Dārzs un Drava / 2020.gads (Pavasaris.)

Āfrikas portulakārija ir sukulents ar gariem, tumšsarkaniem stumbriem, kuri biezi klāti mazām, gandrīz apaļām lapiņām. Āfrikā savvaļas apstākļos šis augs ir zemsedzēja statusā, bet telpās Āfrikas portulakāriju var audzēt kā kociņu, īpaši bonsai tehnikā, var to iestādīt iekarināmos podos un audzēt kā nokarenas formas augu, kura dzinumi spēj izaugt pat 2 m gari. Vēl to var stādīt un audzēt kā savvaļā − kā augsni noklājošu augu. Un visbeidzot − to var izmantot kā potcelmu, lai uzpotētu, piemēram, uz savām saknēm grūti augošo Ceraria namaquensis.

Āfrikas portulakārija pieder Portulacaceae dzimtai. Auga ģints nosaukums Portulacaria liecina par līdzību ar Portulaca ģinti, bet sugas vārds – afra – nozīmē, ka tas sastopams Āfrikā. Ļoti reti vai tikpat kā nemaz audzē – P. armiana un P. pygmea. Biežāk telpās ir izplatīta Āfrikas portulakārijas šķirne ‘Limpopo’, kas figurē arī kā šķirne ‘Mammoth’ un kā forma macrophylla, kas salīdzinājumā ar pamatšķirni ir ar trīs reizes lielākām lapām. Šķirn ‘Prostrata’ ir ar sīkām, apaļām, dzeltenām lapiņām, ‘Aurea’ – ar dzeltenraibām lapām, ‘Follis Variegatus’ – ar raibām lapām, ‘Medio-picta’ – ar zaļām lapām, kam ir bālgans vidus.
Āfrikas portulakārija zied ar koši rozā ziediem. Savvaļas apstākļos tas notiek pavasarī. Telpās tā nezied, jo augam pietrūkst karstās saules un pamatīgā sausuma. Savā dzimtenē Āfrikas portulakārija aug akmeņainos atsegumos, nogāzēs, krūmājos, biezokņos, sausās upju ielejās, kur var sasniegt pat 4,5 m garumu. Pamatā Dienvidāfrikas austrumu daļās – Kvazulu – Natālā, Svazilendā, Mpumalangu, Limpopo un Mozambikā. Kā dekoratīvs augs Āfrikas portulakārija ir ļoti iecienīta Ziemeļamerikā, Kalifornijā, Arizonā.

Savvaļas apstākļos uz Āfrikas portulakārijas parazitē āmulis – Viscum crassulae. Telpās audzētiem augiem šī parazīta nav. Ar neskaitāmiem stumbriem un milzumskaitu lapiņu Āfrikas portulakārija veido biezokņus, kas palīdz novērst augsnes eroziju daudzās vietās Āfrikā. Āfrikas portulakārija spēj noēnot augsni no karstajiem saules stariem, radot labvēlīgu vidi kukaiņiem, sīkiem savvaļas dzīvniekiem. Savukārt ar atmirušām auga daļām baro augsni. Sukulentie stumbri un lapas spēj uzkrāt daudz ūdens rezervju, kā arī palīdz izdzīvot derīgiem mikroorganismiem. Āfrikas portulakārija lepojas ar savu fantastisko sausumizturību un ugunsizturību, izdzīvojot svelmainajos tuksneša apstākļos. Tas tāpēc, ka Āfrikas portulakārija izmanto divus fotosintēzes ceļus.

Pirmo – tādu pašu, kā lielais vairums augu. Otrs fotosintēzes veids, kas piemīt tikai sukulentiem, – karstajā saulē dienā atvārsnītes atvērt nevar, tātad jādarbojas naktī. Āfrikas portulakārija pārslēdzas uz CAM (angļu val. Crassulacean Acid Metabolism), ar kura palīdzību par spīti nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem turpina augt un sagremot milzum daudz oglekļa. Āfrikas portulakārija ir lielisks oglekļa sūklis, kas spēj absorbēt brīvo oglekli no atmosfēras, izmantojot to audu veidošanai. Ogleklis ir viens no galvenajām siltumefekta gāzēm, kas ir atbildīga par zemes atmosfēras sasilšanu, ko izraisa, pārmērīgi dedzinot fosilo kurināmo. Āfrikas portulakārijai ir unikāla spēja absorbēt vairāk oglekļa no atmosfēras nekā mežam ar atbilstošu daudzumu lapu koku. Sakarā ar šo unikālo spēju Dienvidāfrikas valdības programmā ietilpst atjaunot miljons hektāru (2.5 miljoni akru) šo augu. Āfrikas portulakārija ir iekļauta Nacionālajā sarkanajā sarakstā, ar piebildi, ka dabiskos savvaļas apstākļos tā vēl nav apdraudēta.
Šim mazo lapu augam ir savdabīgs tautas nosaukums ziloņu krūms. Izrādās, ka Āfrikas portulakāriju biezās audzes ir iecienīts ziloņu ēdiens. Un vēl dabas gudrība, kas pārsteidz cilvēka prātus, – ziloņi šo augu ēd no augšas uz leju, tādējādi ļaujot
tam veģetatīvi izplatīties, sakņojoties un veidojot zarus horizontāli zemes līmenī. Ziloņi gādā, lai tiem visu laiku būtu zaļojoši barības lauciņi. Arī Āfrikas bruņurupuči ir iecienījuši Āfrikas portulakāriju.

P. afra ‘Follis Variegatus’ iekarināmā traukā.

Šī auga lapas var ēst salātos un izmantot kā vienu no sastāvdaļām zupās, kā to dara Dienvidāfrikas iedzīvotāji. Āfrikas portulakārijas lapas palīdz remdēt slāpes, atjauno spēku izsīkumu, palīdz dehidrācijas gadījumā un karstuma ārstēšanai. Sasmalcinātas auga lapas var likt uz tulznām, varžacīm, uz nogurušām kājām. Var košļāt lapas, ja ir iekaisis kakls, mutes dobuma infekcijas. Auga sulu izmanto ādas nomierināšanai, ja ir pūtītes, izsitumi, kukaiņu dzēlieni, saules apdegumi. Ar piebildi, lai lietotu ārstniecībā, noteikti jākonsultējas ar ārstu! Tātad telpā, kur audzēs Āfrikas portulakāriju, jābūt daudz saules un siltumam. Ziemas mēnešos, kad saules mums tikpat kā nav, jāizlīdzas ar zemāku gaisa temperatūru un nelaistīšanu.

Āfrikas portulakāriju stāda vidēji smagā augsnē ar bagātīgu drenāžas piedevu (keramzīts, rupja grants, perlīts). Substrāts nedrīkst būt smags, blīvs, ūdens un gaisa necaurlaidīgs.

Āfrikas portulakārija viegli sakņojas. 8–12 cm garie spraudeņi ir pāris dienas jāapžāvē, tos novietojot vēsā, sausā vietā. Tad sprauž viegli mitrās smiltīs. Apsakņo ēnainā vietā un istabas siltumā. Spraudeņi nav jāapsedz. Āfrikas portulakārijas spraudeņi apsakņojas 4–6 nedēļās. Podā var stādīt vairākus apsakņotos spraudeņus, lai ātrāk iegūtu kuplu augu. Var dzinumus galotņot, lai panāktu dzinumu pieaugumu, bet Āfrikas portulakārijai ir dabas dota spēja pašai veidot daudz sāndzinumu.

Pagaidām Āfrikas portulakārija ir brīva no dažādiem telpaugu kaitēkļiem.