Saimnieks LV / 2026.gads (Novembris)

Lai pārrunātu aizvadītās sezonas reģionālos izaicinājumus, atsevišķu kultūraugu ražības un kvalitātes rādītājus, kā arī vēlreiz atgādinātu par pamatakmeni jebkura lauksaimnieka ilgtspējā – augsnes veselību –, uz sarunu aicinājām agronomi, uzņēmuma Rovensa Next Latvija tehnisko konsultanti Vidzemē un Latgalē, kā arī ģimenes saimniecības SIA Zariņi G pārstāvi Lāsmu Lapiņu.

–Kāds bija šis saimniekošanas gads dažādos Latvijas reģionos?

–Šis izrādījās kārtējais interesantais un izteikti reģionālais gads. Sekmes bija atkarīgas no saimniecības lieluma un gatavības ekstremāli sarežģītiem apstākļiem. Veiksmīgs šis gads bija vidējām un mazajām saimniecībām, kas spēja visus darbus izdarīt laikus, plānojot un negaidot izdevīgāku brīdi. Bēdīgāka situācija izveidojās lielajām saimniecībām, kurām nelabvēlīgos apstākļos pietrūka tehnikas jaudas. 

Visgrūtāk šoruden klājās Kurzemē – Liepājas, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Tukuma pusē joprojām (16. oktobrī) ir ļoti slapjš un sētie ziemāji tika pārsēti. Kurzemē apsēti vien aptuveni 30 % ziemāju platību, kas šim reģionam ir ļoti neraksturīgi. Zemgalē situācija ir nedaudz labāka atšķirīgo augšņu un reljefa dēļ. Latgalē apstākļi ir izteikti lokāli – ap Krāslavu mitruma, sējas un ražas novākšanas ziņā ir tikpat smagi kā Kurzemē, ko apgrūtina kalnainais apvidus ar nogāzēm virs 6 %. Līdzīgi arī Preiļu pusē – Rudzātos. Vidzemē smags trieciens skāra kartupeļu un dārzeņu audzētājus, tādēļ, manuprāt, gaidāmais cenu kāpums būs pamatots, lai gan pēc man pieejamās informācijas mūsu burkānu audzētāji šogad veiksmīgi startēja Lietuvas tirgū. 

Savukārt mūsu saimniecībā SIA Zariņi G šis beidzot bija labs gads, ļaujot atgūties pēc trim smagām sezonām. Tas izdevās tādēļ, ka iepriekšējos trīs gados būtiski mainījām pieeju, pārskatījām kultūraugus un skaidri definējām prioritātes. 

– Kuri kultūraugi šajā sezonā uzrādīja vislabākos rezultātus? 

– Kultūraugu rezultāti reģionāli atšķīrās. Ziemas kviešu ražas un kvalitāte kopumā bija laba, taču par lielu klupšanas akmeni kļuva fuzarioze. Tās izplatība bija atkarīga no šķirnes, sējas intensitātes, vietas un novākšanas brīža. Savā saimniecībā nedēļas laikā vēroju, kā, kuļot un nododot kravas, fuzariozes rādītāji strauji kāpa. 

Ziemas rapsim sezona bija ļoti laba, uzrādot izcilu eļļas saturu. Vasaras rapša rezultāti dalījās – atsevišķi lauki bija fantastiski, bet slapjākās vietās tas izkrita, un ražas novākšana atsevišķās saimniecībās turpinājās vēl oktobra vidū. 

Zirņi šogad izvērtās par bēdu brāli – ja tos spēja nokult laikus, kamēr tie stāvēja kājās, viss bija kārtībā, bet līdz ar veldri sākās sarežģījumi. Pupām ražas bija ļoti labas, sasniedzot...

Pilnu rakstu lasiet novembra SAIMNIEKS LV numurā!