Apdrošināšanai lauksaimniecības nozarē pēdējo gadu laikā ir tendence pieaugt, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas asociācijas ikgadējā mediju pasākumā teica asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Abāšins pauda, ka apmēram četrus vai piecus gadus atpakaļ no kopējā sējumu apmēra apdrošināti bija tikai 10%, kamēr pašlaik to apjoms ir starp 20% un 30%.

Abāšins skaidroja, ka tieši lauksaimniecības nozarē - gan graudaudzētājiem, gan rapšu audzētājiem, gan mājlopu audzētājiem - apdrošināšanām patlaban pieejamas valsts subsīdijas apmēram 70% apmērā, kas kopumā ir unikāls piemērs, jo citās nozarēs šādu precedentu nav. Pat neskatoties uz faktu, ka šīs subsīdijas nākotnē varētu samazināt līdz apmēram 50%, lauksaimniecības nozare arvien būtu vienīgā, kur šāda apmēra īpatsvars tiek piešķirts tieši apdrošināšanas segšanai.

"Principā šis apdrošināšanas veids turpina augt. Tie līdzekļi, ko valsts paredz šīm subsīdijām, tiek pirms termiņa parasti jau iztērēti," teica Abāšins.

Asociācijas prezidents skaidroja, ka tāpat pašlaik norit sarunas arī par tādu nozaru kā zivsaimniecība un augļkopība iespējamo apdrošināšanu, kurās patlaban apdrošināšana vēl nav izplatīta parādība.

"Līdz tam nonākuši vēl neesam, bet es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, kad radīsies gan apdrošināšanas produkti, gan arī būs klienti, kas gribēs gan šos kāpostus, gan augļu dārzus apdrošināt," sacīja Abāšins.

Tāpat viņš uzsvēra, ka, tieši runājot par lauksaimniecības sektora apdrošināšanām, pozitīvas tendences uzrāda nozares spēlētāju intereses pieaugums par to. "Konkurence ir pieaugusi. Tā arī ir laba zīme, un tas nozīmē, ka apdrošinātājiem interesē tas produkts. Klientiem interesē," pauda Abāšins.