Tuvāko trīs gadu laikā 53% Latvijas zemnieku plāno investēt augsnes uzlabošanā, liecina "Linas Agro" un pētījumu centra "Norstat" veiktais pētījums.

Savukārt Igaunijā šādas investīcijas plāno 60% zemnieku, bet Lietuvā - 49%. Ieguldījumus Latvijā visvairāk plāno vidēja lieluma saimniecībās - 58% zemnieku ar saimniecībām no 301 līdz 700 hektāriem un 52% ar saimniecībām no 71 līdz 300 hektāriem.

Pētījuma dati liecina, ka investīcijas augsnes uzlabošanā visvairāk plāno zemnieki Vidzemē (70%) un Pierīgā (56%). Salīdzinoši būtiskas investīcijas šajā jomā plānotas arī Kurzemē (54%), bet nedaudz mazāk - Zemgalē (46%) un Latgalē (44%).

"Linas Agro" agrotehnoloģiju vadītāja Sendija Tomsone uzsver, ka augsnes uzlabošana ir ilgtermiņa process, kas palīdz nodrošināt stabilus un prognozējamus rezultātus. To ietekmē dažādi faktori - nokrišņi, vējš, saules iedarbība, kā arī lauksaimnieciskā darbība. Tāpēc būtiski regulāri ieguldīt augsnes kvalitātes uzlabošanā, lai mazinātu ārējo apstākļu ietekmi un uzlabotu ražošanas rezultātus.

Eksperte piebilst, ka zemnieki izmanto dažādus risinājumus - organiskos un minerālmēslus, kā arī tradicionālo augu maiņu. Nozīme ir arī vienkāršiem paņēmieniem, piemēram, augsnes segšanai visa gada garumā, lai saglabātu tās struktūru un samazinātu barības vielu zudumu.

Uzņēmuma eksperte norāda, ka svarīga ir arī augu maiņa, kas parasti tiek plānota piecu līdz sešu gadu periodā. Šim nolūkam izmanto dažādas kultūras - zirņus, pupas, lupīnas, auzas, sinepes, redīsus un citus augus, kas palīdz uzlabot augsnes struktūru un bagātināt to ar organiskajām vielām.

Runājot par aktuālajiem pavasara darbiem, eksperte iesaka pievērst uzmanību augsnes temperatūrai un mikroorganismu aktivizēšanai. Pašlaik augsne vēl ir salīdzinoši auksta - tās temperatūra daudzviet nepārsniedz sešus grādus, bet mikrobioloģiskie procesi pilnvērtīgi sākas tikai pie aptuveni desmit grādiem.

Pētījuma, kas veikts 2026. gada janvārī un februārī, mērķis bija noskaidrot lauksaimnieku viedokli par gaidāmo ražu, investīciju plāniem un faktoriem, kas ietekmē ražas apjomu un kvalitāti. Pētījumā piedalījās 1000 respondentu, tostarp 500 Lietuvā, 300 Latvijā un 200 Igaunijā.