Saimnieks LV / 2018.gads (Marts.)

Aiz loga īsts ziemas spelgonis, un pavasaris šķiet tālu, taču tiem, kas savā saimniecībā šogad iecerējuši ko celt vai pārbūvēt, šis ir piemērots laiks, kad tam gatavoties. Ja celtniecības darbi saimniecībā notikuši pirms gadiem četriem vai agrāk, jāņem vērā, ka būvniecības regulējums tagad ir krietni izmainījies, un jārēķinās ar stingrākām prasībām. Ar ko sākt, pie kuriem speciālistiem doties, kam pievērst uzmanību, Saimnieks.LV jautāja Jelgavas novada būvvaldes vadītājam Andrim Ziemelim.

– Ko saimniekam vajadzētu noskaidrot, iekams vērsties būvvaldē?
Andris Ziemelis: – Pirmais uzdevums būtu noformulēt ideju – ko tad īsti viņš grib būvēt. Otrais – jāiepazīstas ar tās vietas teritoriālo plānojumu, kur paredzēta objekta celtniecība. Katrai pašvaldībai tāds plānojums ir, un tas nosaka, ko šajā teritorijā drīkst darīt. Viena lieta, ja saimnieks grib kaut ko piebūvēt savā līdzšinējā saimniecībā, cita lieta – ja papildus nopirkta jauna zeme, ir jaunas idejas, ko attīstīt. Tad ļoti svarīgi iepazīties ar teritorijas zonējumu, ko šajā vietā var un ko nevar darīt. Katrā pašvaldībā ir savi apbūves noteikumi, kas jāņem vērā. Šie noteikumi dažādās pašvaldībās var būt līdzīgi, taču valsts nav noteikusi, ka tiem visur jābūt vienādiem.

To visu cilvēks var noskaidrot pats, bet tas prasa laiku. Reāli dzīvē parasti ir tā, ka saimnieks vēršas būvvaldē, kas viņam palīdz noskaidrot, vai iecerētā ideja konkrētajā vietā ir īstenojama. Būvvaldes speciālists labāk pārzina gan attiecīgās teritorijas plānojumu, gan apbūves noteikumus un vajadzīgās ziņas noskaidros ātrāk. Saimniekam tikai jānosauc zemes kadastra numurs, nav pat obligāti pašam personīgi ierasties būvvaldē, bieži vien tas notiek telefonsarunā vai saziņā e–pastā.

– Vai teritoriālajā plānojumā jāskatās arī tad, ja zeme ir nomaļā vietā?
– Jā, jo arī tur var būt apgrūtinājumi. Var būt aizsargjoslas, piemēram, elektrolīnijām, gāzesvadam, kultūras piemineklim. Tad saimniekam būs jāsaņem attiecīgās instances piekrišana.

Nākamais uzdevums – saimniekam ir jāsaprot, kurai grupai piederēs tā ēka, ko viņš vēlas būvēt.

– Kopš kura laika būvniecības regulējumā ir ieviestas būvju grupas?
– Kopš 2014. gada oktobra, kad mainījās viss būvniecības regulējums. Ir trīs dažādas grupas. Kādas būves pie kuras grupas pieder, var atrast Būvniecības likuma pirmajā pielikumā.

Pirmajā grupā ir pašas vienkāršākās. Par ēkām runājot, laukos līdz 60 m² saimnieks var pats uzzīmēt vienkāršu projektiņu un iesniegt būvvaldē paskaidrojuma rakstu, savukārt trešā grupa ir pati sarežģītākā, tajā ietilpst lielas ražošanas vai publiskas ēkas. Visvairāk ēku pieder otrajai grupai – dzīvojamās mājas, saimniecības ēkas un citas. Šīs grupas ēkām projektu pats nevar izstrādāt, tām ir jāpiesaista būvniecības speciālisti – arhitekts, konstruktors. Pirmā grupa ir vienīgā, kuru saimnieks pats var pilnībā izstrādāt, taču jebkurā gadījumā ēka nedrīkst būt lielāka par 60 m².

– Kā ir ar vienkāršām vasaras nojumēm lopiem? Tām arī vajadzīgs arhitekts, konstruktors, ja kvadratūra pārsniedz noteikto?
– Ir vēl viens variants, kad būvēšanās var notikt ļoti vienkāršoti. Ja saimnieks savā īpašumā ēku uzbūvē, ekspluatē un nojauc gada laikā, tad viņš vispār var nenākt uz būvvaldi. Izņemot gadījumu, ja tā būve atrodas publiskā vidē.

– Tātad, piemēram, ganībās lopiem nojumi uz vienu sezonu var uzsliet, īpaši par teritoriāliem plānojumiem un saskaņojumiem nedomājot.
– Par teritoriālo plānojumu un ēkas kvadratūru var nesatraukties, bet aizsargjoslas gan ir jāievēro!

– Ko tad, ja saimnieks izdomā, ka atstās nojumi vēl uz nākamo, aiznākamo gadu?
– Tad atvieglotie nosacījumi nebūs spēkā. Es teiktu, ka cilvēkam visizdevīgāk būvēt līdz 25 m² lielu būvi. Jo tādai nebūs vajadzīgs ne būvspeciālista veidots projekts, ne inventarizācijas lieta pēc uzcelšanas. Ja ēka būs 25–60 m² liela, tad projektētāju nevajadzēs, bet inventarizācija būs nepieciešama. Tātad izdevīgāk celt divas 25 m² ēkas.

– Ja saimnieks vēlas būvēt ēku, kas pieder pie otrās grupas, teiksim, kādu saimniecības ēku, teritoriālais plānojums to atļauj, pie kāda speciālista viņam doties?
– Pie arhitekta, konstruktora vai pie būvfirmas, kura nodrošinās projektēšanu.

– Arhitekts, vienkāršoti izsakoties, zīmē, kāda ēka izskatīsies, bet ko dara konstruktors?
– Jebkurai ēkai ir būvkonstrukcijas. Atkarībā no ēkas sarežģītības, piemēram, jāzina, cik dziļiem jābūt pamatiem. Reizēm iespējams, ka nepieciešams pat pārbaudīt ģeoloģiju, tātad būs vajadzīgs veikt urbumu. Jāizplāno, no kā veidos sienas, kāds būs pārsegums. To visu rēķina konstruktors. Tā kā nopietnai ēkai vajadzīgs gan arhitekts, gan konstruktors.

– Pie kura no šiem speciālistiem jāiet vispirms?
– Vienam no viņiem ir jābūt būvprojekta vadītājam. Pie tā arī vajadzētu doties vispirms. Var arī sākt ar būvfirmas izvēli, un tā tad arī atradīs atbilstošus projektētājus, kas jau pilnībā izstrādās būvprojektu. Vislabāk, ja tieši viņi ir tie, kas nāk uz būvvaldi kārtot dokumentus.

– Kā notiek būvatļaujas kārtošanas process?
– Kopumā būvatļaujas kārtošana sastāv no trim daļām. Sākumā saimnieks ar savu ideju dodas pie projektētāja, tad projektētājs sagatavo vienkāršu projektu – cik liela ēka, kā izskatīsies, kur atradīsies, un nāk uz būvvaldi. Pirmajā daļā mums iesniedz tikai šo arhitekta veidoto projektu. Tad mēs skatāmies teritorijas plānojumu, apgrūtinājumus un izsniedzam būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem. Piemēram, ja iecerētās ēkas tuvumā atrodas ceļš, ir jāievēro autoceļa aizsargjosla. Mēs ierakstām nosacījumos, ka no Latvijas Valsts ceļiem nepieciešami tehniskie noteikumi. Tad projekta vadītājs sagādā attiecīgos tehniskos noteikumus, izstrādā būvkonstrukciju projektu un iesniedz mums jau pilnu būvprojektu. Taču likums neizslēdz iespēju iesniegt uzreiz pilnu būvprojektu, jo to, ko mēs skatāmies teritoriālajā plānojumā, var paskatīties arī projektētājs un laikus no attiecīgajām institūcijām paņemt nepieciešamos tehniskos noteikumus. Taču šajā stadijā būvēšanu vēl nedrīkst uzsākt.

Trešā daļa ir būvēšanas uzsākšanas nosacījumi. Tikai tad, kad tie ir izpildīti, varēs durt lāpstu zemē. Likums nosaka, cik lielas ēkas var būvēt saimnieks pats un kādām ir vajadzīga būvfirma. Līdz 400 m2 un 2000 m3 var būvēt privātpersona pati, ja nav piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, bet apjomīgāku ēku celtniecībai ir jāpiesaista būvfirma.

– Kad saimniekam vai būvprojekta vadītājam atkal būs jādodas uz būvvaldi?
– Ja projektā ir izmaiņas, tās ar mums ir jāsaskaņo. Celtniecības gaitā izmaiņas projektos tiek izdarītas ļoti bieži.

– Lai saimnieks justos drošs, ka viss notiek viņa, tas ir, pasūtītāja interesēs, kam pievērst uzmanību?
– Viņam ir jāseko līdzi celtniecības gaitai, lai iegūtu maksimāli labāko rezultātu. Protams, ka saimnieks ne visos tehniskajos procesos pietiekami labi orientēsies, tāpēc ir ļoti svarīgi pieaicināt uzticamu būvuzraugu. Tas tad arī sekos, lai celtniecība notiek pēc būvprojekta, ievērojot visus nosacījumus, un lai atbilstoši tāmei tiek izmantoti visi konstrukcijās paredzētie materiāli – var gadīties arī tā, ka būvnieks tāmē ierakstījis dārgu materiālu, bet ēkas celtniecībā izmanto lētāku un zemākas kvalitātes materiālu. Ja nav pieaicināts būvuzraugs, tad saimniekam jācenšas šīm lietām pievērst uzmanību un pašam iedziļināties.

– Vai 2014. gada izmaiņas būvniecības regulējumā skar arī prasības būvju nodošanai ekspluatācijā?
– No tā laika ieviestas stingrākas prasības un diemžēl ar lielāku birokrātiju un lielākām izmaksām. Piemēram, lai privātmāju nodotu ekspluatācijā, jārēķinās, ka šim procesam dažādās instancēs par mērījumiem, pārbaudēm, atzinumiem nāksies iztērēt vismaz tūkstoti eiro. Tas ir daudz, ņemot vērā, ka būvinspekcijā nav gandrīz nekādu izdevumu – jāmaksā ir tikai tad, kad saimnieks saņem būvatļauju...

– Vai būvi var sākt vismaz daļēji ekspluatēt, iekams tā vēl nav nodota ekspluatācijā? Droši vien, ka attiecīgo speciālistu atzinumus nevarēs iegūt dažu dienu vai nedēļas laikā.
– Nē, izmantot paredzētajiem mērķiem to varēs tikai pēc pieņemšanas ekspluatācijā, tāpēc jārēķinās, ka nodošana ekspluatācijā prasīs kādu laiku. Nepieciešamos atzinumus jāsāk gādāt jau laikus.

– Kas saimniekam jānokārto, ja viņš gatavojas veikt tikai rekonstrukcijas darbus – piemēram, kaut ko paplašināt, uzlabot ēkā, kas uzcelta agrākos gados?
– Jāņem vērā, ka pirms pārbūves nepieciešama ēkas tehniskā apsekošana. Arī rekonstrukcijas gadījumā jāskatās, kādai grupai būve pieder. Ja plānota pārbūve pirmās grupas ēkai, saimnieks tiks galā pats, taču, ja ēka pieder otrajai grupai, tad noteikti uzreiz jādodas pie speciālista. Piemēram, saimniekam vēršoties pie būvfirmas, tā nosūtīs būvinženieri, kas novērtēs ēkas tehnisko stāvokli – kāda ir konstrukciju nestspēja, nolietojums utt.

– Kas jādara, piemēram, garāžas pārbūves gadījumā, ja ģimene vēlas to paplašināt?
– Es ieteiktu uzbūvēt pie garāžas nojumi – tā būs vienkāršāk un lētāk. Ja tā atbilst pirmās grupas būves izmēriem – līdz 25 m2, saimnieks pats var uzzīmēt plānu, nevajadzēs inventarizāciju un nodošanai ekspluatācijā vajadzēs tikai mērnieku, kas nojumi uzmēra. Paplašinot esošo garāžu, būs vajadzīgs pilns būvprojekts – ar apsekošanu, inventarizāciju un vēl citu prasību izpildi.

– Aptuveni cik ilgs laiks paies no būvēšanas idejas līdz praktiskai būvniecības uzsākšanai? Vai jārēķinās ar vairākiem mēnešiem?
– Dokumentu kārtošana notiek raiti. Uz to attiecas prasība, ka klientam jāsaņem atbilde mēneša laikā. Mēs Jelgavas novada būvvaldē cenšamies projektus izskatīt divu nedēļu laikā. Pēc pieredzes zinu, ka visvairāk laika saimniekam aizņem būvprojekta izstrādāšana. Arhitektiem un konstruktoriem darba netrūkst. Lauksaimniecības būvju projektiem raksturīgi, ka tos vajag tad, kad ir pieejams kāds Eiropas Savienības līdzfinansējums. Un tad vajadzība ir visiem ieinteresētajiem saimniekiem vienlaikus. Tādēļ, ja ir ideja, jāsāk rīkoties, negaidot pēdējo brīdi.