Attālināti 28. oktobrī notika lauka diena “Uztvērējaugi. Efektivitāte”, kas tika organizēta projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai”. To kā vadošais partneris īsteno Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) sadarbībā ar lauksaimniekiem, LLKC un citiem partneriem.

Projekta mērķis ir apmainīties ar zināšanām un pieredzi par uztvērējaugu audzēšanu. Par uztvērējaugiem (catch crops) tiek saukti augi, kuri tiek sēti pēc pamatkultūras novākšanas, lai mazinātu augsnē esošo barības vielu, it īpaši slāpekļa, zudumus. Izmēģinājumos uztvērējaugi sēti gan pēc ziemāju, gan vasarāju kultūraugiem. Ar uztvērējaugu audzēšanu cenšas mazināt augsnē esošo barības vielu izskalošanos, palielināt organiskās vielas daudzumu augsnē, vairot mikrobioloģisko aktivitāti augsnē un samazināt augsnes eroziju.

AREI vadošā pētniece, Dr. agr., Inga Jansone norādīja, ka, lai izvērtētu un noteiktu piemērotākos uztvērējaugu maisījumus barības vielu (slāpekļa) saglabāšanai augsnē, projektā jau 2019. gadā tika ierīkoti lauka izmēģinājumi z/s “Lielvaicēni” un Stendes pētniecības centrā. Šie izmēģinājumi ir turpinājums Interreg Latvija-Lietuva programmā  iepriekš īstenotam projektam “Optimāli uztvērējaugu izmantošanas risinājumi pārrobežu upju –  Venta un Lielupe – baseinu piesārņojuma mazināšanai”.

AREI pētniece, Mg. agr., Solveiga Maļecka dalījās ar pirmajiem  rezultātiem Stendes pētniecības centrā un z/s “Lielvaicēni” veiktajos izmēģinājumos. Viņa atgādināja, ka uztvērējaugu audzēšanas primārais mērķis ir neļaut pēc galvenā kultūrauga audzēšanas augsnē pieejamajām barības vielām izskaloties (slāpekļa akumulācija uztvērējaugu biomasā) un radīt vidē piesārņojumu. Tāpēc izmēģinājumi ir svarīgi, lai noteiktu piemērotākos augu maisījumus un to potenciālu akumulēt atlikušās barības vielas rudenī un saglabāt tās līdz nākamajam pavasarim, kā arī novērtēt uztvērējaugu ietekmi uz pamatkultūras ražu un tās kvalitāti.

Izmēģinājuma laukos AREI Stendes pētniecības centrā sēti šādi uztvērējaugu maisījumi:

1. Ziemas rapsis + ziemas vīķi + rudzi,
2. Auzas + facēlija + vasaras vīķi,
3. Auzas + sinepes,
4. Eļļas rutks + sinepes,
5. Viengadīgā airene + griķi + facēlija,
6. Vasaras rudzi + vasaras vīķi,
7. Auzas + inkarnāta āboliņš + facēlija.

Z/s “Lielvaicēni” tika ierīkoti līdzīgi izmēģinājuma lauki, taču, ņemot vērā iepriekšējā projekta pieredzi, maisījumos netika iekļauti rudzi. Izmēģinājumos uztvērējaugi tika sēti divos termiņos – augusta vidū un septembra sākumā. Ar ierīkoto izmēģnājumu detalizētiem pirmajiem rezultātiem var iepazīties pievienotajā prezentācijā.

Ar saimniecības “Lielvaicēni” četru gadu pieredzi uztvērējaugu audzēšanā dalījas saimniece Iveta Grudovska. Z/s “Lielvaicēni” ir ģimenes saimniecība Zemgalē pie Lietuvas robežas, kas apsaimnieko 500 ha zemes, 300 bišu saimes un 200 ha mežu. Saimniecībā tiek izmēģināti uztvērējaugu maisījumi dažādās kombinācijās, lai tiktu ievērotas zaļināšanas prasības attiecībā uz starpkultūru audzēšanu, bet vienlaikus saimniecība fokusējas ne tikai uz formālu zaļināšans prasību izpildi, bet gan interesējas par uztvērējaugu lomu augsnes auglības uzlabošanā. Izvēloties maisījumu, tiek ņemts vērā arī tas, lai maisījumā tiktu iekļauti apputeksnētājaugi. Iveta Grudovska norāda, ka uztvērējaugu efektivitāte pieaug, ja tie tiek sēti pēc iespējas agrāk, uzreiz pēc galvenā kultūrauga novākšanas. Viņu saimniecības klimatiskajos apstākļos tas noteikti ir ne vēlāk kā 1. septembris. Saimniecība meklē maisījumu, kas nav dārgs, bet tai pašā laikā dod lielāku biomasu un attīsta sakņu sistēmu. Saimniece aicina citus lauksaimniekus negaidīt, kad tiks iedota gatava recepte, kā audzēt uztvērējaugus, bet pašiem eksperimentēt, lai atrastu piemērotāko maisījumu savām vajadzībām. Ārvalstu pieredze ne vienmēr tūlīt pārņemama, jo tas, kas labi aug, piemēram, Dānijā, ne tik labi aug pie mums. Viņasprāt, Latvijas apstākļiem neder viengadīgā airene, jo tā nespēj veidot attiecīgu biomasu, lai pasargātu no augsnes erozijas, kā tas ir Dānijā. Tāpat mēģinājumi audzēt griķus un facēliju kā uztvērējaugus nav sevi attaisnojuši. Viņa norāda, ka vissarežģītāk ir saprast slāpekļa akumulācijas procesu uztvērējaugu biomasā, jo par to mums, Latvijā, vēl nav pietiekamu pētījumu un izstrādāta vienota pieeja, kā to noteikt. Šādu izmēģinājumu un pētījumu veikšana Latvijā ir ļoti svarīga, lai saimniecības būtu vairāk ieinteresētas audzēt uztvērējaugus.

Dr. Jūrate Aleinikoviene, Assoc. prof., A. Stuglinska universitāte, daloties ar uztvērējaugu izmēģinājumu rezultātiem, kas ierīkoti Lietuvā iepriekš pieminētā Latvijas un Lietuvas realizētajā kopprojektā tuvu Latvijas robežai (2017.-2018. gadā), norādīja, ka projektā izdevies pierādīt uztvērējaugu efektivitāti  barības vielu akumulēšanai zaļajā masā un augsnes bioloģiskās aktivitātes vairošanai. Pirmkārt, uztvērējaugus ir vērts audzēt, lai tie pēc galvenā kultūrauga akumulētu augsnē pāri palikušās barības vielas un tādā veidā mazinātu barības vielu izskalošanos ūdeņos. Otrkārt, atstājot ziemā uztvērējaugus uz lauka, tiek veicināta mikrobioloģiskā aktivitāte augsnē.

Projektā tika sēti šadi uztvērējaugi: 

1. Baltās sinepes, 

2. Eļļas rutks, 

3. Sakņu redīsi, 

4. Ziemas ripsis, 

5. Eļļas rutks, baltās sinepes, facēlija,  

6. Auzas, saulespuķes, vīķi, baltās sinepes, Ēģiptes āboliņš, Persijas āboliņš, 

7. Auzas, vasaras vīķi. 

Divu gadu rezultāti norāda, ka ir liela nozīme tam, kādi uztvērējaugi tiek sēti, jo tie atšķiras gan ar biomasas apjomu, gan akumulētā slāpekļa daudzumu. Ļoti jāpievērš uzmanība arī uztvērējaugu sēšanas laikam, tie ir jāsēj iespējami agrāk pēc galvenās kultūrauga ražas novākšanas, lai uztvērējaugs paspētu attīstīties un veidot pienācīgu biomasu.

Turpinājumā AREI Bioekonomikas nodaļas pētniece, Mg. soc. sc., Ieva Leimane iepazīstināja ar Interreg Latvija-Lietuva programmā realizētā projektā izstrādāto lēmumu pieņemšanas atbalsta rīku, lai palīdzētu lauksaimniekam izlemt, kādus uztvērējaugus izvēlēties savai saimniecībai. Rīks ir pieejams AREI mājaslapā zem sadaļas “Projekti”, kur meklētājā jāieraksta kāds atslēgvārds no projekta nosaukuma “Optimāli uztvērējaugu izmantošanas risinājumi pārrobežu upju – Venta un Lielupe – baseinu piesārņojuma mazināšanai”. Nospiežot uz projekta nosaukumu, kreisajā pusē var atrast rīku “Atbalsts rīks optimālai uztvērējaugu audzēšanai (LV)”. Skatīt rīku tīmekļa vietnē https://fs.arei.lv:447/pydio_public/aa5583

Rīks sniedz padomus par izsējas normām un sējas ieteikumus, kā arī norāda uz iespējamiem izaicinājumiem un problēmām.

Agronoms–konsultants Rūdolfs Jaks no “LATRAPS” dalījās ar informāciju par uzņēmuma veiktajiem izmēģinājumiem un pieejamiem starpkultūru sēklas maisījumiem. Šogad pārdots jau 35 t sēklu maisījumu, apjoms krietni pieaudzis, un lauksaimnieku interese par šiem sēklu maisījumiem ir liela. Pieprasītākais ir maisījums, kas satur eļļas rutku, balto sinepi, griķus, sakņu redīsus, vīķus un auzas. Šobrīd sēklu maisījumā tiek iekļautas augu sēklas ar līdzīgiem izmēriem, jo ir bijusi bēdīga pieredze ar zirņu iekļaušanu sējas maisījumos, kas sagādājuši lielas problēmas ar vienmērīgu izsēju, kā rezultātā, labākajā gadījumā, lielākā seklas frakcija – zirņi – tika iesēti vienā lauka galā.

Rūdolfs Jaks arī dalījās pozitīvā pieredzē par starpkultūru ietekmi uz pēckultūru. Viena gada izmēģinājuma laukā pēc starpkultūras tiešā sējā sētiem ziņiem tika iegūta augstāka raža un arī augstāks proteīna saturs. Viņš arī norādīja, ka labāko rezultātu dod tāda starpkultūru sēšana, kas ir iesēti laikus (ne vēlāk kā 25. augusts). Ja ir novēlota sēja, noteikti jāizvēlas ātraudzīgs maisījums. “LATRAPS” pārstāvis norādīja, ka pagaidām vēl maz lauksaimnieku skatās uz starpkultūrām kā iespējām uzlabot augsnes auglību un pēcauga ražas rādītājus.

Lauka dienas nobeigumā runātāji dalījās pieredzē, kā uzsākt uztvērējaugu izmantošanu saimniecībā un kā tos sēt, aicinot mēģināt, eksperimentēt, mācīties no savas un citu lauksaimnieku pieredzes un atrast savai saimniecībai piemērotāko veidu, nesarežģījot šo procesu, lai pēc iespējas ātrāk mums visiem veidotos pieredze par labumu, ko var sniegt uztvērējaugu audzēšana. 

Lauka diena tika rīkota projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai”, kura mērķis ir, attīstot zemkopības sistēmas, padarīt augkopības ražošanu konkurētspējīgāku un videi draudzīgāku mainīgās lauksaimniecības politikas apstākļos. 

Projekts  (Nr.19-00-A01612-000011) tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma 16. “Sadarbība” 16.1 apakšpasākumā “Atbalsts Eiropas partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.