Saimnieks LV / 2023.gads (Februāris)

Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā bioloģiski sertificētās zemnieku saimniecības Liepkalns saimnieki Jūlija un Aleksejs Danilini audzē kviešus, rudzus, auzas, zirņus, ripsi un griķus. Daļu ražas viņi pārstrādā. Jūlija izveidojusi jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību – veselīgas saldas un sāļas griķu uzkodas, kuru sastāvā ir pašu saimniecībā audzētie un diedzētie zaļie griķi. Šie produkti pieejami arī lielveikalos un degvielas uzpildes stacijās. Tāpat ZS Liepkalnos top arī griķu makaroni, pilngraudu milti un šopavasar durvis vērs Griķu rezidence.

– Pastāstiet, lūdzu, par saimniecības pirmsākumiem un attīstību.
Aleksejs Danilins: – Saimniecība ir dibināta 1991. gadā mana vectēva mantotajā zemē. Mana dzimta šeit dzīvo un strādā jau sešās paaudzēs no 1860. gada, kad tika pārpirkta muižas zeme. Vectēvs mantojumā saņēma ap 100 ha zemes, bet tajos laikos neviens īsti nevēlējās saimniekot laukos, tāpēc parakstīja atteikumu un lielu daļu pārdeva. Izveidoja nelielu 30 ha saimniecību, kurā nodarbojās lielākoties ar lopkopību. Es uzaugu šajā saimniecībā un vasarās piedalījos lauku darbos, līdz ar to dabūju uz savas ādas izbaudīt smago siena vākšanu un iepazīt darbu ar lopiem. Tāpēc, kad pienāca laiks izvēlēties profesiju, aizbēgu no laukiem uz pilsētu. Mācījos un strādāju ārzemēs, ieguvu vairākas izglītības. Pēc profesijas esmu vides aizsardzības inženieris. Desmit gadus strādāju Lauku atbalsta dienestā kā vecākais inspektors saistībā ar ES fondu projektiem
saimniecību modernizācijai, platību maksājumiem, kā arī meliorācijas uzturēšanu un kontroli. Strādājot LAD, arvien vairāk jutu vēlmi atgriezties laukos. Redzēju, kādas iespējas lauksaimniekiem ir pieejamas. Apvienojot savas vēlmes un pieredzi, izvērtēju, kādas iespējas vēl varu izmantot, un nolēmu mēģināt. Man bija 35 gadi un vēl 5 gadus varēju saņemt atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem. Izlēmu atstāt algoto darbu un no mammas pārņēmu saimniecību ar 10 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Mamma šo saimniecību pirms diviem gadiem bija mantojusi no vectēva, bet īsti nevēlējās tajā darboties. Sāku rakstīt projektu pieteikumus un piecu gadu laikā ļoti strauji attīstīju saimniecību – vismaz par 200 % gadā. Iegādājos un nomāju zemes, nopirku visu nepieciešamo tehniku, iekārtoju infrastruktūru – mums ir savs pirmsattīrīšanas un kaltēšanas komplekss, noliktavas. Sakārtoju meliorāciju. Pirms diviem gadiem uz saimniecību pārnāca arī sieva.

Jūlija: – Aleksejs pierādīja, ka ir iespējams strādāt sev pašam. Kredīti ir un būs ilgi – jārēķinās ar to, ka strauja attīstība nevar notikt bez tiem, bet ES mūs atbalsta, tad kāpēc neizmantot iespēju.

Redzēju, ka Aleksejs ļoti labi jūtas, strādājot laukos, arī man te patika. Zināju, ka, strādājot birojā, daru lielus darbus, bet būt mijiedarbībā ar dabu un strādāt jēgpilni ir pavisam cits stāsts. Uzskatu, ka mēs kā ģimene esam stiprāki, strādājot kopā.

Aleksejs: – Pašlaik sējplatība aizņem 200 ha, vēl papildus saimniecībā ir zālāji, papuves. Mums te ir bioloģiskās saimniekošanas klasika – audzējam kultūras, kuras audzēja mūsu vectēvi. Izvēlamies mazprasīgas, pret slimībām izturīgas un ar nezālēm konkurētspējīgas šķirnes. Audzējam griķus, rudzus, auzas, ziemas kviešus, zirņus. Griķi ir kultūra, kas bioloģiskajam zemniekam ļauj pagarināt sējas periodu. Jau pāris gadus audzējam ripsi, lai iegūtu lielāku kultūru dažādību un varētu pagarināt gan sējas, gan novākšanas laikus.

Pasējā un augu maiņā izmantojam sarkano āboliņu, lai piesaistītu slāpekli un ielabotu augsni.

Jūlija: – Mans galvenais pienākums saimniecībā ir radīt pievienoto vērtību – nodarbojos ar pārstrādi un tūrismu.

ZS Liepkalns (Ilzeskalna pagasts, Rēzeknes novads)
Saimnieko: Aleksejs un Jūlija Danilini.
Apsaimnieko: 200 ha (audzē bioloģiskos kviešus, rudzus, auzas, zirņus un griķus).
Apbalvojumi:
2020. gadā Sējējs 2020 balva nominācijā Jaunais veiksmīgais zemnieks.
2021. gadā konkursa Rēzeknes novada uzņēmums 2020 uzvarētājs nominācijā Novada vietējās identitātes produkts.
2021. gadā IK Healthy Snacks ar zīmolu Grikši 1. vieta SIA Gemoss grantu konkursā.
2022. gadā 1. vieta Eiropas grantu programmā EIT Food Empowering Women in Agrifood.

– Esat bioloģiskā saimniecība. Ar kādiem izaicinājumiem saskaraties?
Aleksejs: – Strādāt bioloģiski ir sarežģīti, bet ir noiets ļoti garš ceļš, to darot, tagad mainīt saimniekošanas veidu būtu negodīgi pret sevi. Mācījos par vides aizsardzības inženieri, tāpēc dabas aizsardzība man ir visa pamatā.

Sēja un novākšana, strādājot bioloģiski, prasa ilgāku laiku – pirms sējas mehāniski jāapkaro nezāles, novāktie graudi ir ar lielāku mitrumu un piemaisījumiem, līdz ar to katra krava jāapstrādā ar priekštīrītāju un jāizkaltē līdz bāzes mitrumam.

Lai saņemtu labāku samaksu par bioloģiski audzētiem graudiem, līdz šim tie bija īslaicīgi jāuzglabā saimniecībā, līdz atrodam īstos uzpircējus, bet pēdējos gados arvien vairāk pārliecinos, ka bioloģiskās produkcijas realizācija kļūst par nopietnu mākslu. Lauksaimnieka darbs nav tikai izaudzēt, visu laiku jāveic tirgus monitorings. Pēdējos gados pasliktinājusies tirgus situācija un samazinājies pieprasījums pēc bioloģiski ražotajām izejvielām. Pircēji ir neziņā un, uztraucoties par savu nestabilo finansiālo situāciju, baidās pirkt premium klases produktus. Puse pērn novāktās ražas vēl stāv noliktavā. Pareizi uzglabājot, graudaugus var uzglabāt pāris sezonas.

Rudenī bioloģisko graudaugu tirgus tāpat kā konvencionālo graudaugu tirgus sabruka. Bioloģiskos graudus neiepirka vispār. Nācās daļēji tos pārdot kā konvencionāli ražotus, kas neatsver mūsu ieguldīto darbu.

Visi lauksaimnieki pašlaik dzīvo neziņā, kas gaidāms nākamajā sezonā. Ja izejvielu cenas saglabāsies šādā līmenī, bet graudu cenas neaugs, būs jāpārregulē svaru kausi. Tāpēc mēs strādājam dažādos virzienos.

Arī Zaļais kurss ietekmē turpmāko darbību. Latvijā Zaļā kursa ietvaros galvenais uzsvars tiek likts uz bezaršanas tehnoloģijas izmantošanu rudenī. Bioloģiskajām saimniecībām tas nozīmē liekus braucienus pa lauku – nezāles stumdīsim ar kultivatoriem un diskiem. Mēs bijām atraduši risinājumu, kas mums kā bioloģiskajai saimniecībai likās vispareizākais, – kultivēt pēc ražas novākšanas, tad art ar priekšlobītāju, pilnībā apvēršot augsni. Šādi devām kultūraugam priekšroku un ieguvām diezgan tīras platības. Ar katru gadu redzējām arvien mazāk nezāļu. Tagad esam iegādājušies bezaršanas agregātus un mēģināsim atrast veidu, kā izpildīt noteikumus. Ja atteiksimies no subsīdijām, mūsu konkurētspēja ievērojami cietīs.

Pēc labajām klientu atsauksmēm redzu, ka mums izdodas kvalitatīvi izaudzēt un pārstrādāt.

Jaunākais saimnieces eksperiments – griķu maize ar griķu pesto un diedzētiem griķiem. Asuškas – tradicionāls latgaliešu ēdiens, ko parasti gatavo ar kviešu miltiem, bet Jūlija gatavo no griķu miltiem.

– Kā nodrošināt augiem nepieciešamās barības vielas?
Aleksejs: – Redzu, ka ļoti labi strādā sarkanā āboliņa sēja. Sējam ziemājus ar āboliņa pasēju, pavasarī ecējam un pēc ziemāju novākšanas šie sarkanā āboliņa lauki pāris gadus atpūšas. Āboliņa sēju ideāli būtu kombinēt ar lopkopību, bet ar to vismaz pašlaik nenodarbojamies. Pēc sarkanā āboliņa sējot graudaugus, atšķirība uzreiz ir jūtama – raža pieaug par vismaz 30 %. Pērn sarežģītajos dabas apstākļos ar bioloģisko mēslošanas līdzekli apstrādātajos sējumos pēc āboliņa ražas bija divreiz lielākas nekā pārējos.

Nelielos daudzumos lietojam bioloģiskajām saimniecībām paredzētos mēslošanas līdzekļus – Latvijā radītos mikrobioloģiskos preparātus. Saimniekot bioloģiski liekas vienkārši 1–3 gadus, bet 4.–5. gadā ražas arvien krītas par spīti uzkrātajai pieredzei un labākai apsaimniekošanai. Ar augu maiņu vien nepietiek, un augsnes analīzes arī parāda, ka augam trūkst nepieciešamo barības vielu. Bioloģiskie mēslošanas līdzekļi mūsu ražu apjomiem ir ļoti dārgi, taču apzinos, ka mēslojot mēs ieguldām nākotnē. Ilgtermiņā šādi varam nostabilizēt vidējo ražu un pat to paaugstināt.

Pērn auzu ražas bija stabilas – vidēji 3 t/ha, ripsim tuvu tonnai. Lai gan pavasaris bija mitrs un auksts, bet vasara ar mērenu temperatūru un daudz mitruma, vēlāk sētajos laukos griķu raža bija pat 2 t/ha. Kviešus un rudzus arī nokūlām vidēji 2.5 t/ha. Gads bija ražīgs, bet tas īsti neatbilda mūsu iespējām pārdot saražoto.

ZS Liepkalns produkcija.

– Kā radās ideja saražoto pašiem arī pārstrādāt?
Jūlija: – Ideja par pārstrādi tapa, kad gaidījām ģimenes pieaugumu un vēlējāmies dzīvot veselīgāk.

Mums bija žēl eksportēt visu Alekseja saražoto un gribējām atrast veidu, kā pašiem likt galdā saimniecībā izaudzēto.

Aleksejs: – Pārstrādi sākām 2019. gadā, kad iegādājāmies griķu lobīšanas iekārtu, akmens dzirnavas, izveidojām nelielu fasēšanas cehu. Sieva ieguva pārtikas tehnologa izglītību.

Jūlija: – Vienmēr esmu strādājusi kultūras nozarē, saistībā ar tūrismu un neformālo izglītību. Domāju, ka pārtikas ķīmija un mikrobioloģija nav domāta man, bet nekad nevar zināt, kur ceļš tevi aizvedīs.

Esam jau izveidojuši diezgan plašu produktu klāstu. Mēs no graudaugiem ražojam četru veidu miltus – kviešu, zirņu, rudzu un griķu, kā arī makaronus. Nodibināju pati savu uzņēmumu Healthy Snacks ar zīmolu Grikši, kurā ejam no Liepkalna atšķirīgu ceļu – vēlamies ražot lielākus apjomus un eksportēt. Diedzētu griķu batoniņa Grikši sastāvā ir tikai trīs sastāvdaļas un nav cukura. Vēl ir minibatoniņi, diedzētu griķu krekeri, tagad uzsākām arī ražot musli no diedzētiem, kaltētiem griķiem. Mums ir arī zaļo griķu kotlešu sausais maisījums ar visām garšvielām, atliek tikai pievienot olu un ūdeni un likt uz pannas.

Liepkalns produkcija ir ekskluzīva, makaroniem ir īpašs iepakojums ar nosaukumiem latgaliešu valodā – Madaļonka, Juoneits un Jezups. Gan vietējie, gan tūristi bieži to iegādājas dāvināšanai. Mūsu produktus bieži var atrast arī suvenīru veikaliņos Latgalē.

– Kas ir zaļie griķi?
Jūlija: – Tas ir mūsu mīļākais produktus. Zaļie griķi ir dzīvi, tos var diedzēt. Mums pierastie brūnie griķi, kas pieejami veikalu plauktos, ir apstrādāti augstā temperatūrā, jo šādiem griķiem viegli iet nost čaula un ir ļoti garš derīguma termiņš, tiem piemīt asa garša.

Zaļajiem griķiem ir cits lobīšanas process, bez karsta tvaika. Mēs tos papildus diedzējam un kaltējam, lai palielinātu un saglabātu to uzturvērtību, iegūtu kraukšķīgumu. Šos griķus izmantojam kā izejvielu citiem produktiem.

Griķu rezidence.

– Jums ir interneta veikals. Pastāstiet par tā tapšanu.
Jūlija: – Strādājam personīgi ar klientiem – mums ir stāsts, pievienotā vērtība. Liepkalns produktiem nav tik zema pašizmaksa, lai tie spētu konkurēt ar lielajiem ražotājiem lielveikalu ķēžu plauktos. Mūsu miltiem ir īsāks derīguma termiņš, jo tiek svaigi malti ar apvalku, dīgli un tajā esošām vērtīgām eļļām, tāpēc gribam saražoto nogādāt uzreiz pircējam. Protams, mūsu produkti pieejami arī eko/bio veikaliņos visā Latvijā, bet interneta veikals ir ļoti ērts un ātrs veids, kā, izmantojot Omniva pakomātus, nogādāt produktu pircējam. Līdz šim īsti pat neesam ieguldījuši līdzekļus Liepkalns produktu reklāmā. Pircēji paši izstāsta cits citam, uzzina par mums dažādos rakstos, kas parasti top pēc labiem rezultātiem konkursos. Ar katru dienu pasūtījumu skaits pieaug.
Sapratām, ka Latvijā veselīgs uzturs ir aktuāls, bioloģiskā pārtika vēl ne tik ļoti, jo pircējs nav gatavs maksāt vairāk par bioloģiski ražotu produktu.

Aleksejs: – Ir jāskatās, cik garu ceļu izgājis produkts, cik daudz uzpircēju bijis pa vidu. Uzreiz no ražotāja iegādāties vienmēr ir lētāk, bet ne katrs cilvēks var atrast šos ražotājus un ne katram ir laiks meklēt.

– Jūlija, jūs pagājušajā gadā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta atbalsta programmā sievietēm uzņēmējām lauksaimniecības un pārtikas nozarē saņēmāt 1. vietu un 10 000 EUR balvu tālākai savas idejas attīstībai.
Jūlija: – Esam piedalījušies un piesaistījuši finansējumu dažādos konkursos un projektos. Protams, konkursi aizņem laiku, bet tā ir iespēja popularizēt mūsu produktus un iegūt finansējumu tālākai attīstībai.

Internetā redzēju sludinājumu Eiropas Savienības programmai EIT Food Empowering Women in Agrifood (EWA), kuras mērķis ir mazināt nevienlīdzību lauksaimniecības un pārtikas nozarēs, kur sievietes retāk pārstāv vadošās pozīcijas. Es atbilstu visiem kritērijiem, nodomāju, kāpēc nepamēģināt. Pieteicās vairāk sievietes no Latvijas, bet tika atlasītas 10, to skaitā es. Sešus mēnešus piedalījāmies apmācībās ar mērķi radīt vai uzlabot savu produktu. Programmas nobeigumā bija jāprezentē progress, ieguvu pirmo vietu.

Aleksejs: – Vēlreiz pierādās, ka mūsdienās lauksaimniecība nav tikai traktora vadīšana, ir jāpārzina vairākas profesijas, jāprot atrast nepieciešamo informāciju, visu laiku jāmācās un jāprot sevi prezentēt.

Jūlija: – Pirms EWA piedalījos SIA Gemoss organizētā konkursā, kur no 170 pieteiktām idejām Grikši kā inovatīvs un veselīgs produkts ieguva 1. vietu. Šajā konkursā ieguvām gan finansiālo atbalstu, gan mūsu produkts tika iekļauts Gemoss izplatīto produktu klāstā. Tagad Grikši pieejami gan lielveikalos, gan degvielas uzpildes stacijās, arī Lietuvā un Igaunijā.

Kopā ar LIAA dodos arī uz izstādēm, lai stāstītu par mūsu produktiem Latvijas nacionālajā stendā. Izstādes ir ļoti laba iespēja saprast, kas vispār pasaulē un Eiropā notiek – kādus produktus piedāvā, kādas ir to izejvielas, iepakojums un cenas.

Pārdot pašiem un ar izplatītāja starpniecību ir divas pavisam atšķirīgas lietas. Otrajā gadījumā nepieciešams mazāk ieguldīt mārketingā, pārdodot pašiem, jāpiestrādā vairāk.

– Saimniecībā uzņemat arī tūristus.
Jūlija: – Tūrisms ir nozīmīgs veids, kā popularizēt mūsu produktus. Stāstām par to, kā strādā bioloģiskā saimniecība, par griķu audzēšanu, to vērtīgajām īpašībām. Svarīgs ir cilvēka stāsts. Ciemiņi vēlas satikt saimnieku, uzdod praktiskus jautājumus par saimniekošanu.

Aleksejs: – Pēc garām stundām, kas pavadītas traktorā, atbraucis uz saimniecību, pārģērbies un gaidot tūristu grupu, nonāku pilnīgi citā vidē. Pēc ilga laika vienatnē tad strādāju ar cilvēkiem, gūstu no viņiem pozitīvo enerģiju. Man tā savā ziņā ir atpūta.

Jūlija: – Kad ir vasaras darbi, nav iespējas aizbēgt uz pilsētu – redzēt citas sejas un atjaunot enerģiju, tāpēc ir labi, ka cilvēki brauc pie mums.

Mums nepārtraukti ir jaunas idejas, un realizējam dažādus projektus, piemēram, šajā pavasarī tūristiem piedāvāsim viesoties jaunizveidotajā Griķu rezidencē.

Ar ES fondu finansējuma palīdzību celts angārs.

– Kas ir Griķu rezidence?
Jūlija: – Vēl oficiāli neatklātā Griķu rezidence ir māja ar lieliem stiklotiem logiem, ar skatu uz mežu un laukiem. Ēka jau ir gatava, tagad paliek tikai Griķu rezidences oficiālā atvēršana aprīlī, maijā.

Aleksejs: – Vasarā šeit visapkārt rezidencei augs rudzi, citu gadu griķi – gribam, lai rezidence ir kā kuģis, kas peld labības jūrā.

Jūlija: – Mēs te rādīsim savus griķu produktus, varēs tos tepat uz vietas degustēt, gatavot un citādi pārsteigt viesus. Mācīsim par vides aizsardzību, bioloģisko lauksaimniecību, rīkosim nometnes, nodarbosimies ar jogu. Esam izveidojuši speciālu programmu skolēniem – rādīsim, kāda ir atšķirība starp dažādiem miltiem, kopā ražosim miltus un cepsim pankūkas.

Aleksejs: – Rezidences būvniecība ievērojami sadārdzinājās, bet mēs neapstājāmies, jo sapratām, ka dzīvot tikai no bioloģiskās graudkopības pašlaik ir riskanti. Ļoti grūti ko prognozēt un plānot gadu uz priekšu. Rezidence ir izveidota, lai varam personīgi satikt mūsu klientus, kuri vēlas iepazīties ar saimniecību un uzzināt, kā top mūsu produkti. Šādi domājam popularizēt mūsu produktus un piesaistīt vēl vairāk interesentu.

Jūlija: – Esam jau sagatavojuši ēdienkarti, visi ēdieni tajā ir no griķiem – sākot ar maizi, makaroniem, līdz pat zaļo griķu kefīram un pienam. Plānojam arī kulinārās meistarklases.

Ciemiņi mūs motivē un iedvesmo jaunām idejām. Saņemam atgriezenisko saiti un redzam, ka viņi novērtē mūsu ieguldīto darbu.

– Kā atpūšaties kopā?
Jūlija: – Ja mums ir izvēle aizbraukt kaut kur atpūsties vai doties uz tirdziņu, mēs labāk izvēlamies otro variantu, jo tad visi kopā darām ko lietderīgu. Mums patīk arī pirts. Sezonas beigās braucam uz siltajām zemēm, lai Aleksejs var vismaz uz laiku aizmirst par saimniecības darbiem.

– Jūsu skats nākotnē…
Aleksejs: – Vēlētos, lai nākotnē dēls, kuram pašlaik ir 16 gadi, arī pievienotos un jau nopietni strādātu saimniecībā. Gribētu vēl vairāk attīstīt pārstrādi, lai arvien lielākai daļai sava izaudzētā dotu pievienoto vērtību. Jārealizē arī visi ar tūrismu saistītie sapņi. Gribu, lai viss komplekss strādā mijiedarbībā.

Ņemot vērā situāciju tirgū, vēl neesmu līdz galam izlēmis, ko un cik daudz sēšu šogad. Iespējams, būs nedaudz jāsamazina platības un jādod sev un zemei nedaudz vairāk laika atpūtai, līdz būs saprotams, kas notiks pasaulē. Varbūt vairāk audzēsim tauriņziežus – ielabosim augsnes. Atstāsim papuves. Esam uzrakstījuši divus projektus – vienu projektu tūrisma attīstībai, otru ieguldījumiem materiālajos aktīvos, lai iegādātos jaunu sējmašīnu. Vēlamies lielāku sējmašīnu ar paralēlas pasējas iespēju, lai katram sējumu hektāram varētu pasēt sarkano āboliņu. Šie projekti vēl jārealizē.