, .
partlycloudy_day 12.4℃
Vārda dienu svin: Dzidra, Gunita, Loreta, Dzidris

Augu slimību un kaitēkļu izplatības prognoze jūlijā un aizsardzības pasākumi

Valda Meijere , 21-07-2021
Augu slimību un kaitēkļu izplatības prognoze jūlijā un aizsardzības pasākumi

Saimnieks LV / 2021.gads (Jūlijs.)

Vasaras vidus, jūlijs – gaismas un siltuma pārbagāts laiks. Briest un saimniekus priecē kultūraugi. Pavisam drīz jau varēs novākt pirmo ražu. Tikmēr jūlijā jāturpina rūpēties par pavasarī iesēto, iestādīto, jo attīstās ne tikai kultūraugi, bet arī kaitīgie organismi.

Šogad vēsais un lietainais pavasaris krietni iekavēja gan darbus, gan augu attīstību, bet līdz jūlijam viss jau nostabilizējies ierastajā ritmā. Vasarā augu attīstībā svarīgākie faktori ir pietiekams nokrišņu daudzums un siltums. Tie ietekmē arī dažādu kaitīgo organismu klātbūtni un daudzumu kultūraugu laukos.

Katra sezona lauksaimniecībā gan lielākos, gan mazākos dārzos nāk ar jauniem pārbaudījumiem, kas vairo mūsu zināšanas un pieredzi. Ievērojot labas lauksaimniecības prakses nosacījumus un sekojot līdzi monitoringa prognozēm, ir iespējams samazināt vai pat novērst kaitīgo organismu radītos riskus.

Graudaugu sējumos
Ziemāju sējumi līdz jūlijam šogad attīstījušies samērā veselīgi. Tie šomēnes sasniegs nogatavošanās stadiju, arī vasarāju sējumi mēneša beigās jau būs tuvu pilngatavībai. Jūlija otrajā pusē sāksies ziemas miežu un agrīno šķirņu ziemas kviešu pļauja.

Ziemas kviešu sējumos jūlija sākumā vēl jāpievērš uzmanība dažādiem kaitīgajiem organismiem, kas var ietekmēt ražas kvalitāti un kvantitāti. Sējumos novērojama kaitīgo organismu daudzveidība – gan dažādas plankumainības, kas atkarīgas no audzējamā kultūrauga, gan slimības, kas attīstās uz vārpas un tieši ietekmē ražas kvalitāti.

Izplatīta graudaugu lapu slimība ziemāju un vasarāju sējumos visu sezonu ir graudzāļu miltrasa.

Turpinoties slimību izplatībai labvēlīgiem laika apstākļiem, cieš ne tikai augu stiebri un lapas, bet arī vārpas, tādējādi ietekmējot ražas iznākumu.

Kā katru gadu, uz kviešu lapām novērojamas kviešu lapu pelēkplankumainības un dzeltenplankumainības pazīmes, bet uz rudzu lapām – rudzu lapu pelēkplankumainības un stiebrzāļu gredzenplankumainības pazīmes. Rudzu un tritikāles sējumos jūlijā turpinās jūnijā parādījušās brūnās rūsas izplatība. Biežāk augi ar to inficējas ziedēšanas periodā vai vēlāk. Tas atkarīgs no laika apstākļiem. Gan ziemas, gan vasaras kviešu sējumos turpināsies dzeltenās rūsas izplatība. Ja šī slimība inficē vārpas, būtiski samazinās iegūstamā raža.

Auzu sējumos iespējama auzu vainagrūsas parādīšanās un auzu lapu brūnplankumainības tālāka attīstība uz lapām.

Gan vasaras, gan ziemas miežu sējumos turpinās izplatīties miežu lapu tīklplankumainība. Vārpošanas laikā auzu un vasaras miežu sējumos var parādīties auzu un miežu putošās melnplaukas inficēti augi. Visdrīzāk šajos laukos izsēts ne kvalitatīvi kodināts vai vispār nekodināts sēklas materiāls. Par melnplauku ierobežošanu jārūpējas, jau gatavojoties sējai, jo slimību nav iespējams ierobežot veģetācijas periodā.

Graudzāļu miltrasa uz viendīgļlapju nezālēm.

Dzeltenā rūsa uz ziemas kviešiem.

Ja jūlijā iestāsies ilgstoši silts un mitrs laiks, tad uz briestošajām vārpām izteiktāk būs vērojamas vārpu fuzariozes un vārpu plēkšņu plankumainības pazīmes. Šo slimību klātbūtne pazemina graudu kvalitāti. Vārpu plēkšņu plankumainības dažkārt sāk parādīties jau cerošanas sākumā, bet galvenokārt bojā vārpas plēksnes, kā rezultātā var veidoties nekvalitatīvi, sakropļoti graudi ar samazinātu lipekļa saturu. Vārpu fuzarioze ir izplatīta un var būt postoša graudaugu slimība, kuras rezultātā graudos veidojas mikotoksīni, kad graudi kļūst indīgi cilvēkiem un dzīvniekiem. Fuzariozes bojātās vietas kļūst gaišākas, bet stipras infekcijas gadījumā parādās oranžs aplikums, kas padara slimību īpaši pamanāmu. Mitrā laikā uz novājinātiem augiem var sākt attīstīties melnais sodrējums. Dažviet kviešu sējumos kā norāde uz sakņu puvi būs vērojama baltvārpainība. Pēdējos gados visas šīs slimības ar lielāku vai mazāku izplatību bijušas sastopamas gandrīz katrā labības laukā.

Melno graudu izplatība rudzu vārpās ir saistīta ar laika apstākļiem ziedēšanas laikā. Ja rudzi karstā un sausā laikā ziedēja īsu brīdi, tad inficēšanās nenotika. Ja kādu rudzu sējumu vairāk piemeklēja lietus, tad dīgstošiem melno graudu sklerocijiem, kas saglabājas augsnē, bija gana laika inficēt ziedošās vārpas.

Kaitēkļu attīstību veicina silts un sauss laiks. Jūlijā labi saskatāmi tripšu bojājumi vārpās. Jau no maija beigām novērota labību lapgraužu un vēlāk arī kāpuru savairošanās. Jūlijā notiks to intensīva barošanās un lapu bojāšana. Arī šis gads jau no maija beigām ir patīkams laputīm, kuras sastopamas vai katrā labības laukā. Karstā un sausā laikā jūlijā iespējama pastiprināta laputu savairošanās gan uz lapām, gan arī vārpās. Pirms izšķirties par insekticīda smidzinājumu kaitēkļu ierobežošanai, ieteicams pārliecināties par to dabisko ienaidnieku – mārīšu, ziedmušu, zeltactiņu klātbūtni laukā vai tā tuvumā.

Kartupeļu stādījumos
Līdz jūnija otrajai pusei Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti, kas veic monitoringu, kartupeļu stādījumos nekonstatēja izplatītāko slimību – kartupeļu lakstu sausplankumainības un kartupeļu lakstu puves izplatību, jo daudzviet kartupeļi tika iestādīti vēlu un slimības nepaspēja parādīties. Tomēr jūlijā šāda iespēja pastāv. Sausā laikā sausplankumainība var ietekmēt augu attīstību. Ja jūlijā sāksies lietus periodi, aktivizēsies kartupeļu lakstu puve, kas ir ļoti postoša slimība kartupeļu stādījumos. Mitrums un paaugstinātas gaisa temperatūras veicina lakstu puves ierosinātājsēnes attīstību. Turpretī karstums bez nokrišņiem veicinās kartupeļu lapu sausplankumainības attīstību. Atbilstošos apstākļos abas slimības var iznīcināt kartupeļu lakstus ilgu laiku pirms ražas izveidošanās un lakstu dabiskās atmiršanas. Lai veiktu savlaicīgu fungicīda smidzinājumu, biežāk un rūpīgāk jāapseko stādījumi, kur izveidojusies liela lakstu masa, tāpat stādījumi aizvēja vietās, kur nenotiek dabiskas gaisa plūsmas. Riska faktors ir iestādīts inficēts sēklas materiāls.

Kartupeļu lakstu puve.

Atsevišķiem augiem laksti atpaliek augumā, lapas krokojas, arī priekšlaikus dzeltē. Tas norāda uz vīrusu infekciju. Ja augus atstāj stādījumā, tad rudenī no tiem novāc daudz sīku bumbuļu, kurus visbiežāk iešķiro pie sēklas materiāla. Šie bumbuļi nav kaitīgi ne cilvēku, ne dzīvnieku veselībai, bet neder stādīšanai, jo atkal izaugs vīrusslims kartupeļu cers. Ja kādam augam stublāji no apakšas nomelnējuši un izrauti nepatīkami smako, tas liecina par bakteriālās melnkājas klātbūtni. Arī šie augi no stādījuma izvācami, jo dos niecīgu ražu. Slimība saglabāsies bumbuļos, un, tos iestādot, atkal izaugs slims augs.

Izplatītākais kartupeļu kaitēklis ir kartupeļu lapgrauzis, kuru saucam par Kolorādo vaboli. Dažos laukos šajā pavasarī pēc kaitēkļu masveida savairošanās pērn izsalkušās vaboles nevarēja vien sagaidīt saimniekus stādām kartupeļus. Pirmie pieaugušie īpatņi, arī pirmie olu dējumi un pirmie izšķīlušies kāpuri parasti atrodami jūnijā, bet jūlijā sagaidāma kaitēkļa kāpuru visintensīvākā barošanās ar kartupeļu lapām. Kāpuriem nav dabisko ienaidnieku, tādēļ lietojama tikai mehāniska vai ķīmiska kaitēkļa ierobežošana. Ja kāpuru savairojies ļoti daudz, tie dažās dienās var nograuzt augu lapas, atstājot tikai stublājus. Paiet vesels mēnesis, līdz no viena olu dējuma izšķīlušies kāpuri iekūņojas augsnē, bet to apetīte aug līdz ar kāpura izmēriem, nodarot postījumus stādījumā. Jūlijā sagaidāma visu augumu kaitēkļa kāpuru visintensīvākā barošanās ar kartupeļu lapām.

Atsevišķos stādījumos var novērot laputis, kas barojas augu lapu apakšpusē. Tās pārvietojas pa kartupeļu ceriem un pārnēsās vīrusslimības.

Krustziežu sējumi
Jūlija beigās ziemas rapšu lauki sagaidīs kombainus, bet vasaras rapšiem turpināsies sēklu attīstība un briešana.

Slimību ierobežošanas periods ir pagājis. Ar fungicīda smidzinājumu bija iespējams ierobežot krustziežu sausplankumainības izplatību. Ja slimības pazīmes uz pākstīm parādās agrā pākstu attīstības stadijā, tad sēklu ražas veidošanās tiek traucēta. Tāpat jūlijā var konstatēt pirmos ar balto puvi slimos augus. Arī šo slimību varēja ierobežot rapšu ziedēšanas laikā. Tās attīstībai noteicošais ir pietiekošs mitruma daudzums. Platībās, kur pietrūkst mitruma, baltās puves attīstība nenotiek. Baltās puves melnie sklerociji saglabā dzīvotspēju augsnē uz nākamajiem vismaz četriem gadiem. Ja kādā laukā infekcija stipri izplatīta, tad arī šā gada raža var tikt ekonomiski vērā ņemami ietekmēta.

Krustziežu spīduļu aktīvā darbība ziemas rapšu laukos šogad nebija novērojama, jo laika apstākļi neveicināja kaitēkļu savairošanos. Izbadējušies spīduļi parasti pārvietojas no ziemas uz vasaras rapšu laukiem. Aktīvi barojoties, tie sabojā daļu ziedkopu to veidošanās pašā sākumā jau jūnijā. Spīduļu vaboles labprāt mielojas ar ziedputekšņiem, putekšņlapām, no izgrauztajiem pumpuriem ziedi neuzzied un pākstis neizveidojas.

Krustziežu pāksteņu pangodiņi ir vieni no nozīmīgākajiem rapšu kaitēkļiem. Kāpuri izēd jaunās sēklas un pāksteņu sieniņas, līdz ar to samazinās sēklu raža. Galvenie pāksteņu pangodiņu ierobežošanas pasākumi ir augu maiņa un rudens aršana, jo kaitēklis ziemo augsnes virskārtā. Tā kā vasarājiem pāksteņi vēl nav pilnībā nogatavojušies, tad mitrās vasarās uz tiem ar lielāku invāzijas pakāpi sastopami krustziežu pāksteņu pangodiņi.

Sējumos turpinās uzturēties arī citi kaitēkļi. Pēdējos gados cekulkožu daudzums rapšu sējumos ir ievērojami pieaudzis. Cekulkožu kāpuri divas nedēļas barojas ar rapšu lapām un pāksteņiem, iekūņojas un pēc desmit dienām izlido jaunā kaitēkļu paaudze. Nomainoties līdz pat 4 paaudzēm gadā, cekulkodes sagaidīs jauno ziemas rapšu sējumu sadīgšanu augustā. Arī kāpostu laputu kolonijās mainīsies paaudzes, un tās lielākoties barosies uz vasaras rapšu pāksteņiem. Laputu attīstību veicina sauss un karsts laiks. Dažkārt rapšu sējumos oliņas sadēs arī kāpostu balteņa tauriņi. Izšķīlušies kāpuri barosies ar vēl zaļajiem vasaras rapšu augiem. Ja neskaita krustziežu spīduļus, tad pārējie kaitēkļi līdz šim nav radījuši vērā ņemamus ražas zudumus.

Cekulkode uz līmes vairoga.

Tauriņziežu sējumi
Sējas zirņu un lauka pupu sējumos augiem sāk nogatavoties pākstis. Jūnijā līdz ar pirmajiem zirņu ziediem sākas zirņu tinēja tauriņu lidošana. Siltā un sausā laikā tauriņi turpinās lidot un dēt olas uz pākstīm arī jūlijā. Tauriņi dēj olas uz pākstīm, izšķīlušies kāpuriņi iekļūst pākstīs un turpina tajās baroties, tādā veidā sabojājot zirņu graudu ražu. Kaitēkļu ierobežošana iespējama ar dzīviem organismiem – trihogrammām, kas kā olu parazīti iznīcinās kaitēkļa sadētās oliņas. Ja atļauj nogaidīšanas laiks, var lietot arī atbilstošu insekticīdu. Tauriņziežu sējumos nereti mēdz baroties laputis, tomēr nav novērota ražu apdraudoša kaitēkļu savairošanās. Ja kaitēklis traucē pākstu attīstībai, tā ierobežošanai jālieto insekticīdi.

Iestājoties sēņu slimību attīstībai labvēlīgiem laika ap stākļiem un ja sējumā palicis infekcijas avots, tauriņziežiem iespējama pelēkās puves, zirņu askohitozes un zirņu miltrasas attīstība.

Lopbarības pupu sējumos turpina baroties un uz pākstīm dēt oliņas nozīmīgs kaitēklis – pupu sēklgrauzis. Kaitēklis jau jūnijā sāka olu dēšanu uz pākstīm, jūlijā process turpināsies. No izdētajām oliņām šķilsies kāpuri, kas iegrauzīsies pākstu iekšienē un barosies ar attīstībā esošiem pupu graudiem. Jaunās tauriņziežu attīstības stadijās nozīmīgā kaitēkļa tauriņziežu smecernieka kāpuri jūlijā turpinās baroties ar sakņu gumiņiem. Uz pupu lapām turpinās attīstīties pupu brūnplankumainība un pupu koncentriskā plankumainība. Pēdējos gados nereti novērojama pupu rūsas izplatība.

Pelēkā puve lauka pupām.

Dārzeņu sējumos un stādījumos
Burkānu sējumos jūlija beigās aktivizēsies burkānu mušas otrā paaudze. No augsnes izlidojušās mušas var pamanīt un nelielās platībās ierobežot, izvietojot dzeltenos līmes vairogus. Burkānu lakstu sarkanvioletā krāsa norāda, ka sakne ir invadēta ar burkānu mušas kāpuriem. Burkānu stādījumos jūlijā var novērot sačokurotas augu lapas, kas norāda uz burkānu lapu blusiņas bojājumiem. Kaitēklis reizēm var savairoties masveidā. Vēlās sējas burkāniem šis kaitēklis ir mazāk bīstams. Uz lapām jau var novērot arī dažādas plankumainības, kas vairāk izplatītas būs vasaras beigās.

Arī biešu mušai galda biešu lapās attīstīsies otrā paaudze. Kāpuru attīstībai vairāk piemērots mēreni silts un mitrāks laiks. Augiem jūlijā jau būs izveidojusies pietiekami liela lapu masa, lai kāpuri neapdraudētu ražas veidošanos. Iespējama arī pupu laputs koloniju veidošanās biešu lapu apakšpusē. Uz biešu lapām turpināsies dažādo lapu plankumainību izplatība.

Sīpolu stādījumos jūlijā iespējama neīstās miltrasas infekcijas attīstība. Šai slimībai vajadzīgs lielāks mitrums. Biežāk tā izplatīta nezāļainos un sabiezinātos sējumos, kuros ilgāk saglabājas mitrums. Svarīgi pamanīt pirmās slimības pazīmes. Sīpolu loki sāk zaudēt spīdumu, uz tiem veidojas plankumi ar pelēcīgu apsarmi, bet līdz ražas vākšanai vēl ir ilgs laiks. Bieži vien bez slimības ierobežošanas raža būs mazāk kvalitatīva un sliktāk uzglabāsies. Jūlijā iespējami arī profilaktiskie fungicīda smidzinājumi puvju ierobežošanai uzglabāšanas laikā. Sīpolu stādījumos jūlijā turpina novērot sīpolu lakstu puskodes kāpuru bojājumus, tomēr to ietekme uz ražu ir neliela. Sīpolos nereti novērojams bīstams un ekonomiski nozīmīgs kaitēklis –
sīpolu mušas kāpuri. Vienā sīpolā var būt pat līdz 70 sīpolu mušas kāpuriem. Gadā kaitēklim attīstās divas paaudzes.

Gurķu, kabaču un ķirbju stādījumos iespējama ķirbjaugu neīstās miltrasas attīstība. To veicina mērena gaisa temperatūra un ļoti liels gaisa mitrums. Ja infekcija sākusies, tad ar gaisa plūsmu tā izplatīsies tālāk. Pēc pirmo pazīmju parādīšanās to var ierobežot ar fungicīda smidzinājumu, stingri ievērojot nogaidīšanas laiku no smidzinājuma līdz ražas novākšanai.

Tomātiem gan segtajās platībās, gan arī atklātā laukā jūlijā var sākties tomātu augļu brūnās puves izplatība. Infekcija rada būtiskus ražas zudumus. Šo slimību ierosina tā pati sēne, kas kartupeļu lakstu puvi. Tas jāatceras tiem tomātu audzētājiem, kuru siltumnīcas atrodas kartupeļu lauku tuvumā. Svarīgi pamanīt pirmās slimības pazīmes uz lapām, jo, ja inficējas arī augļi, raža nebūs lietojama. Slimības ierobežošanai palīdzēs pirmo infekcijas avotu iznīcināšana vai atbilstoša fungicīda smidzinājums. Diezgan bieži uz tomātu lapām ir tomātu lapu brūnais pelējums. Slimība attīstās paaugstināta mitruma apstākļos, sabiezinātos stādījumos. Sporas attīstās ļoti bagātīgi, un infekcija ātri izplatās – lapas nobrūnē un nokalst. Pamanot tomātu augļu galotnes puvi uz tomātu augļiem, jāpārdomā augu mēslošanas režīms, jo šādi izpaužas kalcija trūkums.

Lielākā kaitēkļu dažādība apdraud kāpostus. Turpina attīstīties kāpostu cekulkožu paaudzes. Stādījumos kāpostu lapu apakšpusē būs sastopami pieaugušie tauriņi un kāpuri, kas barosies. Turpat novērojami iekūņojušies kāpuri. Ziedkāpostiem tie satīklo galviņas, galviņkāpostiem grauž lapas un iekūņojas starp tām, pazeminot preces tirgus vērtību. Gadā attīstās 2–3 paaudzes, labvēlīgos apstākļos pat četras paaudzes. Pirmā paaudze nodara salīdzinoši mazākus bojājumus.

Pamanāmi kāpostu un rāceņu balteņu baltie tauriņi, kas lidinās virs stādījumiem un dēj olas uz kāpostu lapām. No oliņām šķiļas kāpuri, kas barojas ar kāpostu lapām. Vakara un nakts stundās lido pūcīšu tauriņi, kas arī dēj olas, no kurām šķilsies pūcīšu kāpuri. Šie kāpuri sabojā ieriesušās kāpostgalviņas, iegraužoties tajās, bet alojumos atstātie ekskrementi padara kāpostus uzturā nelietojamus. Viena auga sabojāšanai pietiek ar 2–4 kāpuriem. Iespējama arī pirmo laputu koloniju veidošanās. To attīstība ir atkarīga no gaisa temperatūras. Ja karstā laikā augu lapas kļūst bālas un deformējas, tad iespējams, ka laputis jau barojas. Kāpostu stādījumos jūlijā uz augiem var parādīties arī sausplankumainības, pelēkās un baltās puves pirmās pazīmes. Ja kāposti iestādīti laukā, kur iepriekš novērota krustziežu sakņu augoņu infekcija uz krustziežu saknēm, iestājoties siltam laikam un pārmērīgam mitrumam pēc lietusgāzēm, iespējama inficēšanās ar šo slimību.

Augļu dārzos
Ābeļu un bumbieru kraupja izplatība, kā ik gadus, novērojama arī šogad. Slimības izplatību veicināja pārlieku mitrais pavasaris. Jūlijā turpinās attīstīties kraupja sekundārā infekcija, tādēļ, izvērtējot situāciju dārzā, vēlāko šķirņu ābeļu un bumbieru stādījumos jāturpina lietot fungicīdi ražas aizsardzībai.

Arī bumbieru–kadiķu rūsa šovasar attīstījās jau no mitrā maija beigām. Slimības attīstībai atbilstošu laika apstākļu ietekmē jau jūnija vidū daudzas bumbieru lapas atsevišķos dārzos bija noklātas ar dzeltenajiem plankumiņiem. Ja rūsas bojājumi redzami tikai uz dažām lapām, tās var nolasīt, lai rudenī nepalielinātu slimības izplatību. Lielākiem kokiem var izzāģēt un iznīcināt stipri bojātos zarus, lai no rūsas inficētām lapām rudenī nepaspētu izlidot sporas. Fungicīda smidzinājums uz kadiķiem rudenī jāveic pirms sporu izlidošanas no inficētajām bumbieru lapām.

Jūlijā dārzos turpinās augļu briešana un noteikti būs novērojamas pirmās augļu parastās puves pazīmes uz āboliem, bumbieriem, plūmēm un ķiršiem, pelēkās puves pazīmes – arī uz avenēm, zemenēm un citām ogulāju kultūrām. Puvju attīstībai patīk siltums un mitrums. Katrs sapuvušais un dārzā palikušais pērnais auglis kalpo kā infekcijas avots, tādēļ, domājot par augļu dārza veselību nākamajos gados, bojātos augļus vajadzētu savākt un iznīcināt. Ja puvušie augļi paliek zaros, tad daļa no tiem mumificējas un nākamajā sezonā veicina agru puves izplatību.

Bumbieru lapu pangērce turpinās vairoties bumbieru un ābeļu lapās. Lapu koku tinējsmecernieku vaboļu no bumbieru lapām satītos cigāros no oliņām izšķīlušies kāpuri. Tie barojas ar lapu un tad kopā ar lapu tinumiem nokrīt zemē, kur kaitēkļa kāpuri augsnē iekūņojas.

Laputis uz plūmes.

Ābolos un plūmēs sākuši baroties dažādu tinēju kāpuri. Kaitēkļus var novērot izliktos feromonu slazdos, kur joprojām ielido ābolu un plūmju tinēju pieaugušie īpatņi, arī pīlādžu tīklkodes taureņi. Vismazākie un grūtāk pamanāmie ir pīlādžu tīklkožu kāpuri, kas veido ābolos smalku eju tīklojumu, padarot augļus rūgtus. Ābolu tinēja invadēto augļu lielākā daļa parasti nobirst zemē kopā ar kāpuriem. Samazināt šo kaitēkļu populāciju var, savācot visus kāpuru invadētos augļus un tos iznīcinot. Jūlija beigās dažādu tinēju tauriņi un ābeļu ziedu smecernieki palēnām sāk gatavoties ziemošanas periodam. Ieteicams aplikt ap augļu koku stumbriem kukaiņu ķeramās jostas, tādējādi samazinot kaitēkļu izplatību. Ķeramās jostas rudenī jānovāc un jāiznīcina.

Kauleņkoku pelēkā puve.

Ķiršu dārzos viena no izplatītākajām slimībām ik gadu ir kauleņkoku sausplankumainība. Slimības attīstību veicina ilgstošs mitrums un mehāniski zaru bojājumi. Šogad pavasara labvēlīgo laika apstākļu dēļ uz ķiršiem ar diezgan lielu izplatību bija novērojamas ķiršu – madaru laputis. Arī jūlijā laputis turpinās baroties uz ķiršu lapām, stipras invāzijas gadījumā ogas var tikt pārklātas ar laputu izdalījumiem.

Skābo ķiršu stādījumos jūlijā labi var pamanīt un jāturpina likvidēt ar kauleņkoku pelēko puvi inficētos zarus, kas pastiprināti sveķojas, ir nokaltuši ar visiem ziediem, lapām vai jaunajām ogām. Nākamajā gadā šie zari vēl var izplaukt, bet to atrašanās dārzā vairos infekciju augļu kokā.

Dzeltējošās lapas skābo ķiršu stādījumos liecina par ķiršu lapbires klātbūtni. Rūpīgāk apskatot dzeltenās lapas, ir redzami plankumiņi, kuros atrodas sēnes sporas. Slimība veicina lapu atmiršanu. Tās ietekmē lapas nobirst, koki novājinās, arī raža stipras infekcijas gadījumā neienākas. Ķiršu lapbires inficētie zari izgriežami, jo tie nākamajā pavasarī neatjaunosies. Pēc ražas novākšanas iespējams fungicīda smidzinājums.

Ķiršu muša ogu veidošanās laikā uz tām sadēja oliņas. Jūlijā mušas kāpuri kopā ar bojātajām ogām vai atsevišķi būs nokrituši zemē un sāks iekūņoties augsnē. Kaitēklis bojā gan saldo, gan skābo ķiršu ogas.

Krūmogulājos lapas un ogas turpinās bojāt ogulāju kausiņrūsa, kas izplatās jau no jūnija sākuma. Upeņu un ērkšķogu lapas un jaunos dzinumus, bet spēcīgas infekcijas gadījumā arī ogas apdraudēs ērkšķogu Amerikas miltrasa.

Uz ogulāju lapām turpinās attīstīties lapu plankumainības. Aveņu stādījumos uz jaunajiem dzinumiem iespējamas iedegu un aveņu mizas plaisāšanas pazīmes. Slimības vairāk izplatīsies mitrā laikā un ieņēmīgu šķirņu sabiezinātos stādījumos. Slimos augus labāk izvākt no dārza. Ja aizsardzībai pret minētajām slimībām paredzēts izvēlēties fungicīda smidzinājumu, tad tas lietojams tikai pēc ražas novākšanas

Kausiņrūsa uz upenes ogām..

Zemeņu ērcei patiks jūlijs bez liela karstuma un mērena mitruma apstākļi. Toties karsts un sauss laiks patiks parastajām tīklērcēm. Kaitēkļi pēc ražas novākšanas ierobežojami ar atbilstošu insekticīdu – akaricīdu. Arī laputis, kuru šogad pārpārēm dažādos kultūraugu stādījumos, turpinās baroties gan dažādu ogulāju, gan plūmju un ābeļu lapu apakšpusē, gan uz jaunajiem dzinumiem. Dažādos kaitēkļus ierobežot ir apgrūtinoši, tādēļ vienkāršāk ir radīt to attīstībai ne visai patīkamus apstākļus jau stādījumu veidošanas sākumā.

Smiltsērkšķu stādījumos briestošajās ogās olas sāks dēt smiltsērkšķu raibspārnmuša. Kaitēkļa klātbūtni var konstatēt, smiltsērkšķu zaros izkarot dzeltenos līmes vairogus. Nelielās platībās mušu ar līmes vairogiem var arī ierobežot.

Plašāku informāciju par kultūraugu sējumos un stādījumos novēroto nekarantīnas kaitēkļu un slimību izplatību un attīstību var uzzināt VAAD mājas lapā noverojumi.vaad.gov.lv.

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotā zemē
Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotā zemē

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, desmitā daļa – vairāk nekā 200 000 ha n...

Privātmāju energoefektivitātes uzlabošana
Privātmāju energoefektivitātes uzlabošana

Kā zināms, š.g. 8. martā Ministru kabinetā apstiprināta Ekonomikas ministri...

Mazie palīgi lielajos darbos
Mazie palīgi lielajos darbos

Viens no lielākajiem lauksaimniecības tehnikas tirgotājiem Latvijā – SIA Vo...

Notekūdens – sabiedrības veselības spogulis?
Notekūdens – sabiedrības veselības spogulis?

Izrādās, katru dienu tualetes podā līdz ar atkritumiem noskalojam liela apj...