Saimnieks LV / 2020.gads (Augusts.)

Lauksaimniecība savā ziņā ir diezgan riskants bizness, jo kopumā atkarīgs no laikapstākļiem, kurus nav mūsu spēkos ietekmēt. Tomēr mēs varam savu darbību efektivizēt un bagātināt ar inovācijām, lai nokrišņiem vai temperatūras svārstībām vairs nebūtu tik liela loma. Viena no iespējām ir sauso slāpekļa minerālmēslu aizvietošana ar šķidrajiem, turklāt vēl tos papildināt ar humusvielām un dabiskiem mikroorganismiem. Par visu labāk zina stāstīt Latvijas Humusvielu institūta agronome Vivita Vīksniņa.

– Pagājušajā gadā Latvijas Humusvielu institūts sadarbībā ar CrossChem pabeidza izstrādāt šķidra veida slāpekļa mēslojuma formulu, izveidojot jaunu nākamās paaudzes produktu, kas, nokļūstot augsnē, sāk savu darbu un aktivizē slāpekļa uzņemšanu augos. Produkts satur 30 % kopējā slāpekļa (N), kas sastāv no amīdu formas slāpekļa (N–NH₂), nitrātu slāpekļa (N–NO₃) un amonija slāpekļa (N–NH₄).

A – kāpēc šķidrie minerālmēsli?
Ir pierādīts, ka sauso slāpekļa minerālmēslu maksimālā efektivitāte ir tikai 40 %, atlikušie 60 % iztvaiko kā NH₃. Savukārt, izmantojot šķidros minerālmēslus, to efektivitāte jau ir 80 %. Ja šķidrajiem minerālmēsliem vēl pievieno bioloģiski aktīvās humusvielas, kas veicina vielu apriti augā, un dabiskos mikroorganismus, kas pārveido slāpekli un aktivizē barības vielu apriti pie saknēm, slāpeklis tiek izmantots gandrīz 100 % apmērā. Turklāt organiskais slāpeklis uzkrājas augsnē un atjauno tajā humusa saturu. Ekonomiskais ieguvums, izmantojot šķidro slāpekļa mēslojumu, ir pat vairāk nekā 50 %, salīdzinot ar sauso kaisāmo slāpekli.

B – cik, kas maksā?
Paņemsim vienkāršu piemēru un apskatīsim to dzīvē.

C – kā šķidrais mēslojums strādā?
Šķidra veida slāpekļa mēslojumu veido vairākas formas: viena no tām ir slāpekļa amīda forma, kuru augs uzņem uzreiz ar lapām. Otra – nitrātu slāpeklis, kas jau ir izšķīdis un augiem viegli uzņemams caur saknēm. Pēc miglošanas lāsītes no auga lapām nopil uz augsnes, kur nitrātu uzņem sakņu sistēma. Trešā forma ir amonija slāpeklis, kuru mikroorganismi sadala līdz nitrātu formai, lai augu saknes to varētu uzņemt. Piemēram, daudziem šķiet, ka koncentrētāku slāpekli saturošo sauso slāpekļa mēslojumu vajag mazāk, bet tā tas nav, jo, kamēr tas pārveidojas augiem uzņemamā formā, tikmēr liela daļa no tā izgaro gaisā, daļa šķīstot nonāk ūdenstilpnēs, rezultātā pašam augam paliek pavisam maz. Tāpēc videi un augam draudzīgāks ir šķidrs slāpekļa mēslojums, kuru augs uzņem vispirms caur lapām, tad caur sakņu sistēmu. Ekonomija ir būtiska, un efektivitāte slāpekļa izmantošanā tiek sasniegta augsta.

Kā var izmantot šo jaunās paaudzes mēslojumu?
Jauno produktu var izmantot kultūraugu mēslošanai, palielinot augsnes dabisko bioloģisko procesu aktivitāti, kā arī tas ātri un efektīvi pārstrādā augu atliekas. Slāpekļa mēslojums augam nepieciešams 3–4 reizes sezonā, atkarībā no saimniekošanas tehnoloģijas. Uz plānoto ražu augam vajag noteiktu daudzumu slāpekļa, tomēr pastāv šīs barības vielas ierobežojumi, lai nenodarītu kaitējumu videi un saglabātu dabisko mikrovidi. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 834 3. pielikumu ir jāievēro maksimāli pieļaujamās slāpekļa normas kultūraugiem vienā ražas periodā atkarībā no plānotā ražas līmeņa. Ja slāpekļa norma pārsniedz 100 kg/ha , tad tā mēslojumu dod dalīti, ziemājiem – ne vairāk kā 30 kg/ha pirms sējas un pārējo pavasarī, papildmēslojumā dalot 2–3 reizēs. Ja priekšaugs ir tauriņzieži, tad rudenī slāpekļa devu samazina vismaz par 50 %. Tiklīdz pavasarī atsākas kultūraugu veģetācija, lai augiem neiestātos bads, tūdaļ jādod pirmais slāpekļa papildmēslojums.

Mērot hlorofila saturu lapās, var precīzi noteikt slāpekļa devas nepieciešamību kultūraugiem katrā papildmēslošanas reizē. Ieteicamās slāpekļa mēslojuma normas un vadlīnijas ir atrodamas informatīvā materiālā Lauku kultūraugu mēslošanas normatīvi (sastādīja: A. Kārkliņš, A. Ruža, Jelgava 2013), protams, noteikti jāievēro atļautie mēslošanas līdzekļu izkliedes un pielietošanas laiki.

Vai šķidrais mēslojums var nodarīt kaitējumu augiem?
Lietojot neatšķaidītu mēslojumu, uzmanīties gan vajadzētu, bet, šķīdinot ūdenī, bažām nav pamata. Tāpēc augošiem augiem ieteiktu šķidros mēslojumu atšķaidīt ar ūdeni attiecībā 1:6–10, ņemot vērā augiem nepieciešamo slāpekļa daudzumu. Svarīgi ir nemiglot karstā laikā – virs 26 °C, labāk miglošanu saulainā laikā atlikt uz vakaru vai agrāku rītu. Savukārt uz augsnes virskārtas vai rugaines var miglot neatjauktu slāpekļa mēslojumu.

Vai miglojot jāievēro piesardzības noteikumi?
Slāpekļa mēslojums ir agresīva vide tehnikai, kas nav aizsargāta pret koroziju. Miglojot vējainā laikā, slāpekļa mēslojuma smalkās lāsītes nokļūst uz agregāta un traktora. Lai slāpekļa mēslojums būtu draudzīgs arī tehnikai, Latvijas humusvielu institūts ir izstrādājis korozijas inhibitoru. To (50 g) pievieno miglotāja tvertnē uz katru šķidra veida slāpekļa mēslojuma tonnu. Traktortehnika un agregāti tiek aizsargāti līdz piecām dienām, pēc miglošanas nepieciešams visu iesaistīto tehniku noskalot ar ūdeni.

Kur var uzglabāt šķidro mēslojumu?
Uzglabājot šķidro mēslojumu, ir jāievēro dažādas vides uzraudzības prasības, kas nosaka, ka tvertnei jābūt slēgtai, drošai un pietiekami izturīgai.

Uzņēmums CrossChem piedāvā plašu vides uzraudzības prasībām atbilstošu viensienas un divsienu minerālmēslu uzglabāšanas tvertņu klāstu. Tvertnes ir pieejamas visdažādāko tilpumu, sākot no 10 līdz pat 28 m3. Uzņēmums lielus apjomus var zemniekiem piegādāt plastmasas konteineros vai ar autocisternu.

Vai šoruden vēl varam izmantot šo jauno produktu?
Šoruden ikvienam zemniekam iesakām jau sākt izmantot šķidro slāpekļa mēslojumu augsnes uzlabošanai un organisko vielu, salmu un citu augu atlieku kompostēšanai uz lauka. Uzlabojiet augsni pirms rudens sējas, jo „Augsne ir sakņu mājoklis” (Jānis Apsītis, 1926). Visefektīvākā slāpekļa mēslojuma izmantošanas metode ir šķidra veida slāpekļa mēslojuma izmantošana. Ieteicamā produkta Zaļais Draugs (KAS 30 %) ar humusvielām un mikroorganismiem) deva rudenī 30–50 l/ha.
Saimniekosim gudri, ekonomiski un videi draudzīgi!