Dārzs un Drava / 2022.gads (ZIEMA)

Foto: Nacionālā botāniskā dārza arhīvs

Artis Vītiņš, Nacionālā botāniskā dārza direktora pienākumu izpildītājs. Precējies, sieva Inta, 2 pieauguši dēli (Artūrs un Eduards), 2 mazbērni.

– Kā nokļuvāt Nacionālajā botāniskajā dārzā?
– Esmu dzimis un audzis Kurzemē, Talsu rajona Strazdē. Pēc vidusskolas iestājos Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur studēju agronomiju. Galu galā agronoma profesiju gan neieguvu, taču pabeidzu Ekonomikas fakultāti. Universitātē iegūtās akadēmiskās zināšanas liku lietā savā kokaudzētavā. Tur pamazām izveidojās arī profesionāļu un speciālistu kontaktu loks. Iepazinu stādu audzētājus, Latvijas Dendrologu biedrību, arī Nacionālo botānisko dārzu, kas ir vieta, kur esošie un topošie speciālisti var iegūt gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas. Pirms desmit gadiem toreizējais Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns uzaicināja mani kļūt par savu vietnieku, jo dārzam akūti trūka to zināšanu un pieredzes, ko es biju ieguvis, darbojoties privātajā sektorā. Profesionālā ziņā šis man bija un joprojām ir milzu izaicinājums – veidot un radīt kaut ko daudz plašāku, atstājot arī savas pēdas Latvijas vēsturē.

– Kas ietilpst jūsu amata pienākumos?
– Jau uzsākot darba gaitas Nacionālajā botāniskajā dārzā, bija skaidrs, ka mans galvenais uzdevums būs rūpēties par dārza kopējo attīstību. Piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, tapis jauns oranžēriju komplekss Ex situ centrs, izveidota fantastiska  Latvijas simtgadei veltīta ekspozīcija – dobes etnogrāfiska ornamenta veidā, kur izvietota peoniju un dienziežu kolekcija, pilnībā rekonstruēta pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu ekspozīcija, šobrīd tiek iekārtota Baltijā lielākā vides izglītības un informācijas centra ekspozīcija – augu valstība Botania. Šajā laikā realizēti arī vairāki infrastruktūras attīstības projekti, piemēram, daļēji atjaunota meliorācijas sistēma, izveidota jauna moderna automātiskās laistīšanas sistēma dārzā, labiekārtots taciņu tīkls, ieviestas dažādas viedās tehnoloģijas, piemēram, audio gids, kas mudina apmeklētājus izzināt dārzu patsāvīgi. Ikdiena paiet tik dinamiski, ka reizēm nepietiek laika vienkāršai pastaigai dārzā. Lai nu kā, bet dienas beigās ir milzu gandarījums par paveikto, par to, cik nemanāmi un harmoniski dārzs mainās un pielāgojas ne tikai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas prasībām, bet arī dabas izglītībai un rekreācijai.

Vides izglītības centrs Botania.

– Kāda ir Nacionālā botāniskā dārza loma valsts kontekstā?
– Līdzīgi kā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiek uzglabāti dažādi valsts kultūrai nozīmīgi literatūras pieminekļi, mūsu uzdevums ir saglabāt gan Latvijas savvaļas floras retumus, gan nacionālās selekcijas vēstures pieminekļus. Šie pieminekļi ir Latvijā selekcionētās augu šķirnes. Kā cilvēks un civilizācija nav iedomājami bez kultūras, tā arī civilizācijas eksistence nav iespējama bez bioloģiskās daudzveidības, kas patiesībā ir pamatu pamats. Viena no Nacionālā botāniskā dārza struktūrvienībām ir audu kultūru laboratorija, kur augi tiek audzēti nevis dobēs, bet mēģenēs, veicot to mikro pavairošanu. Šādā veidā laboratorijā tiek glabāta Latvijas nacionālā krizantēmu kolekcija, unikālas Latvijā radītas gerberu šķirnes un vairāki simti citu augu sugu un šķirņu. Īpaša vieta šeit atvēlēta Latvijas retajiem augiem, to pētīšanai un pavairošanai. Daži no šiem augiem Latvijas dabā ir izzuduši vai netiek vairs kultivēti un dzīvo vienīgi mūsu mēģenēs.

Tāpat Nacionālais botāniskais dārzs nav iedomājams bez Dendrofloras nodaļas, kuras pamatrūpe ir dendrārijs jeb arborētums. Tā veidošana, ja neskaita Šoha dārzniecības laiku, fundamentāli uzsākta 1960. gadā, herbārijs glabā vairāk nekā piecdesmit tūkstošus augu paraugu.

Nozīmīga loma nacionālā kontekstā ir arī mūsu Oranžērijas nodaļai, kuras kolekcijas sāka veidoties tālajā 1956. gadā. Ik gadus kolekcija tiek papildināta ar augiem, kas izaudzēti no starptautiskās sēklapmaiņas programmas ceļā iegūtām sēklām vai spraudeņiem. Pašlaik oranžērijā aplūkojami aptuveni 2100 augu taksoni no visiem kontinentiem, izņemot Antarktīdu. Nupat lasītāju rokās nonākusi nodaļas vadītājas Zanes Purnes apjomīgā grāmata Istabas augi.

Lakstaugu nodaļā, kur rosās rožu mamma Ilma Nereta un mūsu ziemciešu puķu feja Marija Semerova, ir iespaidīgas peoniju, dienziežu, dāliju, rožu un citu augu kolekcijas. Par daudzām Nacionālā botāniskā dārza kolekcijām var apgalvot, ka tās ir lielākās vai vienas no lielākajām ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un pat daudz plašākā mērogā.

Iespējams, vienīgā vieta pasaulē, kurā tiek saglabātas Latvijā radītās šķirnes, ir mūsu Latvijas selekcijas telpaugu nodaļa. Tās vadītāja Silvija Rožkalne ne tikai uztur šīs kolekcijas, bet arī audzē viengadīgo puķu stādus, kas ikdienā redzami mūsu dārzā, – viņas nodaļas stādi priecē ne vien Nacionālā botāniskā dārza apmeklētājus, bet arī izdaiļo privātus un publiskus apstādījumus un dārzus visā Latvijā.

Jau pieminēju mūsu jauno pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu ekspozīciju, kur nenovērtējamu ieguldījumu gan ikdienišķā darbā, gan stratēģisku lēmumu pieņemšanā devusi Ginta Jakštāne. Starp citu, paredzu, ka šī ekspozīcija jau drīzumā iemantos jauno pāru sirdis un būs vieta, kur daudzas jaunās ģimenes teiks savu pirmo jāvārdu.

Izglītības un informācijas nodaļa bagātina Nacionālā botāniskā dārza kultūras dzīvi un organizē apmeklētāju plūsmu. Zanes Rašmanes un viņas komandas idejas knapi spējam realizēt.

Šķietami vismazāk pamanāmā ir Tehniskā nodaļa, lai gan tieši viņu pienākumi aptver ārkārtīgi plašu darbu loku. Te īpaši jāpiemin nodaļas vadītājs Raimonds Pintāns, kurš kā cilvēks orķestris ir gatavs pieķerties visur, kur kaut kas jāatskrūvē, jāpieskrūvē, jāsaregulē datorā, kā arī daudzās citās vietās un lietās.

– Minējāt, ka šobrīd notiek ekspozīcijas iekārtošanas darbi Vides izglītības un informācijas centrā. Kāpēc šāds centrs ir nepieciešams?
– Vajadzība pēc šāda centra izkristalizējās pirms gandrīz desmit gadiem, kad, plānojot Nacionālā botāniskā dārza attīstību, secinājām, ka arvien biežāk apmeklētāji interesējas par praktisko botānikas pieredzi. Jaunākajai paaudzei nepietiek ar stāstu par augiem, viņi grib to izdzīvot. Turklāt veģetācijas sezona ir gana īsa, bija nopietni jādomā, kā interesentus piesaistīt visa gada garumā. Kamēr saskaņojām būvniecības ieceri un piesaistījām Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu, gāja laiks un sabiedrībā arvien izteiktāk aktualizējās tādi termini kā kompetenču izglītība, pieaugušo mūžizglītība, klimatneitralitāte, apstiprinot mūsu ieceres un domu pareizo virzienu. Jau gadu ēka ir nodota ekspluatācijā un mūsu speciālistu komanda iedzīvina ekspozīcijā saturu saskaņā ar SIA Wing Space izstrādātajiem ekspozīcijas un publiski pieejamo telpu iekārtošanas projektiem. Iekštelpās iezīmējas aprises sešām tematiskām, izglītojošām un saturiski piepildītām ekspozīcijām, kurās iekļauts vairāk nekā simt tēmu par augu dzīvi no saknes līdz auglim. Papildus izzinošajai ekspozīcijas daļai jaunajā Vides izglītības un informācijas centrā būs nodrošinātas īpaši ierīkotas mācību klases, kā arī mācību siltumnīca, kur iecerēts rīkot dažādas praktiskas apmācības un meistarklases. Līdz šim mums šādas iespējas nebija, tāpēc ceram, ka nākotnē kļūsim pazīstami ne tikai kā svešzemju augu apskates vieta, dārzs, kura skaistumu brauc apbrīnot tūristu grupas, bet arī kā mūžizglītības centrs dažāda vecuma cilvēkiem.

– Kādi pašlaik ir Nacionālā botāniskā dārza lielākie izaicinājumi?
– Mūs, tāpat kā jebkuru uzņēmumu un iestādi, šobrīd visvairāk ietekmē energoresursu cenu kāpums. Daudzviet tiek ieviests attālinātais darbs, tiek samazināta apkure. Oranžērijas augiem nepieciešama noteikta temperatūra un noteikts dienas gaismas daudzums, lai tie mūsu klimatiskajos apstākļos neizstīdzētu vai pat neaizietu bojā. Tādēļ nekādus lielus taupības pasākumus īstenot nesanāk un attālināti arī augus neapkopt.

Nākamajā gadā viens no izaicinājumiem būs ne tikai pabeigt Vides izglītības un informācijas centra ekspozīcijas un atklāt centru, bet arī to nodrošināt ar darbiniekiem. Ir uzcelta jauna ēka. Izmantojot mūsu darbinieku zināšanas un pieredzi, tā būs piepildīta ar saturu, taču nepieciešama jauna komanda, kas to spēs uzturēt un nodot tālāk apmeklētājiem. Ar pašreizējiem resursiem nepietiks, netiksim galā. Mēs ceram uz jauno valdību, jauno ministru (N.b. Intervijas tapšanas brīdī Ministru kabinets vēl nav sastādīts.), kas turēs roku uz pulsa un būs gatavs gan vārdos, gan darbos mūs atbalstīt.

Tuvākā un tālākā nākotnē ceram uz valsts finansējuma pieaugumu iestādes darbības nodrošināšanai kopumā. Nacionālais botāniskais dārzs ilgstoši atradies pabērna lomā, joprojām atkopjamies no lielās krīzes, bet tagad, inflācijas apstākļos, ir jauna problēma – algas varējām celt minimāli, bet cenas kāpj debesīs. Ir jāpārziemo un jācer, ka pavasaris nāks ar gaišāku skatu nākotnē!

– Kādi pasākumi notiek dārzā kalendārā gada griezumā?
– Viss notiek visu gadu – ja runājam par augu dzīvi un ko jaunu ieraugāmu NBD āra un oranžērijas kolekcijās. Protams, visnozīmīgākie un gaidītākie notikumi dārzkopju dzīvē ir ikgadējie Nacionālā botāniskā dārza stādu tirgi, kur iespējams iegādāties ne tikai botāniskajā dārzā izlolotos stādus un oranžērijā audzētos telpaugus, bet arī Latvijas nozīmīgāko stādaudzētāju piedāvātos stādus. Dārzs atkal ir kļuvis ne tikai par botānisku objektu, bet arī kultūras pasākumu norises vietu, kuru novada svētku rīkošanai un citiem pasākumiem izmanto Salaspils novada dome. Salaspils dabas draugu savienība ar novada domes atbalstu pavasaros bagātina mūsu pasākumus ar būrīšu klapēšanu, rudenī ar Ražas svētkiem. Arī mēs paši aicinām apmeklētājus uz dārzu dažādās sezonās, doties pastaigās ar zāļu sievu Līgu Reiteri, izbaudot muzikālus priekšnesumus dZiedēšanas koncertos, ziemas sezonā izstaigājot Ledus karalienes taku un skatot, kā krāsas iekrāso oranžēriju Tropu naktīs. NBD oranžērijā gandrīz nepārtraukti skatāmas mākslas izstādes, kur savus darbus eksponē gan profesionāli mākslinieki, gan amatieri un skolēni, kas vēl tikai meklē ceļu mākslā. Priecāsimies, ja šīs izstādes būs kā iedvesmas starta šāviens viņu junrades ceļā. Šajos Ziemassvētkos dārzā atkal iedegsies Sveču mežs, aicinot apmeklētājus uz nesteidzīgu pastaigu kopā ar mīļajiem. Ja epidemioloģiskā situācija ļaus, nākamajā sezonā plānojam jaunus publiskus pasākumus jaunajās ekspozīcijās.

– Kādas tendences pēdējos gados esat novērojuši stādu tirgos?
– Apmeklētāju skaits mūsu rīkotajos stādu tirgos turpina palielināties, kas liecina, ka dārzkopība latvietim ir asinīs. Īpaši pandēmijas laikā novērojām, ka pircēji, izmantojot iespēju strādāt attālināti un par savu dzīvesvietu izvēloties lauku īpašumus, pievērsās dārza darbiem. Tie, kam šādas iespējas nebija un bija jāpaliek savos pilsētas īpašumos, īpašu uzmanību pievērsa balkonu apstādījumiem un telpaugu kopšanai. Kā saka bijušais ilggadējais NBD direktors Andrejs Svilāns, dārza darbi ir vislabākā psihoterapija.

Kopumā stādu tirgos vērojams, ka izbraukumu tirdzniecībā iesaistās tieši mazie stādu audzētāji. Manuprāt, tas pat ir labi, jo pircējiem ir iespēja stādus iegādāties ar individuālu pieeju un tikt pie ekskluzīvām šķirnēm.

– Vai jums pašam ir savs dārzs?
– Domāju, ka dārza darbi un rosīšanās dārzā man ir ielikta šūpulī – bez sava zemes stūrīša es nemaz nevarētu iztikt. Man patīk atslēgt domas, darot ikdienišķas lietas, – pļaut zāli, rakt zemi, stādīt. Jāatzīst, ka aizņemtības dēļ šobrīd dārzs ir nodots sievas gādībā un par to, cik skaisti ziedi tur zied, atbildīga ir viņa. Es vairāk iesaistos apkopšanas darbos. 

– Kas ir Nacionālā botāniskā dārza vadītāja vaļasprieki?
– Brīvajā laikā galvu izvēdinu, makšķerējot un sekojot līdzi dažādām sporta spēlēm. Jaunībā nodarbojos ar biatlonu, vecākais dēls bija profesionāls basketbolists, tāpēc var teikt, ka sports mūsu ģimenei ir asinīs. Tāpat par iknedēļas tradīciju mūsu ģimenei kļuvusi nesteidzīga pirts apmeklēšana. Dēli gan ir izauguši un dzīvo atsevišķi, tāpēc vislielākais prieks ir tad, kad ģimenei izdodas sanākt kopā.

– Vai ikdienā izdodas pagūt visu, kas plānots?
– Lauku cilvēki zina, ka sezonas laikā darbiem nekad nav gala. Tāpat arī mums – vienmēr atradīsies kas darāms. Man ir paveicies ar kolēģiem, sava darba fanātiķiem, kuri ar sirdi un dvēseli nododas uzticētajiem pienākumiem un bieži vien dara pat vairāk nekā paredz amata apraksti. Domāju, ka to pamana arī apmeklētāji – dārzs aug tiešā un pārnestā nozīmē, tajā visos gadalaikos ir kas apskates vērts. Varu tikai aicināt ciemos uz Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī, kur ziemas brīvdienas pavada Latvijas vasara!