Rīgā dažkārt darbs pat notiek divās maiņās, lai nodrošinātu atbalstu un sniegtu maksimāli līdzvērtīgu kvalitāti visiem klientiem.

BIOR ir zemākās pakalpojumu izmaksas Baltijas reģionā, tā kā tas ir mīts par pakalpojumu dārdzību! Esam atvērti sadarbībai ar dažādām organizācijām – esmu ticies ar Zemnieku saeimas pārstāvjiem, regulāri tiekos arī ar citām organizācijām un iestādēm, lai uzklausītu, ko var uzlabot mūsu sadarbībā. Mans mērķis ir noslīpēt pakalpojumu pieņemšanas standartu, lai tas ir identisks visos mūsu pieņemšanas punktos dažādās Latvijas vietās.

Arī Centrālāzijā (Azerbaidžānā, Gruzijā, Uzbekistānā, Mongolijā u.c.) BIOR zīmolu atpazīst un zina par mūsu pakalpojumu standartiem, jo ar šo reģionu esam sadarbojušies, sniedzot ekspertu padomus, stiprinot viņu laboratoriskās kontroles u.c. sistēmas, kas ir svarīgi, lai piedalītos starptautiskā tirdzniecībā. Piemēram, Gruzijā esam uzvarējuši iepirkumā un šobrīd testējam visus Gruzijas medus paraugus. Dalība šādos konkursos dod pieredzi mūsu ekspertiem, kā arī ir veids, kā gūt papildu ienākumus. Tāpat robežai tuvāki uzņēmumi Lietuvā, piemēram, Mažeiķos, Klaipēdā, Šauļos izmanto mūsu laboratorijas Rīgā – BIOR ir kā vienas pieturas aģentūra, kur var iegūt plašāku pakalpojumu spektru par cenu, kas ir zemāka nekā pašu mājās. Arī Baltkrievija interesējas un lūdz mūsu palīdzību, jo viņu pārtikas nozare aktīvi eksportē produkciju uz ES valstīm.

– Atceramies plaši izskanējušu gadījumu ar suņu barību, kur sākumā Dānijas laboratorija sniedza vienu rezultātu, ko pēc tam mainīja uz pilnīgi pretēju. Kā tas ir iespējams?
– Lai kliedētu dažādus mītus, gribu uzsvērt, ka ir ļoti, ļoti būtiski sniegt laboratorijai precīzu uzdevumu. Ja tas būs neprecīzs vai nekonkrēts, saņemsiet to atbildi, kādu pasūtījāt. Ir atsevišķas analīzes metodes, kurām ir būtiskas tehniskas nianses jeb parametri. Nevar atnest vienu glāzi upes ūdens, vienu beigtu zivi un prasīt – kāpēc tā ir? Neviena pasaules laboratorija nepateiks to, ko vēlamies dzirdēt – šeit ir atrasts indīgs savienojums, kas izraisīja zivs nāvi. Jāuzsver, ka akreditētās laboratorijās nepārtraukti notiek auditi, ir savas kvalitātes sistēmas, kas nodrošina kvalitatīvu uzdevumu izpildi, tajā skaitā, lai izskaustu dažādas iespējamās blēdīšanās vai nejaušas kļūdas. Piemērs – pētnieks vai laborants saņem materiālu analīzei, kuram ir kods un nav zināms, kas to vispār ir pasūtījis.

Vēl ES laboratoriju sakarā svarīgi atzīmēt – joprojām senos normatīvos dokumentos tiek minētas konkrētas laboratoriskās testēšanas metodes. Taču tehnoloģijas attīstās straujāk, nekā Eiropas Komisija spēj veikt izmaiņas regulā. Tas ir pat kuriozi! Tāpēc, ja saskaņā ar likumdošanu ir noteikta kāda novecojusi metode, laboratorijai tā ir jāizmanto un tas, protams, var ietekmēt analīžu rezultātu. Dažkārt, ja ir kādi strīdus gadījumi, analīžu paraugu sūta uz trešo laboratoriju, piemēram, ja paraugs vai produkts nav homogēns. Pat tad, ja ņem kaut vai asins paraugu no cilvēka vai dzīvnieka, ir iespējams, ka kāds rādītājs ir atšķirīgs dažādās laboratorijās, jo ir ņemts dažādos laikos, un dzīvs organisms taču mainās! Arī pareizai parauga ņemšanai ir milzīga nozīme! Izdarot secinājumus, ir jāņem vērā visi šie apstākļi. Šo un citus jautājumus skaidrojam arī klientiem savos semināros, tāpat BIOR mājaslapā ir atrodami ieteikumi pareizai paraugu ņemšanai.

– Pie jums var pārbaudīt arī medu. Vai varat redzēt arī kādas kopīgas tendences?
– Īsumā var teikt, ka Latvijā ražotais medus ir bioloģiski aktīvs, daudzveidīgs un drošs. Sabiedrību ļoti interesē pesticīdu atliekvielas, to klātbūtne produkcijā, un BIOR piedāvā milzīgu analīžu klāstu, ko šajā jomā var veikt. Galvenais ir saprast, ka pareizā laikā, ar pareizu metodi lietoti legāli augu aizsardzības līdzekļi nerada kaitējumu. Glifosāts, ko nemitīgi piemin kā vienu no lielākajiem ļaunumiem, ir viena no visvairāk pētītajām vielām, bet ir tik daudz citu, kurām būtu arī jāpievērš lielāka uzmanība.

– Klāt vasara, kam ieteiktu pievērst uzmanību šajā periodā?
– Tas, ko dara PVD un kam varam palīdzēt arī mēs, – atgādinām par pārtikas un ūdens drošumu. Vasarā sevišķi aktuālas ir ūdeņu – aku, avotu – analīzes. Tāpat nesen BIOR atgādināja par pareizu gaļas grilēšanu, lai mazinātu ķīmiskos un bioloģiskos apdraudējumus nepareizas grilēšanas laikā, kad veidojas savienojumi, kas var būt potenciāli bīstami veselībai, tāpēc ieteicams gaļu nesadedzināt vai nepārcept, kā arī vienmēr notīrīt grilu no iepriekšējās cepšanas reizes. Tā ir sava veida risku komunikācija ar sabiedrību, jo patērētājs bieži aizmirst, ka pārtikas drošums lielā mērā ir pašu rokās!

Nereti, piemēram, cūku fermas īpašnieks domā, ka biodrošība nozīmē tikai dezinfekcijas paklājus, bet tas attiecas uz visu saimniecību kopumā, Tāpat jādomā par situācijām, kad vienā saimniecībā ir vairākas dzīvnieku sugas, notiek aktīva dzīvnieku tirdzniecība. Jāatceras, ka slimībām nav robežu! Zviedrijā un Somijā ir pāris gadījumi, kur konstatēta hroniskā briežu novājēšanas slimība. Tāpat zināmā mērā iepriekš ir attaisnojusies biodrošības stratēģija mazām saimniecībām un mazajiem zoodārziem u.c., pavasarī paturot mājputnus norobežoti, kad vairākās Eiropas valstīs bija vairāki putnu gripas uzliesmojumi, tādā veidā ierobežojot šīs infekcijas slimības izplatību. BIOR ir palīdzējis tapt arī vairākām vadlīnijām mājražotājiem augļu, dārzeņu konservēšanas jomā u.c.

Lai domātu par biodrošību, dažkārt nav nemaz vajadzīgi lieli līdzekļi, tikai uzmanība un pareizā informācija!