Saimnieks LV / 2020.gads (Augusts.)

Agronome Sandra Strautniece, SIA Scandagra Latvia pētījumu un attīstības speciāliste, savā vairāk nekā 10 gadus ilgajā pieredzē uzņēmumā ir iepazinusi neskaitāmus augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslu produktus, kas ieteikti klientu laukiem. Pašlaik viņas uzmanības lokā ir uzņēmuma ārpussakņu jeb mikromēslojumu izmēģinājumi, kas sniedz plašu priekšstatu par to, kas no produktiem un kādos apstākļos sniegs vislabāko risinājumu lauksaimniekiem.

– Cik ilgi jau strādājat uzņēmumā?
Sandra Strautniece: – Scandagra Latvia esmu kopš 2008. gada rudens, tā kā pieredze iegūta jau samērā plaša – pirmie gadi pavadīti, pārdodot un konsultējot klientus par augu aizsardzības līdzekļiem, bet pašlaik mans fokuss ir vairāk uz produktu pētniecību, izmēģinājumu vadīšanu. Vispār lauksaimniecībai esmu teikusi jāvārdu pirms 30 gadiem, kad izvēlējos agronomijas studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Mīlestība pret šo nozari ir gana noturīga un nemainīga, par ko man pašai ir liels prieks. Man nekad neapnīk sekot līdzi procesiem lauksaimniecībā. Jau no bērnības, kad vasarās dzīvoju pie vecvecākiem laukos un vajadzēja rūpēties par govīm, aitām un arī ravēt biešu vagas, man patika visas šīs norises un iespēja redzēt, kā ik dienu un sezonu viss apkārt mainās – katra diena kā pārsteigums!

– Kas šobrīd ir jūsu galvenie pienākumi?
– Es sekoju līdzi jaunumiem augu aizsardzības līdzekļu tirgū, manā pārziņā pašlaik ir uzņēmuma mikromēslojumu izmēģinājumi, ko veicam LLU Mācību un pētījumu saimniecībā Pēterlauki jau trešo gadu. Tā kā mūsu partneru piedāvātais ārpussakņu mēslošanas piedāvājums ir ļoti plašs, gan mums pašiem, gan klientiem ir jāsaprot, kurš tad ir labākais un piemērotākais katrā situācijā, ar efektīvāko ekonomisko pamatojumu. Ir skaidrs, ka augam nepietiks tikai ar gaisu, ūdeni un vienu pašu augsni, lai iegūtu kvalitatīvu ražu nepieciešami papildu vitamīni, kas stimulētu augu augšanu arī grūtos apstākļos. Tāpēc atkarībā no ārpussakņu mēslojuma formulācijas, pielietojuma veida un laika var panākt laukkopim vēlamo rezultātu.

Es tāpat turpinu strādāt ar zemniekiem, jo man ir daudz senu klientu. Tāpat neatsaku kolēģiem konsultēt un dalīties ar savu pieredzi, kas gūta gadu gaitā, redzot, kādas slimības, kaitēkļi u.tml. ir bijuši laukos. Neviena grāmata nevar aprakstīt to, kas ik dienu notiek saimnieku laukos – katrā ir bijis savs stāsts un piedzīvojums. Es sekoju līdzi jaunumiem augu aizsardzības līdzekļu tirgū, manā pārziņā pašlaik ir uzņēmuma mikromēslojumu izmēģinājumi, ko veicam LLU Mācību un pētījumu saimniecībā Pēterlauki jau trešo gadu.Tā kā mūsu partneru piedāvātais ārpussakņu mēslošanas piedāvājums ir ļoti plašs, gan mums pašiem, gan klientiem ir jāsaprot, kurš tad ir labākais un piemērotākais katrā situācijā, ar efektīvāko ekonomisko pamatojumu. Ir skaidrs, ka augam nepietiks tikai ar gaisu, ūdeni un vienu pašu augsni, lai iegūtu kvalitatīvu ražu, nepieciešami papildu vitamīni, kas stimulētu augu augšanu arī grūtos apstākļos. Tāpēc atkarībā no ārpussakņu mēslojuma formulācijas, pielietojuma veida un laika var panākt laukkopim vēlamo rezultātu.

Mums, kas strādājam Scandagra, lielai daļai ir pašiem savas saimniecības, kurās regulāri izmēģinām mūsu pašu produktus – sēklas, augu aizsardzības līdzekļus, ārpussakņu mēslošanas līdzekļus. Taču jaunumu parādās tik daudz, ka vairs jau tos visus nevaram paspēt izmēģināt. Tāpēc arī ir nepieciešams attīstīt savu izmēģinājumu daļu, lai varētu sniegt detalizētāku un zinātniski pamatotu informāciju, pareizi salīdzināt ražas un kvalitāti. Tieši tāpēc izvēlamies LLU pakalpojumus, lai rezultāts būtu zinātniski un akadēmiski precīzs.

Ar ārpussakņu mēslojumu lietošanu pastiprināti pievērsāmies salīdzinoši nesen – aptuveni 2013. gadā, un pa šiem gadiem esam izveidojuši divas līnijas ar nosaukumiem Profi līnija, kur ir pamatā produkti no Vācijas kompānijas Lebosol, un Hefe līnija, kuri ir produkti no Spānijas. Lai pārliecinātos, ka izvēli esam izdarījuši pareizi, jau trešo gadus veicam ārpussakņu mēslošanas izmēģinājumus dažādās kombinācijās, un rezultāti rāda, ka esam izdarījuši pareizo izvēli – ir pārliecinoši rezultāti gan LLU izmēģinājumos, gan klientu ražošanas laukos. Noteikti turpināsim arī uz priekšu, jo tā ir iespēja salīdzināt rezultātus pa gadiem dažādu laika apstākļu ietekmē, mums tikai atliek parādīt šos rezultātus klientiem, kuri tālāk var izvēlēties, kuru risinājumu lietot.

Izmēģinājumu un pētījumu veikšanā sastrādājamies trīs kolēģi – es atbildu par mikromēslojumu, abi pārējie – par augu aizsardzības līdzekļiem un sēklām. Līdz ar to mēs izveidojam savu jau gatavu Scandagras tehnoloģiju, ko varam piedāvāt klientam, – iekļaujot gan augu aizsardzības līdzekļus, gan sēklas un ārpussakņu mēslojumu. Klients tad par pamatmēslojumu var izmantot to, kas labāk der viņa augsnes sastāvam, izmantojot augšņu kartēšanu, atbilstoši saimniecības attīstības līmenim un nospraustajiem mērķiem.

Scandagra nāk ar gatavu tehnoloģiju un piedāvā gatavus risinājumus, ko prezentējam arī savos mācību semināros un Lauku dienās, apmācām savus kolēģus, lai viņi varētu šo informāciju nodot tālāk saviem klientiem. Mūsu risinājumi ir piemēroti jebkura mēroga saimniecībai. Platību lielums nav no svara, svarīgāk ir, cik gribi ieguldīt savā saimniecībā. Arī mūsu risinājumi ir daudzveidīgi un pielāgojami – gan tādi, kas ir ļoti ekonomiski izdevīgi, gan tādi, kas domāti saimniecībām, kas vēlas iegūt maksimālās ražas. Redzam, ka Scandagra ieviestās receptūras ir ekonomiski pamatotas – saimnieks ar ražas apjomu atgūst atpakaļ to, ko ir investējis augsnē ar pareizo mēslojumu. Arī šis gads noteikti ieviesīs izmaiņas un sniegs jaunu pieredzi.

Pētījumu rezultāti ļauj rast jaunus risinājumus mēslošanas sistēmās saimniecībās, jo zemnieki var iepazīties ar rezultātiem un apstākļiem, kādos šie rezultāti ir radušies. Pārsvarā šie risinājumi ir domāti konvencionālajām saimniecībām, bet šis tas noteikti der arī bioloģiskajām saimniecībām, piemēram, Epso līnijas ārpussakņu mēslojums, Kali K+S līnija ir reģistrēta arī bioloģiskajām saimniecībām. Vispār es domāju, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir tas virziens, kurā virzāmies arvien spēcīgāk un kur noteikti būs jādomā gan par jauniem risinājumiem, gan produktiem.

Mans uzdevums ir sekot līdzi sējumiem, regulāri tos novērot klātienē un piefiksēt nianses, lai varu iegūtos rezultātus izskaidrot, prezentējot tos kolēģiem un pēc tam arī klientiem. Tā mēs varam prognozēt notikumu gaitu sējumos, jo zinām, ka, piemēram, pie tādiem nokrišņiem uz lauka ir bijušas tādas sekas, bet pie tādas temperatūras atkal citas. Tāpat es sekoju līdzi šķirņu jaunumiem – gan vasaras un ziemas rapšiem, gan visām citām kultūrām – kukurūzai, kviešiem, ko vien Scandagra piedāvā. Izmēģinājuma laukos veiktajos šķirņu salīdzinājumos saņemam datus par to tilpummasu, lipekli kviešiem, krišanas skaitli u.tml. Tāpat mēs redzam gan mēslošanas plānu, gan citas augšanas nianses, kas ļauj gūt priekšstatu, kādos apstākļos šķirnes sasniegs savu labāko potenciālu.

– Kā izmēģinājumos iegūtos secinājumus varat nogādāt zemniekiem?
– Pavasaros parasti rīkojam reģionālas konferences zemniekiem, kur iepazīstinām ar jaunumiem Scandagra portfelī, prezentējam, ko esam paveikuši savos izmēģinājuma laukos un kādus risinājumus augu aizsardzībā varam piedāvāt. Klientiem tas parasti ir interesanti, jo ļauj viņiem salīdzināt mūsu piedāvāto ar saviem risinājumiem. Mums ir prieks, kad saimnieki, redzot, ka mūsu izmēģinātās tehnoloģijas ir efektīvākas, maina savējās un sasniedz labākus ražas rādītājus.
Mēs tik daudz neiejaucamies, kādu augsnes apstrādi klients izvēlas, piemēram, aršanu vai bezaršanu, bet sniedzam ieteikumus, sākot no sējas brīža. Piemēram, labā prakse ir kodināt sēklas pirms sēšanas, tāpat vairāk pievēršamies ieteikumiem par lapu mēslojumu. Ir labi, ja mēslošanas līdzeklis ir jau ap sēklas apvalciņu pie sēšanas, lai tā sparīgāk dīgst. Ja, piemēram, draud sausums un, sēklas kodinot, ir pievienots arī mikromēslojums, augs mainīgos un sausos laikapstākļos iegūst pirmo spēcinošo maltīti un var straujāk attīstīt savu sakņu sistēmu, augi aug spēcīgāki, ziemāji – gatavojas ziemai.

– Kā iesakāt izvēlēties šķirnes saimnieku sējumiem?
– Dažkārt gadās, ka zemnieki vienā šķirnē labprāt gribētu salikt visu iespējamo – izveidot sapni, kas neapšaubāmi ir arī katra selekcionāra mērķis. No vienas šķirnes iegūt gan perfektu ziemcietību, gan augstu ražu un augstus kvalitātes rādītājus, gan veselīgumu u.tml. nav nemaz tik viegli. Selekcija, protams, strādā šajā virzienā, katru gadu ir jauni izaicinājumi un jauni atklājumi. Mūsu klimatā šķirnēm svarīgākais ir ziemcietība, kam pievēršam lielāko uzmanību. Lai gan ziemas kļūst arvien siltākas, nevar izslēgt, ka var būt arī aukstuma periodi, piemēram, vienu gadu ziema iestājas oktobra beigās un ilgst līdz pat aprīlim. Nedrīkst domāt, ka tagad varēsim izvēlēties tikai dienvidnieku šķirnes. Zemnieki daudz ceļo un redz, piemēram, kādas šķirnes veiksmīgi izaudzē Vācijā vai Francijā, bet, ja nu noskatītajai šķirnei ir vajadzīgs rāms, silts rudens un tāds pats pavasaris, tad Latvijas apstākļos pie pirmā aukstuma tā aizies bojā. Jāņem arī vērā, ka, saglabājoties siltiem laikapstākļiem, intensīvāk vairojas kaitēkļi un attīstās dažādas slimības, tāpēc šķirnes izvēlē vienam no kritērijiem ir jābūt slimību izturībai pret dzelteno rūsu, miltrasu, sakņu slimībām, septoriozi, fuzariozi u.c. Tieši tāpat jāveic preventīvi pasākumi slimību un kaitēkļu ierobežošanai.

Nākamais šķirnes izvēles rādītājs ir ražība jeb ražas potenciāls, kas dažādās saimniecībās rezultējas atšķirīgi. Piemēram, kādā saimniecībā ir svarīgi, lai ziemas kvieši dod lielu ražu, bet kvalitāte − pārtikas vai lopbarības − ir mazsvarīga, kamēr citiem derēs tikai liela raža un arī augsta kvalitāte. Līdz ar to mūsu portfelī ir dažādām vēlmēm atbilstošas šķirnes.

Hibrīdu rapšu šķirnes salīdzinājumā ar līnijšķirnēm ir ražīgākas, izturīgākas, vienmērīgāk attīstās gan rudenī, gan pavasarī, sējumi ir izlīdzinātāki, līdz ar to ir vieglāk veikt visus kopšanas pasākumus, arī novākšanu. Savukārt no līnijšķirnēm graudkopji paši dažreiz ievāc sēklas un uzglabā nākamās sezonas sējai. Ir līnijšķirnes, kas ir ļoti līdzvērtīgas hibrīdiem, attīstās strauji un vienmērīgi, taču jāņem vērā, ka nekad īsti nevaram būt droši par šķirnes tīrību, vai savā laukā nepavairosim grūti atdalāmās nezāļu sēklas. Runājot par kviešiem, hibrīdās šķirnes vēl ir salīdzinoši jaunums selekcijā, te visas nianses vēl ir jāsaprot. Ziemas rudzu hibrīdās šķirnes ir ražīgākas nekā līnijšķirnes. Augi ir īsāki, kas mazina veldres risku. Par rudzu ražas kvalitāti svarīgi minēt, ka hibrīdiem rudziem ražā ir mazāk melno graudu un krišanas skaitlis ir noturīgāks, salīdzinot ar līnijšķirnēm, kas, protams, atsaucas uz cenu, par kādu varēs pārdot savu kūlumu. Scandagra strādā arī ar vietējām selekcionētām šķirnēm, viss atkarīgs no klientu pieprasījuma. Tās izmantojam arī šķirņu salīdzinājumos, lai būtu skaidrs, kādā situācijā katra šķirne atrodas, un lai veidotos veselīga konkurence.

– Vai no šķirnēm pašlaik ir kāds jaunums?
– Šķirņu salīdzinājumos mēs parasti iesējam 23–24 hibrīdās rapšu šķirnes un līnijšķirnes. Pērn nāca klāt viena jauna ziemas rapšu šķirne, vidēji vēlīns hibrīds, kas nodrošina ļoti augstu ražu, – ’Architect’ no Limagrain grupas, šogad – jauns rapšu hibrīds ’Absolut’, ļoti augstražīgs, ar augstu eļļas saturu sēklās. Visas jaunās šķirnes ir krietni spēcīgākas, ražīgākas, ziemcietīgākas, ar labākiem eļļas kvalitātes rādītājiem. Kad parādās jauna šķirne, parasti no tirdzniecības tiek izņemts kāds no vājajiem posmiem jeb ne tik pieprasītām šķirnēm. Šogad šķirnes aug izmēģinājumos LLU mācību un pētījumu saimniecībā Vecauce. Pēc kulšanas varēsim tās novērtēt un salīdzināt. Tāpat ņemam talkā kolēģu lietuviešu un igauņu veikto izmēģinājumu rezultātus, dažkārt salīdzinām arī ar savu poļu kolēģu datiem. Katram reģionam tiek piedāvātas nedaudz atšķirīgas šķirnes, kas vairāk atbilst attiecīgajam klimatam. Piemēram, Igaunija ir vairāk uz ziemeļiem – ja tur šķirne uzrāda labus ziemcietības rādītājus, ir skaidrs, ka Latvijai tā arī noteikti derēs. Arī Polijā izmēģinājumu sējumi ir līdzīgos platuma grādos, kur ir līdzīga temperatūru summa. Tas mums atļauj veikt atbilstošus salīdzinājumus, izvērtējot šķirņu veselīgumu, ražīgumu, izturību u.tml.

– Scandagra izplata arī kukurūzas sēklas.
– Saimnieki Latvija ir iemanījušies to audzēt – gan biogāzei savā uzņēmumā, gan piegādājot stacijām, kam pietrūkst izejvielu, gan lopbarībai ganāmpulkam. Sāk jau arī meklēt tādas šķirnes, lai kukurūzas vālītes varētu nokult, kas savukārt ir izaicinājums mums. Tā kā klimats paliek siltāks, tas varētu būt virziens attīstībai. Agrīnās kukurūzas šķirnes labi iederas arī augu sekā, sējot pēc ziemas rudziem. Ja saimniekam padodas kukurūzas audzēšana, tā ir ļoti noderīga kultūra – augstvērtīga lopbarība, ko noteikti vērts attīstīt.

– Dažkārt izskan apgalvojumi, ka zemnieki augu aizsardzības līdzekļus lieto daudz un nelaikā.
– Mans novērojums ir tāds, ka lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus lieto ļoti pārdomāti un atbildīgi, līdzīgi kā labs ārsts piemēro īstos medikamentus īstajā laikā un devā, jo šie medikamenti – vai augu aizsardzības līdzekļi – maksā dārgi.

Tāpat, lai ar šīm vielām strādātu, lauksaimniekam un attiecīgās tehnikas operatoram ir vajadzīgas zināšanas, kā un kad tās lietot. Katra kanniņa, kas tiek izmantota saimniecībā, ir izsekojama. Tāpēc nepiekrītu viedoklim, kas dažkārt izskan, ka zemnieki augu aizsardzības līdzekļus lieto nepārdomāti vai izšķērdīgi. Dažkārt, ja kāds labā laikā redz pa lauku braucam tehniku un domā, ka notiek pesticīda lietošana, patiesībā varbūt tiek dots lapu mēslojums augu pabarošanai. Cilvēku neizpratne par audzēšanas tehnoloģijām rada nepareizu priekšstatu par lauksaimnieku darbu. Ja augs ir paēdis, tas ir mazāk ieņēmīgs pret slimībām!

Tāpat daudzi zemnieki jau iepriekš, kad vēl nebija ieviests termins integrētā lauksaimniecība, strādāja, savā praksē izmantojot tieši šos paņēmienus, izvērtējot situāciju uz lauka un izvēloties atbilstošus produktus konkrētiem laukiem konkrētai situācijai, nevis visus laukus smidzinot ar vienu līdzekli un vienā laikā. Ja zina, ka šī šķirne, piemēram, ir ieņēmīga pret dzelteno rūsu, tad tai lieto atbilstošu produktu, kamēr citā laukā šķirne ir pret šo slimību izturīgāka, tāpēc šāds smidzinājums nav nepieciešams. Kontroļu un ierobežojumu, kas regulē lauksaimnieku darbu, ir tik daudz, ka apzināti tos pārkāpt nozīmē rēķināties ar lielām soda sankcijām.

– Kāda jums izskatās sezona, cik var spriest no tā, kas ir redzams līdz 1. jūlijam (intervijas norises datums)?
– Man parasti nepatīk prognozēt, jo par gadu var spriest tikai rudenī. Lai arī šobrīd kāds lauks var izskatīties ļoti labi, viena diena un notikumi to var pavērst pilnīgi citā virzienā. Tā Zemgalē un arī citviet jau jūnija beigās laukos bija vērojama stipra veldre, diemžēl šie stiebri vairs nepiecelsies. Zemnieki mēdz teikt, ka veldrē krīt tie lauki, kas ir ražas bagāti, bet, ja tā notiek pēc kviešu ziedēšanas, tas ir lauksaimnieka bieds un nav iemesla priecāties. Tādi neprognozējami dabas radīti pārbaudījumi saimniekiem liek izvēlēties šķirnes, kas ir izturīgas pret veldri. Šogad, kad jau varēja redzēt, cik biezi ir sējumi, katrs darīja, ko varēja, lai veldres risku samazinātu, bet neviens nevarēja paredzēt to milzīgo mitruma daudzumu un vēju, kas īsā laika posmā pārbrāzās pāri sējumiem.

Vispār pēdējie 2–3 gadi ir bijis interesants laiks, ja runājam tieši par Zemgali, jo ir bijis salīdzinoši maz nokrišņu. Tas ir atstājis ietekmi uz augu attīstību. Neskatoties uz to, ka Latvijas teritorija it kā nav liela, braucot no Austrumu uz Rietumu robežu, krasi mainās gan nokrišņu daudzums, gan veģetācijas ilgums. Šis laiks ir bijis izaicinājumiem bagāts, jo nācies tikt galā gan ar pārmērīgu nokrišņu daudzumu, gan ar ļoti siltiem rudeņiem bez lietus. Tas liek meklēt arvien jaunus, radošus agronomiskus un tehnoloģiskus risinājumus.

– Kas ir tas, par ko no savas pieredzes varat ieteikt lauksaimniekiem padomāt un kam pievērst pastiprinātu uzmanību sezonas laikā?
– Ir ļoti labi, ja zemnieki zina, kas notiek viņu laukos – īpaši pievēršot uzmanību nezālēm, lai nav tā, ka attopas pēdējā brīdī, jo ir tādas nezāļu sugas, ar kurām ļoti grūti tikt galā. Jo ātrāk pamana problēmu, jo vieglāk mums konsultēt un saimniekiem pieņemt lēmumus. Tātad – jāveic nopietns monitorings, jāskatās, kā nezāles uzvedas pēc katra herbicīda. Tas ir ļoti noderīgi, lai nekāptu uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, neatkārtotu tās pašas kļūdas sezonu no sezonas. Tas pats attiecas uz šķirņu, dažādu risinājumu izvēli. Ir vērts ieklausīties padomos, pieredzē no malas un saprast, kā tas noder manā laukā!

Tāpat iesaku zemniekiem nekavēties ar kādu rīcību uz lauka. Ja konkrētajā brīdī ir kaut kas jādara, tad tas ir aktuāli un efektīvi tieši tajā dienā, jo pēc nedēļas situācija jau būs cita, attīstības stadija cita, arī risinājums būs cits. Ja to ietekmē kādi ārēji apstākļi, tā ir viena lieta, bet, ja pats cilvēks kavējas ar rīcību, tas tikai negatīvi ietekmē ražas apjomu un kvalitāti.

– Vai šogad uzņēmumam paredzēts vēl kāds pasākums?
– Lauku dienu šogad diemžēl nācās atcelt, bet esam izsludinājuši akciju lauksaimniekiem – ņem līdzi savu Scandagra Latvia tirdzniecības pārstāvi un apskati mūsu jaunumus! Var apskatīt laukus, kur sasētas mūsu jaunās šķirnes, izmantotās tehnoloģijas – individuāli aizbraukt un to visu izvērtēt, saņemot visu nepieciešamo papildu informāciju, padiskutēt. Katrā reģionā ir saimniecības, kurās ir sasētas mūsu jaunās šķirnes, tām blakus ir jau ierastās šķirnes, lai var salīdzināt rezultātus. Tā ir laba iespēja izdarīt secinājumus no reāliem ražojošiem laukiem, ne tikai mūsu izmēģinājumu lauciņiem. Iesaku visiem lauksaimniekiem līdz nokulšanai izmantot šo iespēju!