, .
cloudy 6.6℃
Vārda dienu svin: Haralds, Almants

Arī zālāji ir jāmēslo!

Agnese PINKA , 29-03-2023
Arī zālāji ir jāmēslo!

Saimnieks LV / 2021.gads (Novembris.)

Lopkopības saimniecībās kvalitatīvas zaļmasas un lopbarības ieguvei galvenais ražošanas resurss ir augstražīgi zālāji. Pievēršot pienācīgu uzmanību to mēslošanai, iegūto ražu var ievērojami palielināt. Joprojām pastāv ekstensīva zālāju apsaimniekošana – ar domu, ka zālājs jau aug pats. Turpretī, audzējot zālājus intensīvi, pievēršot uzmanību gan augsnes barības elementu saturam, gan patiesajai zālāju barības elementu iznesei, ir iespējams sasniegt labus rezultātus.

Pilnvērtīgai zālāju attīstībai katru gadu ir nepieciešams svaigs fosfors, slāpeklis un kālijs. Jāpatur prātā, ka zālāji ir ražīgāki par graudaugiem, tādēļ tos pienācīgi mēslot ir īpaši svarīgi.

Zālaugu ražas galvenie komponenti ir lapu skaits un masa uz noteiktu platības vienību, kā arī sausnas saturs. Lielāka raža tiek sasniegta, optimizējot lapu skaitu, audzējot masu, saglabājot lapas zaļas un sasniedzot augstu sausnas saturu. Sabalansēta augu mēslošanas programma palīdzēs kontrolēt visus šos kritērijus, tajā skaitā arī visus makro- un mikroelementus.

Pamata barības elementu nozīme zālāju attīstībā
Slāpeklis

Slāpeklim ir vislielākā ietekme uz zālāju ražu. Kālija, fosfora, sēra, kalcija un magnija patēriņš ir atkarīgs no izmantotā slāpekļa daudzumu. Šie makroelementi ir visvairāk nepieciešami agri pavasarī. Lai izvairītos no ražības samazināšanās visas veģetācijas sezonas laikā, ir ļoti svarīgi, lai augiem būtu pieejams pietiekami daudz barības vielu.

Zālāji slāpekli uzņem ātrāk nekā pārstrādā olbaltumvielās un citās struktūrās, tāpēc ir pieņemts zālāju likums, kas optimālas produktivitātes sasniegšanai nosaka slāpekļa izmantošanu 2.5 kg N/ha/dienā.

Fosfors
Fosfors ir ļoti svarīgs dažādos augu vielmaiņas procesos un fermentu darbībā, lai gan nepieciešams mazāk nekā slāpeklis. Fosfors paātrina un uzlabo zālaugu augšanu un ir svarīgs ražas palielināšanai. Jo vecāks ir zelmenis, jo lielāka nozīme fosfora mēslojumam.

Daudzviet Latvijā augsnes satur par maz augiem uzņemamā fosfora, pie tam augsnē tas ir mazkustīgs. Bieži vien tieši fosfora nepietiekamība liedz iegūt labu zālāja ražu.

Kālijs
Kālijs ir barības elements, kuru zālāji uzņem visvairāk. Tas ietekmē barības vielu uzņemšanu, fotosintēzi, augšanas ātrumu un uzturvērtību.

Kālijs ir nozīmīgs stiebra izturībai, noturībai pret sausumu un aukstumu. Kālija mēslojums ir īpaši aktuāls rudenī un vecākiem zālājiem. Kālija trūkums ir pieaugoša problēma, it īpaši vieglās augsnēs.

Nepieciešamību pēc kālija lielā mērā nosaka zālāju apsaimniekošana. Zāli pļaujot skābbarībai vai siena ieguvei, tiek novākts liels daudzums kālija, kas ir jāatjauno. Ir loģiski to pēc iespējas atjaunot ar kūtsmēsliem vai minerālmēslojumu. Jāatzīmē, ka laukos, kurus nogana, vajadzība pēc kālija ir zemāka, jo liela daļa šī elementa tiešā veidā tiek atgriezta zelmenī.

Ja kālija daudzums nav pietiekams, samazināsies augšanas ātrums un raža būs mazāka. Savukārt, ja izmantots pārāk daudz kālija, var tikt apdraudēta dzīvnieku veselība, jo pieaug hipomagnēmijas risks.

Yara zālāju izmēģinājumi saimniecības ražošanas laukos 2021. gadā Latvijā
Viens no Yara Latvija pamatdarbības virzieniem ir demo saimniecības izmēģinājumi. Jau sesto gadu vairāk nekā 10 saimniecībās visā Latvijā tiek veikti izmēģinājumi graudaugiem un rapsim. Šogad esam nolēmuši dalīties ar jaunām zināšanām zālāju mēslošanā, kas balstītas pārbaudītās un tieši zālājiem paredzētās programmās un pielāgotas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un augsnei, veicot demo izmēģinājumus četrās saimniecībās. Žurnāla Saimnieks lasītājiem piedāvājam iepazīties ar divu demo saimniecību izmēģinājumu rezultātiem.

ZS Planči, Limbažu novads
Zālājs sēts 2020. gadā, pirmais izmantošanas gads.

Zālāja sastāvs: 30 % sarkanais āboliņš, 20 % auzeņairene, 20 % pļavas auzene, 15 % daudzgadīgā airene, 15 % timotiņš.

Saimniecībā izmantota ekstensīvā mēslošanas tehnoloģija – pēc iespējas agrāk pavasarī zālājs tiek mēslots ar NPK 16-16- 16 saturošu mēslojumu, deva 150 kg/ha.

LLU MPS Vecauce, Auces novads
Zālājs sēts 2020. gadā. 2021. g. pirmais izmantošanas gads. Zālāja sastāvs: 27 % sarkanā auzene, 20 % pļavas auzene, 32 % hibrīdā airene, 28 % timotiņš, 16 % niedru auzene.

Izmantotā tehnoloģija – pēc iespējas agrāk pavasarī dot KAS-32 ar devu 200 kg/ha un AN 34,4, kam seko rutinizēti AN 34,4 mēslojumi pēc katra pļāvuma ar devu 150 kg/ha. Balstoties uz Yara tehnoloģijas rezultātiem, turpmākajos izmēģinājumu gados ir plānots attīstīt LLU MPS Vecauce izmantoto tehnoloģiju.

Zālāju izmēģinājumi tiks turpināti trīs gadus, līdz to ražības potenciāls būs izsmelts. Turpināsim žurnāla Saimnieks lasītājus informēt arī par ilgtermiņa izmēģinājuma rezultātiem.

Informāciju par zālāju mēslošanas tehnoloģijā redzamajiem produktiem var iegūt yara.lv mājas lapā un pie Yara produktu izplatītājiem.

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Kā izvēlēties ganāmpulkam piemērotāko indeksu
Kā izvēlēties ganāmpulkam piemērotāko indeksu

Piena lopkopība ir dinamiska nozare, kas bieži saskaras ar dažādiem izaicin...

Acidoze slaucamajām govīm un TMR kvalitāte
Acidoze slaucamajām govīm un TMR kvalitāte

Govs gremošanas sistēma dabiski ir piemērota kokšķiedru saturošu barības lī...

AS Dimedium Latvija uzsāk ģenētikas biznesu
AS Dimedium Latvija uzsāk ģenētikas biznesu

Uzņēmums AS Dimedium Latvija kopš 2024. gada 1. janvāra ir pārņēmis AS Kurz...

ZS "Dārznieki" – iesāktais tiks turpināts
ZS "Dārznieki" – iesāktais tiks turpināts

Ģimenes saimniecība ZS Dārznieki Aizkraukles novadā nodarbojas ar piena un ...