Saimnieks LV / 2018.gads (Maijs.)

Mūsdienās laukos būvniecībā ļoti bieži tiek izmatoti dažādi angāri. Tiem ir tik universāls pielietojums, ka vismaz kāds angārs uzcelts katrā lauku saimniecībā. Pirms gadiem pārdesmit angārs allaž asociējās ar ne pārāk tīkamu izskatu un visai šaurām izmantošanas iespējām. Pateicoties modernajiem materiāliem un tehnoloģijām, šajā būvē iespējams izvietot gandrīz jebko. To var iekārtot kā noliktavu, graudu, dārzeņu glabātuvi, robotizētu fermu, lauksaimniecības tehnikas novietni vai darbnīcu tās sakārtošanai un remontam, stāsta būvinženieris Mārtiņš Fībigs, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras vieslektors, kura praktiskā ikdiena, strādājot savā lauksaimniecības ēku projektēšanas uzņēmumā Vimbas MF, lielākoties saistīta ar dažādiem nolūkiem paredzētu angāru projektu izveidi.

Siltie un aukstie
Angārus var iedalīt divās grupās – tā dēvētajos aukstajos un siltajos, pareizāk sakot, siltinātajos angāros, jo tikpat labi tajos varētu pastāvīgi uzturēt vajadzīgo vēsumu.

Pirmie ir vienkāršāki un bez siltinājuma. Tos saimniecībās parasti būvē traktortehnikas, dažādu materiālu novietošanai, siena, īslaicīgai graudu glabāšanai un citām līdzīgām vajadzībām, kas neprasa noteiktas temperatūras, mitruma uzturēšanu.

Otrās grupas, siltinātajos, angāros iespējams ierīkot teju jebko – remontdarbnīcu, ražošanas cehu, administrācijas telpas, kūti, klēti utt. Siltinātos angārus savukārt var iedalīt sendvičpaneļu angāros un no iekšpuses siltinātos metāla vai koka konstrukciju angāros.

Sendvičpaneļi ir siltināšanai paredzēts celtniecības materiāls, kas sastāv no siltumizolācijas pildījuma, ko no abām pusēm sedz metāla loksnes. Kā siltumizolācijas pildījums mēdz būt minerālvate, putupolistirols vai poliuretāns. Sendvičpaneļu stiprības īpašības nosaka metāla profila lokšņu biezums, siltumizolācijas pildījuma biezums un mehāniskā stiprība. Siltumizolācijas materiāls kalpo arī skaņas izolācijai. Paneļi ar minerālvates pildījumu nodrošina ļoti augstu ugunsizturību. Īpaši bieži angāriem tiek izmantoti sendvičpaneļi ar poliuretāna pildījumu, jo tiem raksturīga lieliska siltumnoturība, laba ugunsdrošība, paneļi ir viegli, tiem ir ilgs kalpošanas laiks – vairāk nekā 25 gadi.

Angārs ir universāla konstrukcija. Tā ārējā čaula var būt visiem vienāda – parasti no metāla (cinkots profilēts skārds, tērauds) vai koka (Mārtiņš Fībigs gan atzīmē, ka tas pie mums neesot angāriem populārs materiāls), taču atšķirīgs būs izvēlētais risinājums – kāds būs siltinājums, izmantotās iekārtas, tehnoloģijas un iekšpuses iekārtojums. Tieši konkrētais risinājums angāru pielāgo attiecīgajām saimniecības vajadzībām, kurām tas kalpos. Dizainu iespējams izveidot pēc saimnieka vēlmēm.

Atkarībā no paredzētā izmantošanas veida pamatne, uz kuras būvē angāru, var būt asfaltēta, betonēta, ar šķembu klājumu, dažkārt pat tikai nolīdzināta zeme.

 Lauksaimniecības produkcijas noliktava ar jumta  pārkari tehnikai Blomes pagastā.

Kalte un īslaicīga graudu glabātuve (renovējot padomju laikā celtu angāru) Gaiķu pagastā.

Der ielāgot
Ja angārā jumta segumā ierīko logus, gaišajā diennakts laikā nav nepieciešams elektriskais apgaismojums. Tas palīdz ietaupīt ilgtermiņā.

Vajadzīgs ugunsdzēsības dīķis
Būvniecības finansējumā izmantojot ES fondu naudu, pie angāra obligāti jābūt izveidotam arī ugunsdzēsības dīķim. Taču dīķi noteikti vajag katrā saimniecībā, diemžēl pārsvarā tie ir nepietiekami dziļi izrakti, un nav paredzēta ūdens ņemšanas vieta ziemā. Cilvēki aizmirst, ka ūdens sasalst, un pamatīga sala ziemā ledus būs metru biezs. Tātad dīķim jābūt vismaz 3–3.5 m dziļam.

Bieži vien piemirstas, ka gruntij ir filtrācija un ūdens iesūcas zemē, līdz ar to ūdenskrātuve var kļūt sausa. Lai tā nenotiktu, ugunsdzēsības dīķi vajag izklāt ar HDPE plēvi (1.5 mm biezu), tas nodrošinās, ka ūdens nevarēs iesūkties zemē. Tāpat ir jāaprīko arī ar iespēju ūdeni uzpildīt no dziļurbuma 24 stundu laikā. Jāņem vērā, ka dīķi aizaug, tāpēc ūdens izsūknēšanas caurule ir jāliek vismaz 50 cm virs dīķa dibena.

Lietderīgais dīķa tilpums 216 m³, kā piemērā parādīts, ir tad, kad noņem nost sasaluma kārtu un 0.5 m duļķu kārtu.

Pozitīvā ziņa – dīķis noder arī citām vajadzībām. Ļoti bieži saimnieki tos izmanto, kad vajadzīgs ūdens šķidro minerālmēslu atšķaidīšanai, kā arī lietus ūdens akumulācijai no jumtiem. Tas ietaupa dabas resursu ūdeni no zemes dzīlēm.

Bieži vien pat paši projektētāji nezina, kādam īsti ir jāizskatās šim dīķim. Lūk, skice.

Arī pagrabs ir angārs
20. gadsimtā kolhoza pagrabs tradicionāli bija pamatīga, vismaz daļēji zemē ierakta dzelzsbetona būve. Taču mūsdienās, ņemot vērā materiālu un tehnoloģiju iespējas, arī pagrabs patiesībā ir angārs. Tā ir glabātuve, kurā iespējams pastāvīgi uzturēt zemu temperatūru. No betona veidota, visticamāk, būs tikai pamatne, uz kuras angārs būvēts. Šis pagrabs noteikti arī nebūs iegremdēts zemē. Padomju laikā celtajos saimniecību pagrabos un noliktavās nebija paredzēts iebraukt ar transportu, jo produkciju no tām iznesa ar rokām. Mūsdienās tāda pieeja vairs neder.

Sendvičpaneļu angārs lieliski spēj pildīt visas pagraba funkcijas. Tajā iespējams uzturēt produkcijas glabāšanai vajadzīgo temperatūru un mitrumu, kā arī nepieciešamības gadījumā telpu piepildīt ar gāzi, kas palīdz produkcijai ilgāk glabāties svaigai un nezaudēt savu kvalitāti.

Ja saimnieks ir iecerējis uzbūvēt glabātuvi, tad, dodoties pie projektētāja, svarīgi zināt, kas tajā tiks izvietots un kādi apstākļi glabājamai produkcijai ir jānodrošina. Pirmkārt, kāda temperatūra angārā būs jāuztur, otrkārt, cik sauss vai mitrs gaiss ir jānodrošina. Piemēram, ābolu glabāšanai vajadzīgs uzturēt augstāku gaisa mitrumu, lai tie nesavīstu, kartupeļiem, kas paši izdala daudz mitruma, it īpaši rudenī, situācija būs tieši pretēja, savukārt saražotas konservu produkcijas uzglabāšanas laikā tamlīdzīgu problēmu nebūs.

Ņemot vērā glabātavas izmantošanas nolūkus, lielumu un citus faktorus, projektētājs izrēķinās, ar kādiem materiāliem produkcijas glabāšanai nepieciešamos apstākļus iespējams nodrošināt. Ja angārs ir neliels (līdz 1000 m²), tad var izmantot sendviča materiālu poliuretānu, kas izmaksās salīdzinoši lētāk. Taču lielākas glabātuves ietilpst citā ugunsdrošības kategorijā, un tām būs jāizmanto akmensvate. Ja no produkcijas, kas angārā tiks glabāta, pastiprināti izdalās mitrums, būs jāizmanto sendvičpaneļi ar augstāku ķīmisko izturību, kas veidoti no agresīvā vidē noturīgiem materiāliem. Turpretī, ja paredzēts glabātuvē turēt tādus produktus, kas neizdala daudz mitruma, tad konstrukcijas var būt cinkotas vai klātas ar epoksīdkrāsu vai poliuretānkrāsu. Kādus tieši materiālus būvniecībai izmantot, to izvērtēs projektētājs.

Tehnikas remontdarbīcas Jelgavas novadā un Rundāles novadā.

Cik izmaksā angārs
Projektēšanas izmaksas angāram atkarībā no sarežģītības ir, sākot no 3500 EUR plus PVN. Kopējās būvniecības izmaksas angāriem veidosies krietni atšķirīgas. Ļoti aptuveni rēķinot, tās varētu būt 200–600 EUR/m2, atkarībā no saimnieciskās darbības, kurai angārs paredzēts.

Angāru izmantošanas priekšrocības
• Lētākas izmaksas nekā, piemēram, ēkām ar betona, ķieģeļu sienām.
• Var plānot moduļveida un vienā angārā izvietot gan noliktavu, gan ražošanas ceha telpu, gan telpu administrācijas vajadzībām, vēl kādā nodalījumā iekārtot, piemēram, ražošanai nepieciešamo ķīmisko līdzekļu glabāšanai.
• Energoefektīvāki.
• Multifunkcionāli – ātri telpu var pārveidot un pielāgot citām vajadzībām.
• Īss būvniecības laiks.
• Nav nepieciešami pamati.
• Sānu malām var izmantot gan profilēto skārdu, tēraudu, gan kokmateriālus, gan PVC tenta audumu (sezonālām novietnēm).
• Ērti var izveidot jumta pārkares, zem kurām novietot tehniku.

Tikai daži trūkumi
• Ja nepareizi izvēlas materiālu jumta segumam, tajā var veidoties spraugas. Lai mazinātu metāla uzkaršanu saulē, jumtam ieteicams izmantot pēc iespējas gaišāku krāsu (pelēku, sudrabainu).
• Skārdu ir samērā viegli deformēt (piemēram, ar traktoru iespiest sienā bukti).
• Izvēloties nepiemērotu ārsienu materiālu, vieglāk iespējama aizdegšanās (piemēram, to var izraisīt zibens spēriens, ļoti spēcīgs trieciens).

Angāru izmantošanas piemēri
• Tehnikas novietne.
• Tehnikas remontdarbnīca.
• Dažādu produktu uzglabāšanas noliktavas (graudiem, sienam, dārzeņiem).
• Fermas lopu turēšanai.
• Slaucamo govju kompleksi.
• Ražotnes telpas.

Graudu pirmapstrādes ēka un tehnikas novietne Saldus novadā.