Saimnieks LV / 2018.gads (Oktobris.)

Lai arī pie samērā regulāriem paziņojumiem par Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem jau teju visā Latvijā teritorijā esam pieraduši, šokējoša šķita ziņa par augusta sākumā konstatēto ĀCM SIA Druvas Unguri vairāk nekā 15 tūkst. cūku lielajā ganāmpulkā, kas ir līdz šim lielākais uzliesmojums Latvijā, kopš 2014. gadā konstatēja ĀCM. Cūkkopība Latvijā joprojām ir apdraudēta, tāpēc pret biodrošības pasākumiem arvien jāizturas ar vislielāko rūpību, norāda Dzintra Lejniece, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja.

– Nesen nācās iznīcināt tūkstošiem cūku saimniecībā Druvas Unguri, kur ievēroti stingri biodrošības pasākumi. Vai no šāda trieciena uzņēmums var atkopties?
Dzintra Lejniece: – Jā, šī ir viena no trim lielajām komercsaimniecībām, kas cietusi no Āfrikas cūku mēra. Pirmā bija SIA Ancers, kur arī tika likvidēts gandrīz tikpat daudz cūku. Nozarei tas, protams, ir trieciens, tomēr priecājos, ka Ancers pakāpeniski ir atsācis darbību. Un arī A/S Latgales bekons plāno pakāpeniski atsākt darbu. Cūkkopība ir ļoti naudas ietilpīga nozare, tāpēc atsākt veidot ganāmpulku nav vienkārši. Iekārtas arī īpaši nav piemērojamas citām dzīvnieku sugām. Un, ja vēl ir kredītsaistības un rekonstrukcijas projekti ar ES līdzfinansējumu, – finansiāli tas ir ļoti smagi.

Kompensācijas par nogalinātajiem dzīvniekiem nosedz ne vairāk kā 80 % no izdevumiem, kas radušies, likvidējot ganāmpulku. Tomēr šobrīd redzam, ka aprēķinātās kompensācijas nesedz pat pusi no visiem uzņēmuma zaudējumiem ĀCM gadījumā. Tomēr, ja nebūtu šī valsts un ES kompensāciju mehānisma, slimības skartais uzņēmums būtu spiests pasludināt maksātnespēju. Atjaunot vaislas sivēnmāšu ganāmpulku, iegādāties vaislas dzīvnieku – tās ir pamatīgas izmaksas, jo nav runa tikai par nobarojamu cūku izaudzēšanu. Jāņem vērā, ka no jauncūkām par ražojošām sivēnmātēm kļūst labi ja 50–70 %, jo notiek arī brāķēšana. Papildus jārēķinās ar izmaksām cūku izaudzēšanai (barība, algas, elektrība utt.) līdz pirmajai produkcijas realizācijai, kas būs ne ātrāk kā pēc četriem mēnešiem. Ja sāk ar sivēnu iepirkšanu, lai nodrošinātu apriti, pie pilna cikla līdz pirmajai realizācijai paiet pat gads. Jādomā, kā nodrošināt apgrozāmos līdzekļus šim periodam!

Lai varētu atsākt audzēt cūkas, fermā, kurā bijis apstiprināts ĀCM slimības gadījums, jāpaiet 40 dienām pēc noslēguma dezinfekcijas. Jo lielāka kūts, jo ilgāks mazgāšanas, tīrīšanas, dezinfekcijas process. Katrs caurules līkums un telpas iedobe ir jāiztīra mehāniski – jānomazgā un jādezinficē. Piemēram, Anceram pagāja astoņi mēneši, kamēr viss tika paveikts. AS Latgales bekons ir pagājis gads, kopš ir atļauts atkal turēt cūkas.

Katrā gadījumā situācija ir individuāla un katram saimniekam pašam jāizvērtē situācija no biodrošības viedokļa. Ja šis periods starp ĀCM uzliesmojumu un pēdējo dezinfekciju ir īss, novietnē ir jāievieto testa dzīvnieku grupa, lai pārbaudītu, vai vīruss atkal neuzliesmos. Visi fermas darbības atjaunošanas etapi tiek saskaņoti ar PVD inspektoriem. Katrā ziņā saimnieki zina tās procedūras, kas viņiem jāveic, strādājam tiešā sasaistē ar PVD.

Visi cūku sugas dzīvnieki un novietnes ir jāreģistrē LDC
Zemkopības ministrija atgādina, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem visiem cūku īpašniekiem un turētājiem – arī tad, ja saimniecībā tiek turēta tikai viena cūka – ir jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā (LDC) gan ganāmpulks, gan novietne un jāsniedz informācija par cūku pārvietošanu.

Ganāmpulku un novietni cūku īpašnieks var reģistrēt LDC vai Zemkopības ministrijas Klientu apkalpošanas centros, iesniedzot elektroniski vai papīra formātā ganāmpulka kartīti un novietnes kartīti, kā arī vienlaikus paziņojot par cūku skaitu novietnē, iesniedzot informāciju par dzīvnieku kustību.

Cūku īpašniekiem, kuri jau ir reģistrējuši ganāmpulku un iesnieguši informāciju par dzīvnieku kustību, jāņem vērā, ka gadījumā, ja ir bijušas izmaiņas cūku skaitā kādā no novietnēm vai reģistrēta jauna novietne, kurā tiks turētas cūkas, obligāti vēlreiz jāaktualizē cūku skaits visās novietnēs.

ZM arī atgādina, ka gadījumā, ja ĀCM tiks konstatēts novietnē, kurā cūkas nav reģistrētas LDC, lauksaimnieks nevarēs saņemt kompensāciju par slimības dēļ likvidēto ganāmpulku.

Papildu informācija: +371 67027240, ldc@ldc.gov.lv un LDC filiālēs.

– Vai ir zināms, kā vīruss Druvas Unguros ir iekļuvis?
– Simtprocentīgi to nezinām ne par vienu uzņēmumu. Mums ir versijas, kuras kopīgajās sanāksmēs ar PVD analizējam. Lai cik tas ciniski neskanētu, mēs mācamies no kolēģu kļūdām. Esam sapratuši, ka vienīgais, kas ganāmpulkus var pasargāt, ir augstākā līmeņa biodrošība. Kamēr mežā Āfrikas cūku mēris būs, esam paaugstināta riska apstākļos. Biodrošības prasības saimniekiem ir jāiemācās kā reizrēķins, kas jāveic 365 dienas gadā. PVD izmeklē katru šo gadījumu, lai saprastu, kurā vietā ir radies iespējamais caurums, ko nav pamanījis ne saimnieks, ne PVD audits. Vienmēr var būt runa par cilvēka faktoru, arī ļaunprātīgu rīcību, taču pagaidām tas nav apstiprinājies. Versiju ir daudz – ar mēslu transportu, līķu transportu...

Labi ir tas, ka Latvijā kā slimības specifiskais pārnēsātājs nav mīkstā ērce (Ornithodorus erraticus), kā tas bija Spānijā un Portugālē vēl 80. gados. Zinātnieki Eiropā ir izvirzījuši hipotēzi par lidojošiem insektiem kā slimības pārnēsātājiem, šobrīd apstiprinājuma šai hipotēzei gan nav. Joprojām ES tiek strādāts arī pie vakcīnas pret ĀCM. Eiropas komisija cer, ka tā varētu tapt 6–8 gadu laikā. Taču problēma ir tā, ka vīruss mutē un nav identisks visās valstīs, kur to atklāj. Vakcīnas atklāšana, protams, kardināli mainītu situāciju, bet ar to tiktu vakcinētas tikai mežacūkas, jo mājās cūkām vakcinēšanu ES neveic.

– Pastāv arī viedoklis, ka tad, ja inficēto dzīvnieku līķis pārvadātu saskaņā ar ADR (bīstamo kravu autopārvadājumiem) prasībām, biodrošība būtu daudz augstāka. Par šo parādījās nesaskaņas starp ZM un Satiksmes ministriju. No vienas puses – lai prasības nekļūtu pārspīlēti augstas, arī vedot inficētu mežacūku no meža, no otras – tā ir iespēja ievērojami samazināt riskus.
– Ja transports ir speciāli aprīkots ar hermētiskiem konteineriem un nevar būt ne runas par kaut kādiem notecējumiem vai tml., ar to pilnīgi pietiek, jo nav nepieciešams prasības paaugstināt līdz absurdam, citādi tas jāattiecina gan uz citām slimībām, gan cilvēku mirstīgo atlieku pārvadājumiem. Ja PVD ir atzinis, ka pārvadātājs ir tiesīgs pārvadājumus veikt, kāpēc speciāli nepieciešams vēl izvirzīt šīs ADR prasības? Iepriekš ir bijuši arī mēģinājumi mēslu pārvadājumus padarīt par bīstamo kravu, bet tas uzliek papildu finanšu un administratīvo slogu. Bīstamība var rasties, ja piemēram, inficētus dzīvus dzīvniekus ved un pārvadājuma laikā izlaiž atpūtināt. Tāda prasība par atpūtināšanu ir garajiem pārvadājumiem virs astoņām stundām. Latvijā nav tādu attālumu, lai piemērotu šo likuma normu.

Ar ĀCM inficēto dzīvnieku līķu savākšanu no saimniecībām, transportēšanu un iznīcināšanu Latvijā nodarbojas uzņēmums Grow Energy, ar ko PVD ir noslēdzis līgumu.

Līdz galam neesam apmierināti, ka ir tikai viena alternatīva, bet tas ir tāpēc, ka abi pārējie uzņēmumi dzīvnieku atliekas neiznīcina Latvijā, bet ved uz citām valstīm. Āfrikas cūku mēra gadījumā izvest šos līķus ārpus inficētās valsts teritorijas nedrīkst. Ja cūkkopības saimniecība atrodas otrajā vai trešajā ĀCM riska zonā, līgums ar Grow Energy jāslēdz obligāti, jo nav alternatīvas, un tā ir monopolsituācija, kas nav īsti pareizi. Ja vien šāds uzņēmums nav valsts īpašums.

Latvijā ir palicis teju viens stūrītis, kur nav ĀCM infekcijas meža cūku populācijā, tāpēc praktiski visur valstī jāstrādā ar vienu uzņēmumu, veicot meža cūku līķu savākšanu un pārvadājumus no viena Latvijas gala uz otru. Piemēram, Lietuvā ir pieļaujams dzīvniekus arī aprakt – inficētās mežacūkas aprok turpat mežā, nevis ved uz citu novadu dedzināt. Sākotnēji arī PVD bija iegādājies mobilo dedzināšanas iekārtu, tomēr to pašlaik nedrīkst izmantot kaut vai mežacūku līķu dedzināšanai. Diemžēl VARAM un ZM viedokļi šajā jautājumā nesakrīt. Tā nav saimnieciska pieeja!

Tāpat ir sazvērestības teorijas par to, ka vīruss nonāk latviešu fermās, nevis, piemēram, dāņu investoru fermās! Taču Lietuvā ir cietuši tieši dāņiem piederošie cūkkopības kompleksi. Priecāsimies par katru, kam ir izdevies izsprukt sveikā un nosargāt ganāmpulku!

– Vai kaut ko būtu līdzējis žogs, par kura celšanu uz robežas bija runa pirms pāris gadiem?
– Grūti spriest, bet noteikti meža dzīvnieku brīvā plūsma no Krievijas un Baltkrievijas vismaz daļēji tiktu apturēta. Taču ir vēl viens ceļš, kā vīruss ienāk valstī, – ar tranzīttransportu, kā arī pārtiku, kas ievesta no ārpus ES valstīm. Poļu kolēģi vasarā minēja, ka uz robežas katru dienu tiek atņemts ap 100 t cūkgaļas produkcijas. Arī uz mūsu robežas ar Baltkrieviju konfiskācijas notiek katru dienu, un vairākos produktos, kas izlases kārtā tiek pārbaudīti, tiek konstatēts ĀCM genoms. Ja šādu desu, kūpinājumu, kas nav apstrādāts pietiekami augstā temperatūrā, izmet ārā un ar to saskaras meža dzīvnieki, slimība var izplatīties. Kā mēdz teikt – vīruss izplatās tādā ātrumā, kā brauc auto.

Ar Lietuvas kolēģi esam nonākuši pie secinājuma, ka mūsu nozari var glābt tikai biodrošība fermās, par žogu nedomājam. Vairāk nekā 150 km žoga uz robežas ir uzcelts Čehijā, zināmi panākumi tam ir. Piemēram, Rumānijā slimība šobrīd ir aizgājusi kā ugunsgrēks mājas cūkām, jo tur ir ļoti daudz mazo piemājas saimniecību. Tur ir skarta arī līdz šim lielākā cūku ferma – ar 140 tūkstošiem dzīvnieku. Savukārt citur Eiropā mani kolēģi uztraucas par cūkām, kuras tur kā mīļdzīvniekus, taču mums Latvijā tas ir ļoti maz izplatīts. Satraukti par slimības izplatīšanos Eiropas Savienībā ir visu dalībvalstu cūku audzētāji.

– Ja saimnieks ir pamanījis ĀCM pazīmes ganāmpulkā un domā, ka labāk cūkas nokaus un pagatavos desas, vai tas ir prātīgi?
– No slimības ierobežošanas un likumdošanas viedokļa tas nav pareizi. Ja dzīvnieks ir slims, obligāti ir jāzvana savam veterinārārstam, kas savukārt ievēro konkrētu rīcības protokolu, ņem asins paraugus, mēra temperatūru cūkām u.tml. Pie tam ir arī tādi gadījumi, kad slimības pazīmes vēl nemaz nav redzamas, to var uzrādīt tikai asins paraugi. Kompensācijas šajā gadījumā arī darbojas kā motivators, lai slimību neslēptu. Krievijā un Baltkrievijā šādu kompensāciju nav, tāpēc es domāju, ka slimību saimniecībās tur mēdz slēpt. Cilvēki pamana ĀCM pazīmes, nokauj cūkas un produkciju aizved uz blakus ciemu – tā slimība izplatās vēja ātrumā.

Cik izturīgs ir Āfrikas cūku mēra vīruss?
Aija Tora, ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku veselības un veterināro zāļu nodaļas speciāliste:
– Āfrikas cūku mēris (Pestis africana suum) ļoti kontagioza akūta cūku infekcijas slimība, ko raksturo septicēmija un ļoti augsta letalitāte. Ar to slimo tikai cūku dzimtas dzīvnieki (Suidae): mājas, meža un citu sugu savvaļā mītošas cūkas. ĀCM izplatās cūku populācijā tiešā vai netiešā kontakta ceļā. Vīruss ir ļoti izturīgs: ārējā vidē saglabājas vismaz 11 dienas fēcēs (mēslos) apkārtējas vides temperatūrā un vismaz vienu mēnesi kontaminētā (aptraipītā) cūku aizgaldā, kā arī 1.5 gadus saglabājas asinīs pie +4°C temperatūras, bet liofilizētās asinīs pat astoņus gadus.

ĀCM vīruss samērā ilgi saglabājas cūku izcelsmes pārtikas produktos: 150 dienas cūku liemeņos +4°C temperatūrā, 140 dienas sālītā cūkgaļā, daudzus gadus saldētos cūku liemeņos. ĀCM vīruss iet bojā tiešos saules staros 2–4 stundu laikā, karsējot 70°C temperatūrā 30 minūtēs.

ĀCM vīruss var izplatīties no vienas cūkas uz otru tieša kontakta (oronazāla izplatība) ceļā, kā arī netieši – ar kontaminētas (ar ĀCM vīrusu aptraipītas) barības, transporta līdzekļu un cūku kopšanas iekārtu un inventāra palīdzību, kā arī ar slimības bioloģisko vektoru – Ornithodoros ģints ērču starpniecību. ĀCM vīruss var būt atrodams visos dzīvnieka audos, taču konstanti augsta vīrusa koncentrācija ir šķidrajos organisma audos – asinīs. Tādēļ īpaša vērība ir jāpievērš biodrošības pasākumu ievērošanai, veicot patologanatomisko sekciju aizdomīgiem vai slimiem dzīvniekiem, dzīvniekus nošaujot un izmeklējot.

Saslimstība ar ĀCM skar 100 % no uzņēmīgā ganāmpulka, bet mirstība pēc saslimšanas ir atkarīga no vīrusa virulences un svārstās no dažiem procentiem līdz pat 100 %.

– Vai nav iespējams novietnē iznīcināt tikai slimās cūkas, jo pašlaik tiek nogalinātas arī veselās?
– To jautā ļoti bieži. Protams, psiholoģiski tas ir smagi gan saimniekiem, gan tiem, kas veic likvidēšanu. Taču diemžēl prakse pierāda, ka slimības inkubācijas periods ir nepamanāms un dzīvnieks jau var būt inficējies, bet nekādu simptomu vēl nav. To nezinot, mēs varam slimību izplatīt tālāk. Tāpēc arī noteikumi ir tik strikti, un dzīvnieki jāiznīcina turpat uz vietas novietnē, lai neizplatītu ĀCM tālāk. Cūkas uz vietas saimniecībā tiek iemidzinātas gāzes kamerā, pēc tam to līķi tiek transportēti slēgtos konteineros uz utilizācijas uzņēmumu. Līdz ar to ĀCM perēklis mājas cūku novietnē tiek lokalizēts uzreiz uz vietas. Gan tepat Latvijā, gan Copa Cogeca sanāksmēs Briselē mēs diskutējam par to, ka tad nebūtu nepieciešams ieviest stingros ierobežojumus, kas 45 dienas liedz 3–10 km rādiusā saimniecībām izvest/ievest cūkas. Saimniecībās ar lielu cūku skaitu tas ir graujoši. Kopā ar citu ES dalībvalstu kolēģiem mūsu asociācija cīnās, lai tiktu izmainīta ĀCM apkarošanas likumdošana. Piemēram: nenoteikt ĀCM III riska zonas,jo tas neaptur slimības izplatīšanos konkrētās ĀCM skartās valsts meža cūku populācijā, bet mājas cūku novietnē lokāli tiek likvidēts slimības perēklis nekavējoties pēc laboratoriska apstiprinājuma tam. Izmaiņas nepieciešamas, jo tas apdraud komercsaimniecības turpmāku saimniecisko darbību uz visu ierobežojumu laiku – līdz pat 12 mēnešiem ierobežojumi tirdzniecībai, cūku pārvietošanai, zemākas cenas saražotajam.

– Vai cūku iznīcināšana ĀCM dēļ var ietekmēt visas nozares dzīvotspēju?
– Līdz šim nevar teikt, ka ir būtiski ietekmēta visa cūkkopības nozare, bet nezinām, kas sekos tālāk. Ir spekulācijas par šo tēmu, ka daži pārstrādātāji nevar iegādāties vietējo cūkgaļu. Taču arī pirms ĀCM konstatēšanas 2014. gadā saražojām apmēram 57 % no patēriņam nepieciešamā. Šobrīd sakarā ar eksporta ierobežojumiem Latvijā pat paliek vairāk vietējās izcelsmes cūkgaļas nekā pirms ĀCM. Vairāk nozari ietekmē dažādi ekonomiskie un ģeopolitiskie apstākļi. Izskatās, ka šis gads cūkkopībā visā Eiropā kopumā būs smags, jo ir ļoti augstas graudu cenas, taču gaļas cena nebūt nav tai līdzvērtīga. Ļoti ceram uz jauniem cūkgaļas tirgiem visai Eiropas Savienībai, jo tas palīdz vietējo cenu noturēt līmenī. Pašlaik gan cena gaļai nedaudz kāpj, jo domstarpību dēļ starp ASV un Ķīnu Eiropai ir atjaunojies eksports ar Ķīnu, kas iepriekš bija samazinājies.

Tāpat eksportu ietekmē atšķirīga valstu attieksme pret ĀCM Eiropas Savienībā. Dažas atzīst reģionalizāciju – proti, ja slimība ir atklāta, neiepērk gaļu tikai no konkrētā reģiona, kurā konstatēts ĀCM, kamēr citas pārtrauc importu no visas valsts. Ja iedomājamies, ka vīruss atklātos Vācijā, kas ir viena no lielākajām cūkgaļas ražotājvalstīm un arī eksporta līdere, tad iekšējais ES tirgus, protams, pārplūstu ar cūkgaļu par dempinga cenām. Cūkgaļu ēda un ēdīs, tikai mums ir jāizdomā, kā šajos apstākļos izdzīvot.

– Vai šobrīd kāds domā arī par jaunu saimniecību dibināšanu?
– Nē, man nav tādas informācijas, šobrīd galvenais ir izdzīvot tām saimniecībām, kas jau strādā. Var teikt, ka esošās saimniecības kļūst lielākas un stiprākas, kamēr mazās piemājas saimniecības vai tās, kur cūkkopība ir blakusnozare, šo darbu pārtrauc, jo tas prasa pārāk daudz rūpju un līdzekļu gan biodrošībai, gan labturībai – tās ir lielas papildu izmaksas, kas paaugstina pašizmaksu.

– Kā vērtējat saimnieku izpratni par biodrošības prasībām?
– Tā ir ļoti dažāda. Ir gan pilnīgs noliegums – es tā esmu strādājis un tā arī gribu turpināt, gan arī saimnieku vēlme visiem iespējamiem līdzekļiem nosargāt savu ganāmpulku. Smagāk ar izpratni iet tajos apgabalos, kur slimība nesen parādījusies mežā, jo tie, kas jau ilgāk dzīvo ĀCM skartajās zonās, pie prasībām ir pieraduši, tomēr te ir cits risks – rutīna, kad sāc aizmirst, ka bīstamība pastāv katru dienu. Sadarbībā ar PVD turpināsim mācīt un informēt par biodrošību un citām aktualitātēm nozarē cūku audzētājus. Pārfrazējot slaveno Raiņa teicienu: Pastāvēs, kas mainīsies.