Saimnieks LV / 2020.gads (Janvāris.)

Šveices uzņēmums Syngenta ir viens no pasaules vadošajiem lauk­saimniecības uzņēmumiem, kas no­darbina 26 000 darbiniekus vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Uzņē­muma biznesa aktivitātes ir augu aizsardzības līdzekļu un sēklu ražoša­na un izplatīšana. Syngenta pastāvīgi investē jaunu aktīvo vielu izpētē, lai lauksaimniekiem nodrošinātu efek­tīvus un stingrām vides aizsardzības prasībām atbilstošus produktus. Latvijā Syngenta produkti pieejami jau 20 gadus. Gaidis Meikšāns pašlaik ir Syngenta Latvijas nodaļas vadītājs, kuram agronomija tās teorētiskajā un praktiskajā izpausmē ir allaž tuva.

– Kas ir Syngenta galvenais piedāvājums?
– Augu aizsardzības līdzekļu un sēklu izplatīšana. Vairāk noteikti esam atpazīstami ar graudu kodnēm un augu augšanas regulatoriem – šajās produktu grupās esam līderi. No kodnēm jāmin Celest Trio, savukārt jaunās paaudzes kodnes ar jaunām darbīgajām vielām ir Vibrance Duo, Vibrance Pro un Vibrance Star. No augu augšanas regulatoriem zināmākie ir Moddus, Moddus Start, kam praktiski nav konkurentu, pēdējo gadu laikā arī to cena konkurences dēļ lauksaimniekiem ir palikusi daudz pieejamāka.
Tirgū pieprasītas ir Syngenta kukurūzas hibrīdu šķirnes, alus mieži (‘Propino’, ‘Quench’, ‘Laureate’), ziemas kvieši ‘Zeppelin’, ‘Findus’, ‘Galerist’. Ziemas rapšu un miežu hibrīdi tikai sāk iekarot Latvijas tirgu.

– Cik liels pašlaik ir jūsu kolektīvs?
– Mūsu nodaļā bez manis ir vēl pieci darbinieki: trīs agronomi – konsultanti, reģistrācijas speciālists un biroja administrators.

– Kā jūs vērtējat mūsu zemnieku prasmi izvēlēties atbilsto-šus augu aizsardzības līdzekļus?
– Uzskatu, ka mūsu saimnieki ir ļoti izglītoti. Redzu, kā ir mainījies zināšanu un prasmju līmenis, īpaši manas paaudzes lauksaimniekiem. Jaunās paaudzes zemnieki uz saimnieko-šanu skatās pragmatiskāk – arvien mazāk emociju, vairāk vērtē konkrēto ieguvumu saimniecībai. Informāciju par produktiem lauksaimnieki iegūst semināros, Lauku dienās, internetā un pie tirdzniecības partneriem.

– Cik daudz laika nepieciešams, lai tirgū nonāktu jauns produkts?
– No jaunas darbīgās vielas formulācijas līdz gatava produkta nonākšanai tirgū paiet vismaz divdesmit gadi. Līdz ar izmaiņām Eiropas Savienības likumdošanā jauni produkti tirgū nonāk retāk. Pašlaik vairāk produktu tiek izņemti no tirgus nekā piereģistrēti jauni.Tādi pa īstam lieli jaunumi notiek reizi piecos gados. Tomēr domāju, ka zemkopjiem pagaidām nekā īsti nepietrūkst. Līdztekus tam, ka daudzas darbīgās vielas tirgu pamet, attīstās vēl cita ten-dence – ražotāji savā starpā vairāk sāk sadarboties, un tā tiek radīti jauni produkti, kas lauksaimniekiem ir pieejami.

– Syngentai ir arī savi izmēģinājuma lauki Latvijā.
– Mūsu izmēģinājumu lauki regulāri tiek iekārtoti Stendē un Viļānos. Šogad mēs veicām interesantu eksperimentu – uzstādījām divas kameras demo laukos Zemgalē, tur līdz pat decembrim varēja sekot līdzi, kā aug un kādas mūsu tehnoloģijas tiek pielietotas ziemas rapšu ‘SY Annabella’ un ziemas kviešu ‘Zeppelin’ audzēšanā. Tas ir tāpat, kā salīdzināt savus laukus ar kaimiņa sējumiem, tikai neklātienē. Nākamgad šo projektu plānojam turpi-nāt. Ziemas semināros arī rādīsim video materiālus, kas atspoguļo augu attīstības ciklu.

– Kāda bijusi šī lauksaimniecības sezona no jūsu skatu punkta?
– Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, šogad ražas ir augstākas. Laika apstākļi sākumā bija līdzīgi, bet vēlāk ik pa brīdim uzlija lietus un augi varēja labāk parādīt savu potenciālu, īpaši vēlās šķirnes. Bija gan sausums, gan salnas u.c. stresa apstākļi, bet katru gadu ir savi izaicinājumi. Tie, kas bija laikus noslēguši graudu pārdošanas līgumus, nesūdzas. Jā, šobrīd graudu cena ir zema, bet arī tirgus nav ļoti aktīvs – saimnieki norēķinājušies, cik nu katram vajadzēja, un pārējais stāv glabātuvēs un gaida labāku cenu.
Šis rudens izskatās veiksmīgs ziemājiem – rapšiem, kviešiem, miežiem, kas šobrīd, decembrī, ir tiešām labā kondīcijā.

– Vai esat pamanījuši kādas kļūdas, ko zemnieki mēdz savos laukos pieļaut?
– Kļūdas pārsvarā rodas tad, ja neseko līdzi laika apstāk-ļiem, to ilgtermiņa prognozēm un tam, kas reāli uz lauka notiek. Piemēram, šosezon redzēju, ka daudzi uzkāpa otrreiz uz tā paša grābekļa – ja augsne ir pārkaltusi, bet to apar un pēc tam sēj, augi normāli nesadīgst un ieguldītais aiziet postā. Pirms gada Kurzemē izslīka visi ziemas kvieši, kas bija iesēti neartā zemē, jo rudens bija ļoti lietains. Savukārt tur, kur bija sēts pēc aruma, liekajam ūdenim bija, kur notecēt. Jā, ir dārgi turēt augu apstrādes līdzekļus un tehniku dažādām tehnoloģijām, tomēr ir jāmeklē zelta vidusceļš, mūsu klimatiskie apstākļi ir tādi, ka augsni ik pa laikam vajag apart. Vai arī riski ir jāsadala – jāar kāda daļa lauku, arī ņemot vērā laika apstākļus.

– Vai Syngenta piedāvā arī bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus?
– Jā, tādi mums ir, un kopējās tendences arī virza uz šādu produktu plašāku pielietojumu. Katrā ziņā attīstība šajā virzienā notiek.

– Vai ir kādi agronoma ieteikumi nākamajai sezonai?
– Pirmkārt, nevajag pārdzīvot par to, ko nevar ietekmēt. Šobrīd sējumi ir teicami, kvieši ir sacerojuši, rapši labi apsakņojušies, zemnieki izvēlas arī krietni ziemcietīgas šķirnes. Ja prāts ir pavisam nemierīgs, sējumus var apdrošināt. Pavasarī skatīsimies, cik veiksmīga bijusi pārziemošana, ja ir problēmas, – ātri jāpieņem lēmums, piemēram, par pārsēšanu. Nākamgad tradicionāli mums notiks reģionālie semināri, noteikti būs arī Lauku diena.

– Kā jūs nonācāt agronomijā, izvēlējāties lauksaimniecības jomu?
– Esmu mācījies Saulaines tehnikumā, pēc tam izvēlējos agronomijas studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē, tad sekoja darbs kolektīvajā saimniecībā. Pēc tam notika lielās pārmaiņas, saimniecības likvidējās un jaunas vēl tikai formējās. Daudz deva tas, ka 90. gadu sākumā aptuveni pusgadu pastrādāju Zviedrijā praksē pie kāda saimnieka, ko man nodrošināja Jauno Zemnieku klubs. Tur bija idille – ģimenes saimniecība, četri bērni, 50 govis. Tas man deva jaunu skatu uz lietām, man šķita, ka to varēs iedzīvināt pie mums, taču realitāte ir tāda, ka es pats vairāk nekā 20 gadus konsultēju sadarbības partnerus un lauk-saimniekus par profesionālu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un situācijai uz lauka, jo katru gadu tā ir citādāka.