Saimnieks LV / 2024.gads (Decembris)

Devāmies uz Liepājas pusi iepazīt 1992. gadā dibināto zemnieku saimniecību Pīlādži, ko no tās pirmsākumiem līdz pat šim laikam vada Ēriks Putra. Tagad saimniecības attīstībā piedalās saimnieka trīs dēli Edgars, Aigars un Jānis un tā ir stabils tirgus dalībnieks. Skaidra pienākumu sadale un kopības sajūta ir palīdzējusi ģimenes saimniecībai izvērst saimniecisko darbību 2450 ha platībā, bet viņi nedomā pie tā apstāties.

– Kā tika dibināta saimniecība? Ar ko sākāt?
Ēriks: – Kolhoza laikā bija par daudz speciālistu un mums piedāvāja 7 ha zemes. Tolaik jau pushektārs bija daudz, tādēļ, ilgi nedomājot, piekritu. Pēc profesijas esmu mehāniķis, darba pienākumos bija sastādīt lūžņu plānus, paralēli man uzdeva no lūžņiem sastellēt traktoru. Šis sastellētais traktors ZS Pīlādži joprojām pilda savu darbu.

Sākām ar 18 lopiņiem, bija govis, cūkas un truši, 7 ha audzējām kartupeļus un cukurbietes. Pārdevām, ko varējām, pienu, gaļu, olas un izaudzēto un... uz Ziemassvētkiem izrādījās, ka vairs nav naudas. Nācās pārdomāt, kā turpmāk saimniekot. Palēnām atteicāmies no lopkopības, atstājām ienesīgākās nozares – cukurbiešu audzēšanu un graudkopību, kā prioritāti izvēloties pēdējo.

Pirms desmit gadiem dēli sāka atgriezties saimniecībā, tad arī ZS Pīlādži patiesi sāka attīstīties un paplašināties. Edgars ir vecākais dēls, Aigars vidējais, bet Jānis jaunākais. Visi saimniekojam kopā.

– Cik lielas platības tagad apsaimniekojat?
Edgars: – Pašlaik apsaimniekojam 2450 ha, no tiem 1000 ha pieder mums, pārējo nomājam.

Ēriks: – Manā izpratnē vienam vairāk nevajag.

Edgars: – Ja kāds tagad teiktu, ka esam liela saimniecība, īsti nepiekristu, jo, izdalot apsaimniekojamo zemi starp tēvu un dēliem, vien ap 500 ha uz ģimeni sanāk. Toties Pīlādži nav sadalījušies. Strādājam kā viena liela saimniecība, jo šī brīža tendences pasaulē un svārstīgā ekonomiskā situācija nav stabila. Ja mēs katrs atsevišķi nodarbotos ar graudkopību, būtu daudz grūtāk investēt attīstībā, jo finansiālais nodrošinājums nebūtu pietiekams, vēriens un iespējas būtu daudz mazākas.

– Kāds ir darba sadalījums ģimenē?
Edgars: – Es esmu atbildīgs par saimniecības finansēm, projektiem, līgumiem un iepirkumiem. Ik pa laikam atbildu par darba vadību. Savukārt Jānis atbild par dārzniecību, sezonā vada smagās mašīnas un loģistiku. Tēvs atbild par visu.

Ēriks: – Lai gan dēli domā, ka atbildu par visu, es uzskatu, ka jau divus gadus esmu pagājis malā un vēroju, kā viņi darbojas. Savus 30 gadus nostrādāju, tagad mierīgāka dzīvošana.

Aigars: – Es esmu viss vienā – agronoms, sagādnieks, laukstrādnieks, koordinētājs u.tml.

– Kā dēli izlēma turpināt dzīvi saistīt ar lauksaimniecību?
Aigars: – Nevarēju izlemt, tad jā, tad nē. Sapratu, ka pilsēta neiet pie sirds un atgriezos.

Edgars: – Paralēli mācībām strādāju Hipotēku un zemes bankā, kas agrāk kreditēja lauksaimniekus Kurzemē. Ap to laiku saimniecībā aktīvi norisinājās projektu rakstīšana Lauku atbalsta dienestam un sākās raitāka paplašināšanās un attīstība. Saskatīju ZS Pīlādži nākotni, pēc tam nāca krīzes gadi, taču lauksaimniecību tā skāra mazliet mazāk, un tas bija brīdis, kad pieņēmumu lēmumu atgriezties saimniecībā...

Pilnu rakstu lasiet ndecembra SAIMNIEKS LV numurā!