Saimnieks LV / 2017.gads (Maijs.)

Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centrā selekcionēto sārtziedu (pelēko) zirņu šķirni ‘Bruno’ (kas izveidota hibridizācijas ceļā, hibrīds 86–18.68., selekcionāre M. Vitjažkova) zinātnieki raksturo kā piemērotu audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tā ir ražīga, ar augstu proteīna un neaizvietojamo aminoskābju saturu un plašu sēklu izmantošanas spektru pārtikā un lopbarībā.

Zirņu prasības pēc siltuma. Zirņu augšanai, attīstībai un nobriešanai nepieciešamā aktīvo temperatūru summa agrām zirņu šķirnēm ir no 1300 °C līdz 1400 °C, bet vēlām šķirnēm ir ≥ 1800 °C. Kaut arī zirņi pieder pie aukstumizturīgajiem augiem, tomēr tie, iesēti pārlieku aukstā augsnē, var sapūt nedīguši. Tādēļ nedrīkst sasteigt ar zirņu sēju, bet nevar arī nokavēt, jo zirņu dīgšanai, t.i., sēklu uzbriešanai ir nepieciešams daudz mitruma. Līdzšinējā pieredze rāda, ka atkarībā no attiecīgā gada pavasara atnākšanas zirņus visbiežāk sēj aprīļa III dekādē un maija I dekādē. Zirņu prasība pēc siltuma dažādās attīstības stadijās apkopota 1. tabulā.

Sējumu biezība. Lauksaimniekiem par platībām, kas apsētas ar proteīnaugiem, paredzēts ES īpašs atbalsts – brīvprātīgais saistītais atbalsts tiešmaksājumu programmā, t.sk. par zirņiem tīrsējā vai mistrā ar zirņu īpatsvaru ≥ 50 % (Zute, 2015, LAD, 2017). Kādu izsējas biezību izvēlēties zirņu šķirnei ‘Bruno’? Rekomendācijā zirņiem ‘Bruno’ norādīts, ka vēlamā sējumu biezība ir no 100 līdz 120 dīgstošu sēklu uz 1 m². Tiek atzīts, ka, strādājot ar bioloģisko saimniekošanas metodi, ir ieteicams palielināt izsējas normu. Tā AREI Priekuļu pētniecības centrā no 2014. līdz 2016. gadam bioloģiskajā laukā salīdzināja divas zirņu ‘Bruno’ izsējas normas – 90 un 120 dīgstošas sēklas uz 1 m². Iegūtie rezultāti parādīja, ka augstāko sēklu ražu 3.8 t/ha ieguva ar sējumu biezību 120 dīgstošu zirņu sēklu uz 1 m², kas bija par 0.7 t/ha jeb 23 % vairāk nekā sējot 90 dīgstošas sēklas uz 1 m². Taču paralēli konvencionālajā saimniekošanas sistēmā augstāko ražu sasniedza pie zirņu izsējas normas ar 90 dīgstošām sēklām uz 1 m² (Zariņa, 2017), un, palielinot sējumu biezību, netika novērots ražas pieaugums. Iegūtie pētījumu rezultāti liek domāt, ka arī bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā ne vienmēr būtu nepieciešams izmantot maksimālo ieteikto zirņu izsējas biezību.

Manā skatījumā, balstoties uz personīgajiem novērojumiem praktiskajā darbībā, izvēloties piemērotāko izsējas biezību bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā, būtu jāņem vērā: 1) augsnes iekultivēšanas pakāpe attiecīgajā laukā; 2) pielietotā mēslošanas sistēma ar atļautajiem mēslošanas līdzekļiem; 3) augu maiņa augsekā. Orientējoša sējumu biezība un izsējas norma, audzējot tīrsējā ar atšķirīgiem sēklu kvalitātes rādītājiem, ko varētu piemērot atbilstoši augsnes kvalitātei un pielietotai mēslošanas sistēmai konkrētā laukā, apkopota 2. tabulā. Pieaugot sēklu netīrībai vai samazinoties sēklu dīgtspējai, izsējas norma tikai palielināsies, bet tie jau būs lieki izdevumi naudas izteiksmē, kas nav pieļaujami. Jau no sen seniem laikiem ir zināma patiesība, ka ar sēklu mēslot augsni nav ne agronomiski praktiski, ne ekonomiski pareizi.

Zirņu ‘Bruno’ veģetācijas ilgums. Apkopojot AREI Priekuļu pētniecības centra (2010–2016) (Būmane 2010–2012; Vaivode, Konošonoka, 2017) un ZS Pilsumi Alojas pagastā izmēģinājumu un novērojumu rezultātus, zirņi ‘Bruno’ sēklu novākšanas gatavību no sējas dienas pa gadiem sasniedza 83–120 dienās. Zirņi ‘Bruno’ atkarībā no gada sadīga 9–17 dienās, bet ziedēšanas sākums iestājās 60.–67. dienā pēc sējas.

Zirņu ‘Bruno’ lietderīgākais sējas veids. No platības vienības zirņu sēklu raža vairāk nekā divas reizes lielāka ir tīrsējā nekā mistros, kas, protams, ir ekonomiski izdevīgi. Sēklu ražas ieguvei mistrs ir praktiski nepieciešams un arī izplatītākais zirņu sējas veids. Zirņus mistros lietderīgi audzēt mazāk piemērotos augšanas apstākļos: skābās, barības vielām nabadzīgās un mitruma režīma nenoregulētās augsnēs. Mistru kopraža ir lielāka un stabilāka, jo to mazāk ietekmē klimatiskie un augsnes apstākļi. Latvijas apstākļiem raksturīgajos nokrišņiem bagātajos un vēsajos rudeņos no mistra sējuma iespējams iegūt drošāku un kvalitatīvāku zirņu sēklu ražu. Bioloģiskajos audzēšanas apstākļos zirņu balstaugi pasargā pākšaugus no nezāļu savairošanās to dīgšanas stadijā. Mistros lēnāk notiek arī slimību un kaitēkļu izplatība. Zirņus audzējot mistrā ar labību, nevajag izmantot liela auguma balstaugus, jo zirņi nepanes noēnojumu. Sēklas iegūšanai par balstaugu ieteicams izmantot veldres noturīgas vēlīnas miežu vai kviešu šķirnes.

Savukārt auzas nav tik piemērotas, jo tām ir liela zaļā masa, kā arī ir raksturīgs bagātīgs lapojums, kas apgrūtinās sējuma žūšanu rudens lietavās ražas vākšanas laikā augustā un septembrī. Sausa, kā arī normāla mitruma nodrošinājuma klimatiskajos apstākļos veģetācijas laikā auzas var konkurēt ar zirņiem, jo abi kultūraugi ir mitruma prasīgi.

Labāka veldres noturība konstatēta zirņu + kviešu un zirņu + auzu mistrā. Lielāku zirņu ‘Bruno’ sēklu ražas daļas īpatsvaru ieguva, audzējot mistrā ar vasaras kviešiem, bet mazāku ar auzām, ko skaidro ar to, ka auzas augšanas laikā vairāk nomāca lēnāk augošos īsāka auguma zirņus (Būmane, 2012; Vaivode, Konošonoka, 2017). Zemkopības ministrijas sagatavotais teorētisko aprēķinu materiāls par zirņu un graudaugu mistru sējas biezību parādīts 3. tabulā

Zirņu ‘Bruno’ veldres noturība. Latvijas klimatiskajos apstākļos lietusgāzes un vēja brāzmas spēj saveldrēt pat veldres visizturīgākās zirņu šķirnes, ja tās audzētas tīrsējā. Galarezultātā tīrsējā sēto zirņu novākšana būs apgrūtināta, var rasties lieli sēklu zudumi, pasliktināsies sēklu kvalitāte. AREI Priekuļu pētniecības centrā trīs gadu (2014–2016.) izmēģinājumu laikā pelēko zirņu šķirne ‘Bruno’ sevi parādīja kā veldres neizturīga šķirne (Vaivode, Konošonoka, 2017).

Kā rāda praktiskā pieredze ZS Pilsumi novērojumos, zirņi ‘Bruno’ ir salīdzinoši īsa auguma (līdz 90 cm), audzējot tīrsējā, tomēr sējums veģetācijas otrajā pusē stipri veldrējas, jo ir mīksts stublājs, kas nespēj noturēties pret spēcīgām vēja brāzmām un pret papildu smagumu, kas rodas pākšu veidošanās laikā. Ražas novākšanas laikā (visbiežāk augustā) gados ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem tīrsējas sējumā ir iespējami ļoti lieli (>50 %) sēklu ražas zudumi.

Zirņu ‘Bruno’ sēklu raža. Apkopojot AREI Priekuļu pētniecības centra (2010–2016) un ZS Pilsumi (2014–2015) izmēģinājumu rezultātus, redzams, ka zirņu ‘Bruno’ sēklu raža tīrsējas sējumos pa gadiem variē no 1.2 līdz 5.3 t/ha. AREI Priekuļu pētniecības centrā (Zariņa, 2017), audzējot zirņus ‘Bruno’ bioloģiskajā laukā (2014–2016), sēklu raža bija par 1.8 t/ha jeb 34 % mazāka nekā konvencionālajā laukā.

*)Provizoriskā sēklas attiecība maisījumā ir aprēķināta pēc vidējiem rādītājiem.  Konkrētā izsējas norma var mainīties atkarībā no sēklu rupjuma (1000 sēklu masa) un sēklu kvalitātes rādītājiem (dīgtspēja un tīrība). Veidojot sēklu maisījumu, jāņem vērā arī konkrētās šķirnes īpašības. Sējot tādas zirņu šķirnes kā ‘Bruno’, noteikti būtu jāizvēlas augšējā robeža.

Proteīna saturs. Pelēkajiem zirņiem raksturīgs augstāks proteīna saturs nekā pārējo krāsu zirņiem. Proteīna saturs zirņu graudos pa gadiem ievērojami atšķiras, to ietekmē attiecīgā gada meteoroloģiskie apstākļi un augsnes īpašības. Šķirnes aprakstā norādīts, ka zirņu ‘Bruno proteīna raža ir no 20.5 % līdz 23.8 %. Pēdējo gadu izmēģinājumos AREI Priekuļu pētniecības centra zirņiem ‘Bruno’ iegūtais proteīna saturs bija no 24.7 % 2015. gadā līdz 27.8 % 2014. gadā (Vaivode, Konošonoka, 2017), bet ZS Pilsumi (2014–2015) veiktajos izmēģinājumos – no 29.4 % līdz 33.6 %.