Saimnieks LV / 2019.gads (Janvāris.)

Dzeltenā rūsa ir parazītiskās sēnes Puccinia striiformis izraisīta graudaugu slimība. Kāpēc būtu jāuzmana savi lauki no šīs slimības? Pēdējos gados konstatēti jauni šīs sēnes paveidi – rases, kuras spēj inficēt līdz šim par rezistentām uzskatītās kviešu šķirnes. Šajā procesā sēne savstarpējā mijiedarbībā ar augu ātri pielāgojas auga aizsardzības mehānismiem.

Lai arī šī patogēnā sēne spēj ātri attīstīties sējumā vasaras periodā, ražu ietekmējoša invāzija tīrumos nenotiek katru gadu, vismaz ne Latvijā. Tas ļoti lielā mērā atkarīgs no dažādiem vides apstākļiem un auga attīstības stadijas infekcijai piemērotajā laikā. Piemērotos apstākļos sēne spēj radīt zudumus līdz 70 % no ražas. Ir gadījumi, kad zudumi var arī pārsniegt šo slieksni. Latvijā šis patogēns visplašāk bija sastopams 90. gados. Šobrīd nelielos daudzumos atrodams visā Latvijas teritorijā, ja ir bijuši piemēroti laikapstākļi sēnes attīstībai.

Ņemot vērā to, ka šī patogēna ierobežošanas iespējas tieši saistītas ar tā ģenētisko daudzveidību – dažādajām rasēm, sēnei izstrādājas rezistences gēni arī pret fungicīdiem, tad sīkāk aplūkosim sēnes dzimumvairošanos un dažādos tās dzīves cikla posmus.

Kopā sēnes attīstības ciklā ir pieci sporu veidi. Trīs no etapiem (sporu veidiem) aug un attīstās uz kviešiem un citām graudzālēm, kas ir primārais saimniekaugs, savukārt divas attīstās uz bārbeļu dzimtas krūmiem (Berberidaceae). Uz kviešiem atrodamas uredosporas, ar ko sēne vairojas vasaras periodā, un teleito sporas, kuras veidojas saimniekaugam (graudaugiem) novecojot. Ar teleito sporām sēne saglabājas uz augu atliekām, un, pienākot brīdim, kad ir labvēlīgi laikapstākļi, tās veido bazīdijsporas. Tās ir maza izmēra sporas, kuras spējīgas pārvietoties lielos attālumos ar vēju un cita veida starpniekiem. Bazīdijsporas var inficēt blakus esošās graudzāles – jaunos kviešu sējumus, tritikāli, citas graudzāles, kā arī parasto bārbeli (Berberis vulgaris L.).

Parastā bārbele Latvijas teritorijā sastopama samērā bieži. Apsekojot Latvijas teritoriju 2018. gadā, atklājās, ka aptuveni 90–95 % no atrastajām bārbelēm ir inficētas ar rūsu. Nevar droši apgalvot, ka visi krūmi bija inficēti tieši ar dzelteno rūsu, jo uz bārbelēm savu dzimumstadiju iziet arī brūnā rūsa (P. recondita), stiebru rūsa (P. graminis) un citas rūsas sēnes, kuras vizuāli ir ļoti līdzīgas. Tomēr droši var teikt, ka rūsas sēņu dzimumvairošanās procesā bārbele ir neatņemama sastāvdaļa.

Bārbeles krūms (Berberis spp.), Kandavā.

Uz bārbelēm dzeltenā rūsa nonāk ar bazīdijsporām. Bazīdijsporām dīgstot, tās iekļūst bārbeles lapā un veido piknīdas. Piknīdas ir sēnei raksturīgs veidojums, kurā tā producē piknosporas. Interesanti ir tas, ka katra no piknīdām satur dažādu ģenētisko informāciju. Līdz ar to arī piknosporas, kuras nāk no dažādām piknīdām, ir ar dažādu DNS. Kad piknosporas ir izveidojušās, tās lido uz citu piknīdu, lai veiktu dzimumvairošanos, kas līdzinās apputeksnēšanās procesam. Pēc tam kad dzimumvairošanās ir beigusies, sēne veido hifas, ar kuru palīdzību tā nonāk līdz bārbeles lapas apakšējai daļai. Uz lapas apakšas attīstās ecīdiji. Tas ir līdzīgs veidojums kā piknīda, tikai specializējies ecīdijsporu producēšanai. Ecīdijos attīstās ecīdijsporas, kuras satur jaunu ģenētisko informāciju, – šajā brīdī varētu būt izveidojusies jauna rūsas rase. Ar ecīdijsporām sēne inficē graudzāles, to skaitā kviešus. Inficēšana parasti notiek pavasara periodā, taču pēc zinātnieku veiktajiem eksperimentiem laboratorijās var spriest, ka arī rudens periodā ir iespējama inficēšanās ar jaunu dzeltenās rūsas rasi. Šāda iespēja pastāv tāpēc, ka sporu attīstībai nepieciešamais laiks nav ļoti garš, ja ir piemēroti apkārtējas vides apstākļi. Vajadzīgas aptuveni 17 dienas, lai ecīdijsporas būtu gatavas izlidot pēc tam, kad bārbele ir inficēta ar bazīdijsporām. Ja šāda inficēšanās un ģenētiskās izmaiņas notiek gan rudenī, gan pavasarī, tad iespēja izveidoties jaunai rasei ir augstāka.

Rūsas sēnes pazīmes uz bārbeles (Berberis spp.).

Bioloģiskajā lauksaimniecībā galvenais veids, kā pasargāt no dzeltenās rūsas infekcijas, ir izturīgu jeb neieņēmīgu šķirņu audzēšana. Arī šķirnes īpašībām ir ļoti liela nozīme. Lai pasargātu integrēti apsaimniekotos laukus no dzeltenās rūsas, ir jāveic regulāra tīruma apsekošana. Ņemot vērā, ka inficēšanās notiek perēkļveidā un var parādīties jebkurā lauka daļā, nepietiks ar lauka apskati tikai lauka malā. Ir jādodas iekšā sējumā, lai pārliecinātos, ka rūsa nav parādījusies. Apsekojumus vajadzētu veikt pēc tam, kad ir bijuši piemēroti laikapstākļi sporu izplatībai. Lielāka iespēja inficēties pastāv pie temperatūrām, kuras ir ap 10 °C, tomēr kopumā sēne spēj attīstīties no 0 līdz 28 °C temperatūrā. Patogēns ir samērā jutīgs arī pret gaismu. Labāk attīstās laikā, kad nav tieši pakļauts UV radiācijai, kas nāk no saules. Iespējams, tāpēc sporas kviešus inficē labāk tieši nakts laikā. Nepieciešams gan samērā liels mitrums gaisā (70–100 %), gan arī brīvais ūdens uz lapu virsmas (pilieni). Sausā laikā sēne kviešus ietekmē mazāk. Tas tāpēc, ka sēnes iekļūšana ir tieši saistīta ar atvārsnīšu darbību, vismaz uredosporu stadijā (vasaras periodā). Atvārsnītes ir auga orgāns, kas atrodas uz kviešu lapas un periodiski atveras vai aizveras. Atvēršanās un aizvēršanās procesu lielā mērā ietekmē temperatūra un augam pieejamais ūdens daudzums, jo ar šī orgāna palīdzību augs sevī regulē temperatūru un ūdens daudzumu. Ir arī citi faktori, kuri augam izraisa stresu.

Dzeltenās rūsas pazīmes uz kviešu lapas.

Pēc dzeltenās rūsas pazīmju konstatēšanas jāizvērtē nepieciešamība sējumā lietot atbilstošo fungicīdu. Tos, kuri paredzēti dzeltenās rūsas ierobežošanai, iespējams atrast Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā.

Ņemot vērā iepriekš minēto par dzeltenās rūsas attīstību uz bārbeles, var apsekot tuvāko apkārtni un pārliecināties, vai tuvumā nav šī krūma. Ja krūms atrodas un tas ir inficēts ar rūsas sēni, tad varat ziņot, zvanot uz norādīto tālruņa numuru – 22322153 (raksta autoram). Ieradīsies persona, kas paņems paraugus no krūma ar infekcijas pazīmēm un nosūtīs uz analīzēm, lai noteiktu, vai bārbele ir inficēta ar dzelteno rūsu.