Dārzs un Drava / 2019.gads (Vasara.)

Bioloģiskā dārzkopība Latvijā pazīstama jau vairākus gadu desmitus, bet augsnes auglības jautājums nekādi nekļūst mazāk aktuāls. Kāpēc? Jautājums ir komplekss un ietver virkni faktoru.

Kāpēc auglība neuzlabojas
Viens iemesls − daudzi saimnieki pielieto savu saimniekošanas rutīnas metodi, kas sniedz zināmus rezultātus. Kaut ko mainīt saimniekošanas sistēmā nemaz nav tik viegli. Tas prasa laiku un apņemšanos, vieglāk ir turēties iebrauktās sliedēs. Taču, kā liecina dažādās saimniecībās, to skaitā bioloģiskās, VAAD veiktie augšņu monitoringa dati, samazinās fosfora saturs, arī organiskā viela varētu būt daudz labāka. Augsnēs kādu laiku jau turpinās nelabvēlīgi procesi. Diemžēl joprojām tikai maza daļa saimniecību ir veikušas augsnes analīzes.

Otrs iemesls – lai arī notiek salīdzinoši daudz dažādu izglītojošu semināru, pietrūkst zināšanu. Būtībā mācīties vajadzētu nepārtraukti. Arī gūtās zināšanas pielietot. Trešais iemesls – nav stimulēšanas. Bioloģiskie lauksaimnieki saņem platību maksājumus, taču, nākotnē skatoties, vajadzētu daļu maksājumu diferencēt, lai tie saimnieki, kas papildus rūpējas par augsnes auglības atjaunošanu, varētu saņemt papildu atbalstu. Runa varētu būt par vairākiem pasākumiem, un atkarībā no
tā, kurus izmanto saimniecībā, par tiem arī piemaksāt. Piemēram, par kaļķošanu, zaļmēslojuma un starpkultūru audzēšanu, vērtējot monokultūru vai maisījumu izmantošanu. Tāpat būtu jāņem vērā mikrobioloģisko un augsnes īpašību uzlabojošo preparātu lietošana, augsnes bezaršanas vai bezapvēršanas tehnoloģijas un mulčēšanas sistēmu izmantošana. Vienīgi par tādām standarta lietām kā kūtsmēslu, komposta izmantošana gan papildu atbalsts nebūtu jāpiešķir. Ceturtais iemesls – situāciju draudīgu padara faktors, ka, lai arī daudzas bioloģiskās saimniecības izvēlas audzēt liellopus, samērā liels ir tīras augkopības saimniecību skaits. Šādās saimniecībās ir lielāks risks, ka augsne nesaņems kūtsmēslus. Pastāv gan iespēja tos iepirkt no neindustriālām saimniecībām ar noteiktu lopu skaitu. Cik ir tādu saimniecību, kas patiešām šo iespēju izmanto? Diemžēl maz.

Kas ir augsnes auglība
Tā ir augsnes spēja nodrošināt visus augu augšanai un attīstībai nepieciešamos faktorus (barības vielas, ūdeni, siltumu, gaisu). Augsnes auglību nosaka tās granulometriskais sastāvs, agroķīmiskās īpašības, mitruma apstākļi, organiskās vielas daudzums.  Organiskā viela ir galvenā augu barības vielu rezervju veidotāja augsnē, tā ietekmē arī pārējos augsnes auglību veicinošos faktorus − augsnes struktūru, gaisa un mitruma režīmu. Šajā definīcijā mēs varam atrast gan cēloņus problēmām, gan virzienus, kuros ir jāmeklē risinājumi. Pasākumi, kurus ir iespējams izmantot augsnes auglības atjaunošanā, ir attiecināmi uz procesiem, kas noris augsnē. Tāpat tehniskie paņēmieni, ar kuriem šos procesus sekmējam, izdarām un kontrolējam. Pirms pievērsties katram no šiem soļiem, paskatīsimies uz dabisko augu barošanos, lai labāk saprastu, kā mums ir jāsakārto procesi augsnē, lai iegūtu ilgtermiņa risinājumus augsnes auglībai.

Viss sākas un beidzas ar augsni. Augsnē nonākot augu atliekām, darbu sāk dažādi mikroorganismi. Tā rezultātā veidojas ogļskābā gāze, kas, izdaloties no augsnes, kopā ar skābekli un saules enerģiju nodrošina augiem fotosintēzes procesu, kas veido 50 % no augu vajadzībām. Kā blakus produkts veidojas siltums, kas nodrošina labākus augu augšanas apstākļus (skat. 1. att.). Mikroorganismi un citas sīkbūtnes veicina skābekļa iekļūšanu augsnē, kur tas kopā ar ūdeni nodrošina vēl 28 % no kopējām augu vajadzībām, un atliek vien 22 %, ko augi sev dabū, izmantojot minerālo barošanos. Slāpekļa vajadzību 15 % apmērā var sekmīgi apmierināt ar slāpekļa saistītāju kultūru audzēšanu, paliek vēl 7 % pārējie barības elementi, ko augi var iegūt, kad elementi tiek atbrīvoti no augsnes organiskās vielas, izmantojot mikroorganismus, mineralizācijas veidā. Cikls ir noslēdzies, tā tas notiek dabā, kur nav cilvēka iejaukšanās. Pašlaik liela daļa saimnieku uzmanību pievērš tikai augu minerālās barošanās sadaļai, lai gan risinājumi ir jāmeklē, skatoties uz situāciju kopumā. Tas nozīmē, ka nevar panākt ilgtermiņa risinājumus, orientējoties tikai uz augu minerālo barošanos. Viegli to ir definēt, taču ne tik vienkārši izdarīt.

Soli pa solim uz augsnes auglību

Kaļķošana
Tas viens no primārajiem pasākumiem, jo Latvijā lielākā daļa augšņu ir par skābu dažādām dārzu kultūrām. Vēl jau ir arī variants audzēt kultūras pa reģioniem atbilstoši augsnes skābuma rādītājiem. Valstiski domājot, tā būtu pareizi, tajā pašā laikā cilvēkiem īpašumi ir tur, kur ir. Saimnieki varbūt grib ieguldīt līdzekļus kaļķošanā, lai varētu audzēt savas izvēlētās kultūras. Atgādināšu tikai svarīgākās priekšrocības, ko iegūst nokaļķotie lauki. Uzlabojas mikroorganismu darbība. Ne velti ļoti skābajā augsto purvu kūdrā nenotiek praktiski nekas. Mikroorganismi tik skābā vidē nedarbojas. Augiem kļūst vieglāk uzņemami dažādi barības elementi, kas citkārt ir saistīti grūti šķīstošos savienojumos. Šis ir viens no atslēgas momentiem, kāpēc samazinās šķīstošā fosfora pieejamība augsnēs. Samazinās riski augiem uzņemt smagos metālus, kas var ļoti nelabvēlīgi ietekmēt produkcijas kvalitāti. Tiek uzlabota smago augšņu struktūra, tās kļūst nedaudz irdenākas. Uzlabojas kalcija pieejamība augiem, rezultātā tiks izaudzēta kvalitatīvāka produkcija, tai pēc novākšanas būs ilgāka spēja saglabāties noliktavā un veikalu plauktos.

Zaļmēslojuma kultūru audzēšana
Par to jau ir rakstīts vairākkārt, tāpēc tikai par galveno. No augsnes apsaimniekošanas viedokļa zaļmēslojuma audzēšanai ir jānotiek regulāri un sistemātiski, jāiegulda tajā finanses, tādējādi investējot nākotnē. Nosacīti brīvajās platībās, papuves platībās pēc agro kultūru novākšanas kā starpkultūras ir jāaudzē zaļmēslojums. Plašā pozitīvā ietekme dod labas iespējas katrai saimniecībai, bet jo īpaši bioloģiskajām augkopības saimniecībām. Zaļmēslojums ir lieliska barība mikroorganismiem, pārstrādāts tas kļūst par mēslojumu pēcaugiem. Daļa zaļmēslojuma kultūru spēj ar gumiņbaktēriju palīdzību sekmīgi saistīt atmosfēras slāpekli. Augkopības saimniecībās tas ir galvenais slāpekļa avots. Elastīgie sējas termiņi un daudzās kultūras praktiski ļauj rast risinājumus ikvienā dārza augu audzēšanas situācijā. No atsevišķām sugām līdz daudzveidīgiem maisījumiem, dažādiem izmantošanas nolūkiem. Ar dažāda garuma saknēm zaļmēslojums spēj irdināt augsni un tās apakšslāņus dažādos dziļumos. Zaļmēslojuma augu sakņu radītie kanāli ļauj uzlabot pēcaugu sakņu apgādi ar gaisu un ūdeni. Pēcaugi straujāk veido spēcīgu sakņu sistēmu, ja tiek izmantotas bezaršanas tehnoloģijas. Zaļmēslojuma kultūru izdalītie savienojumi var kalpot kā biofumiganti, kas ietekmē dažādus augsnes patogēnus un kaitēkļus. Zaļmēslojuma sējumi ļauj laukus augmaiņā tuvināt dabiskajam augu barošanās ciklam, kad augsni visu laiku sedz augi. Audzējot zaļmēslojuma kultūras kā starpkultūras, mazinās barības elementu zudumi (izskalošanās un erozijas dēļ). Jaunu tehnoloģisku paņēmienu izmantošana – augu lauzējveltnis (roller crimper), ļauj veidot mulčas slāni lielākos laukos. To ir iespējams apvienot ar tiešo sēju. Pašizsējas maisījumu lietošana ilggadīgos stādījumos – jauns virziens ar labu izmantošanās potenciālu (atsevišķa raksta vērts).

Mikrobioloģiskie mēslojumi un humīnskābju preparāti
Pirmie palīdz mazināt patogēno organismu ietekmi augsnē. Tā ir daļa no bioloģiskās augu aizsardzības. Te ir gan jāņem vērā, ka augsnē iepriekš jābūt audzētam zaļmēslojumam vai iestrādātam organiskajam mēslojumam. Tādā fonā iestrādājot profilaktiski (5−14 dienas pirms kultūras sējas vai izstādīšanas) mikrobioloģiskos mēslošanas līdzekļus, būs vajadzīgais efekts. Nabadzīgā un neiekoptā augsnē tādu līdzekļu pielietošana ir bezjēdzīga. Tātad tās nav brīnumzāles, bet kopējā ainā dod drošu pamatu bioloģiskai augu aizsardzībai. Te vēl ir plašs darba lauks, lai sekmīgi attīstītu tehnoloģijas, kā šos preparātus labāk iestrādāt. Otra grupa ir vērsta uz augsnes organiskās vielas veidošanās procesu, jo humīnskābes ir daļa no organiskās vielas. Tās palīdz augsnē veidoties augsnes agregātiem, tā uzlabojot augsnes struktūru, tās spēju saistīt ūdeni un barības vielas. Paredzams, ka arī šīs vielas sniegs lielu ieguldījumu kopējā augsnes auglības uzlabošanas procesā. Jāsaprot, ka šie preparāti nedarbojas pēc minerālmēslu principa – uzbēri un uzreiz redzams efekts. Tie strādā ilgtermiņā un pakāpeniskāk. Tādēļ to efektivitātes izvērtēšana sezonas griezumā būtībā nav pareiza, jo neļauj gūt patieso ainu par to ietekmi uz augsnē notiekošajiem procesiem.

Augu izcelsmes preparāti
Vairāk ir tikuši izmantoti amatieru segmentā kā vircas (nātru, nezāļu, tauksaknes), kalpojot papildmēslošanai. Ievadot papildus augsnē oglekli, tiek dota laba iespēja attīstīties augsnes mikroorganismiem, tā veidojot veselīgu augsni. Tas atkal ir viens nozīmīgs ķieģelītis kopējā augsnes atjaunošanā. Izmantojami gan tikai augu veģetācijas perioda aktīvās augšanas stadijā.

Kokogles
Iespējams, mazāk zināms augsnes auglības uzlabošanas līdzeklis. Vienkārši runājot, tās pēc būtības ir tās pašas kokogles, kuras tiek izmantotas dažādu pārtikas produktu grilēšanai. Izrādās, ka ar šīm oglēm var ne tikai tikt pie ļoti garšīgām lietām, bet arī nodrošināt augsnes auglību. Augu izcelsmes organisko materiālu darbības viens no lielākajiem trūkumiem ir to darbības relatīvi īsais laiks. Mēs esam spiesti atkal un atkal augsnē iestrādāt organisko mēslojumu. Kokogles spēj dod šo efektu ilglaicīgi. Zviedrijā notiek pētījumi par to izmantošanu. Ideja, ka kokogles varētu tikt izmantotas augsnes auglības uzlabošanai, nāk no Dienvidamerikas, kur šādi ielabotas augsnes indiāņi sauca par Terra Preta. Pievienojot 10−30 % augsnes auglīgā slāņa tilpuma kokogles, iegūst ļoti auglīgu augsni. Izklausās pārāk vienkārši, lai būtu ticami. Kokogles pēc būtības ir absolūti inerts materiāls. Kā ir iespējams tāds efekts? Atbilde slēpjas kokogļu uzbūvē. Kokogles ir ļoti porains materiāls, kas ietver lielākas un mazākas poras, līdz ar to katrs kokogles gabaliņš ietver sevī milzu laukumu. Tas nozīmē to, ka kokogles no augsnes spēj uzņemt augiem nelabvēlīgos savienojumus, piemēram, smagos metālus. Kokogļu virsma ir ne tikai liela, bet arī izklāta ar darvu, kam piemīt augsta jonu saistītspēja. Ideāli kokogles strādā kopā ar mikorizas sēnēm. Tās ar micēlija hifām šķīdina barības elementus no augsnes, kokogles tos saista (pietur), bet augu saknes pēc vajadzības tās izmanto. Izveidojas ideāla savienība, kas nodrošina augu augšanu. Kokogles spēj saistīt arī ļoti kustīgo slāpekli. Tas nozīmē, ka augsnē uz ilgu laiku tiek saistīts ogleklis, samazinot siltumefektu, mazinās barības elementu izskalošanās un tiek nodrošināta augu augšana. Loks ir noslēdzies. Par šo materiālu izrāda interesi daudzi augsnes zinātnieki.

Mikorizas sēņu izmantošana
Tā ir viena no spēcīgākajām sadarbībām, kāda eksistē augu pasaulē. Parasti pastāv starp kokiem, krūmiem un dažkārt arī viengadīgajām kultūrām. Sēnes ar savu micēliju saaug kopā ar augu saknēm, kļūstot praktiski par vienu veselu. Sakņu spurgaliņas saņem no micēlija izšķīdinātās barības vielas un ūdeni, savukārt sēnes − no saknēm fotosintēzē radīto oglekli un cukurus. Ne velti, kad izcērt mežus, šī ideālā savienība izirst un sēnes pazūd. Mikorizas sēņu izmantošana dārzkopībā ir vēl viens jauns virziens, kas ir ar augstu potenciālu tieši bioloģiskajām saimniecībām. Pētījumi tiek veikti abos virzienos – gan ilggadīgajiem stādījumiem, gan viengadīgajām kultūrām. Ir iespēja izmantot ilgo kompostēšanu, ļaujot sēņu micēlijam cauraust kompostu. To panāk kompostējot, pievienojot uz katru kārtu pa saujai meža augsnes, vislabāk, ja tā ņemta zem dažādiem kokiem. Nedrīkst augsni ņemt kritušo koku tuvumā, lai nejauši nepaņemtu piepju sēņu sporas. Arvien vairāk ir pētījumu par mikorizas sēnēm viengadīgajām dārzeņu kultūrām. Ir saimniecības Ukrainā, kur lieliskus rezultātus iegūst, audzējot papriku. Nav šaubu, ka tieši šī tipa mikrobioloģiskie preparāti parādīsies arvien vairāk, paceļot bioloģisko augu aizsardzību jaunā līmenī, būtiski paaugstinot ražas.

Tehnikas ietekme uz augsnes auglības nodrošināšanas procesiem
Kad Šumeri 6000 gadus atpakaļ izgudroja arklu, sākās augsnes apstrādes revolūcija, kas turpinās vēl šodien, bet ne viss ir tik ideāli. Cilvēki iemācījās, ka, auglīgās zemes uzarot, sākās vētraina augu augšana, taču tas nenotiek mūžīgi, augsnes tika noplicinātas, rezultātā cilvēkiem nācās meklēt aizvien jaunas vietas, kur apmesties, jo iepriekšējās bija pārvērtušās tuksnešos. Tā ir izzudušas daudzas civilizācijas. Kāpēc aršanai potenciāli līdztekus visām labajām īpašībām ir tik augsta bīstamība? Tas ir saistīts ar augsnes organisko vielu un mikroorganismu darbību. Augsnē pamatā darbojas divu veidu mikroorganismi. Augsnes augšējā slānī, pirmajos 15 cm, darbojas aerobie mikroorganismi, kas strādā gaisa (skābekļa) klātbūtnē. Dziļāk, kur vairāk notiek trūdvielu veidošanās, darbojas anaerobie mikroorganismi, tātad tur skābekļa ir pavisam maz. Tad, kad notiek aršana, augsnes apakšējais slānis ar šiem mikroorganismiem nonāk augsnes virspusē, tie skābekļa klātbūtnē nespēj darboties un iet bojā. Sākas spēcīga augsnes organiskās vielas mineralizācija un barības elementu atbrīvošanās. Savukārt aerobie mikroorganismi, nonākuši lejā, bez skābekļa klātbūtnes iet bojā. Tā ar katru aršanas reizi mēs veicinām augsnes mineralizāciju un traucējam darboties mikroorganismiem. Atgriežoties pie sākuma, mēs pazaudējam pusi no augu barošanās potenciāla. Pārāk daudz, lai to neņemtu vērā.

Ieteikumi
Pirmais un viens no būtiskākajiem aspektiem ir maksimāli izvērst zaļmēslojumu un jo īpaši starpkultūru audzēšanu. Ne velti LAD var pieteikt šo atbalstu. Tas ļautu samazināt zudumus rudens-ziemaspavasara posmā barības izskalošanās un erozijas dēļ. Tas jau būtu solis uz priekšu augsnes auglības saglabāšanā. Aizstāt aršanas tehnoloģiju ar augsnes apstrādi līdz 15 cm dziļumam, izmantojot diskus vai irdinātājķepu kultivatorus. Tas labi atbilst arī zaļmēslojuma un citu organiskā mēslojuma iestrādei. Ievērības cienīga ir arī dziļirdinātāju izmantošana, apvienojot ar mikroorganismu kompleksu ievadi augsnes apakškārtā, radot pazemē mazu mikroorganismu eksploziju. Visbeidzot – tiešās sējas izmantošana visplašākajā nozīmē, dodot iespēju izvairīties no pārmērīgas augsnes apstrādes. Lai samazinātu riskus, ko var radīt nezāles un slimības, ir jāizmanto zaļmēslojuma kultūras – kā pasējas, tā starpkultūras. Princips, ka augsni visu laiku sedz augi, ir svarīgs priekšnoteikums, lai pasākums būtu veiksmīgs. Šogad pirmo reizi Latvijā tiks veikta tiešā sēja arī zaļmēslojuma nolauztajā mulčas kārtā, izmantojot augu lauzējveltni.

Nepieciešams domāt kompleksi
Rūpes par augsnes auglību būs uzmanības centrā arvien nopietnākā līmenī, jo tradicionālā pieeja vairs nespēs dot adekvātus rezultātus. Pielāgojot un tuvinot tehnoloģijas augu dabiskajam barošanās ciklam, izdzīvos un mūs pabaros tehnoloģijas, kas spēs pielāgoties dabas ritmiem un izmantos tos ražas iegūšanai. Tehnoloģijas, kas paļaujas tikai uz minerālmēslu un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu spēku, nespēs dot pozitīvus rezultātus pieaugošo izmaksu dēļ. Visvairāk tās cietīs, nespējot pielāgoties mainīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem. Agrāk vai vēlāk mums šīs problēmas būs jārisina kompleksi, jo atrauti mēslošana, augsnes apstrāde vai augu aizsardzība nedos gaidīto. Tikai kompleksa izpratne par procesiem, prasme novērot un pieredze, salikta kopā ar atbilstošiem risinājumiem, izmantojot mikroorganismus un sēnes, ļaus cerēt uz labām dārzkopības produktu ražām arī nākotnē. Kopā mums izdosies!