Saimnieks LV / 2023.gads (Augusts)

Pirms 33 gadiem Inese Ceplīte atguva vectēva Kārļa Ceplīša veidoto saimniecību Īslīces upes krastā. Zemnieku saimniecību Līdakas dibināja 1992. gadā. Ar pārliecību un neatlaidīgu darbu tā tagad tapusi par veiksmīgu graudkopības saimniecību, kuru tuvāko gadu laikā plānots nodot jaunākā dēla Armīna Timinska rokās. Rundāles pagasta ZS Līdakas pie Ineses un Armīna viesojāmies tieši pirms ražas novākšanas.

– Lūdzu, pastāstiet par ZS Līdakas attīstību.
Inese: – Sākumā taustījāmies, mēģinot saprast, kam pievērsties. Vispirms turējām kādas 100 cūkas. Paralēli audzējām dažādas kultūras, arī cukurbietes. Tad no cūkkopības pārgājām uz liellopiem un ganāmpulks izauga līdz 60 slaucamām govīm. Tās bija manas govis un mana nauda, ar ko varēju darīt, ko gribēju (smejas). Man bezgala paveicies, ka dzīvebiedrs Uldis Timinskis palīdzēja īstenot manas fantāzijas. Tā es – šuvēja ar 11 gadu pieredzi, kas neprata pat govi izslaukt, sāku saimniekot Līdakās. Nekas – iemācījos. Ganāmpulks bija ļoti skaists, raibs, tajā bija arī zilā govs. Man bija lieli plāni par piena lopkopības attīstīšanu, bet nekas dižs no tā nesanāca – tad viena piena krīze, tad nākamā. Gājām protestos, 2008. gadā ar kooperatīvu Piena ceļš gatavojām un tirgojām biezpienu un sieru, lai varētu izdzīvot. Tas bija smags periods, bet ātri aizmirsās, un kādu laiku atkal bija labi.

Kad vairākas piena krīzes bija aiz muguras, 2015. gadā tomēr nolēmām pievērsties graudkopībai un visas piena govis pārdevām uz Poliju. Sākumā bija grūti pierast, ka vairs katru dienu nav jāiet uz fermu – šķita, kaut kā pietrūkst. Nenožēloju, ka bija šis piena lopkopības periods, bet otrreiz tam negribētu iet cauri.

Vīrs paralēli saimniecības darbiem nodarbojās ar lauksaimniecības tehnikas (to ieveda no Vācijas) tirdzniecību. Vīra aizraušanās bija Hailandes šķirnes liellopi, 2017. gadā pārdevām arī tos.

Un labi vien ir! Citiem bija vismaz kāds brīdis vasaras sākumā pēc sējas un pirms ražas novākšanas, kad varēja atvilkt elpu, bet ar piena lopiem tāda nebija. Vistrakāk bija ražas novākšanas laikā, kas vienlaicīgi vajadzēja paspēt sagatavot arī sienu. Bērni ir kategoriski pret lopkopības atsākšanu, viņuprāt, Zemgalē, kur ir auglīga augsne, nav jānodarbojas ar lopkopību.

Pašlaik apsaimniekojam nepilnus 500 ha, audzējam ziemas kviešus, ziemas rapšus, vasaras kviešus, lauka pupas, nu jau vairākus gadus arī starpkultūras.

Esmu ārkārtīgi priecīga, ka jaunākais dēls Armīns ar lielu azartu turpina saimniekot Līdakās.

Drīzumā Armīns ar savu ģimeni – sievu Agnesi un bērniem Amēliju, Anriju un Albertu nāks dzīvot saimniecības lielajā mājā, es pārvācos uz nupat atjunoto samniecības ēku turpat blakus.

Domāju, ka lauki ir ideāla vieta, kur bērniem uzaugt, – visu dienu dzīvoties pa āru un iepazīt pasauli, nevis sēdēt istabā un skatīties ekrānā. Esmu arī priecīga, ka varu paauklēt mazbērnus.

– Armīn, vai bija viegli izlemt pārnākt uz ZS Līdakas? 

Armīns: – Likās pašsaprotami turpināt vecāku iesākto. Saulaines tehnikumā (tagad Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālā struktūrvienība) apguvu agronomiju. Pēc tam iestājos Latvijas Lauksaimniecības universitātē (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte), diemžēl nepabeidzu. 

Vecākajam brālim ir pašam sava saimniecība Priedaiņi. Papildus viņš nodarbojas ar piena teļu uzpirkšanu, kā arī sadarbojas ar tēva ilggadējo sadarbības partneri vācu uzņēmēju, uzņēmuma SIA Kleffner īpašnieku un tirgo Latvijā jaunu un lietotu tehniku. Viņam padodas tirdzniecība. Tā kā viņš izvēlējās to ceļu, nebija divu domu, ka saimniekošanu Līdakās uzņemšos es. 

ZS Līdakas (Rundāles pagasts, Bauskas novads) 

Saimnieko: Inese Ceplīte ar jaunāko dēlu Armīnu Timinski. 

Aramzeme: gandrīz 500 ha. 

Audzē: ziemas kviešus, ziemas rapšus, vasaras kviešus, lauka pupas. 

Dalība organizācijās: lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS, Zemnieku saeima. 

– Vai dalāt pienākumus? 

Armīns: – Mamma atbild par grāmatvedības jautājumiem, izejmateriālu iegādi, kopā lemjam par saražotās produkcijas pārdošanu. Es esmu atbildīgs par saimniecisko darbību, sagādi un lauka darbiem. 

Inese: – Augu gadu saimniecībā strādājam četri cilvēki – es, Armīns un divi strādnieki. 

Armīns: – Sezonas laikā, kad brīvs, palīgā atnāk arī brālis Edmunds. 

John Deere traktors.

– Kādas ražas saimniecībā bija pērn?

Inese: – Raža bija labas, kliboja kvalitātes rādītāji.

Armīns: – Ilgstošais sausuma periods, kas iestājās tūlīt pēc Jāņiem, ietekmēja graudaugu kvalitāti. Graudam trūka tilpummasas. Veldre arī bija pamatīga, tā rezultātā vēlāk kultajai labībai bija problēmas ar krišanas skaitli.

Inese: – Labi, ka Armīns ieteica apdrošināt ne tikai rapšu laukus, bet arī kviešus. Par apdrošināšanu maksājam daudz, bet pagājušajā gadā tas tiešām noderēja. 

Armīns: – Lielāko daļu lauku izdevās pacelt un nokult, to, ko neizdevās pacelt, sedza apdrošinātājs. Novākšana gan bija nervus kutinoša – kombains brīžiem šķūrēja zemi. 

Rudenī nomainījām ziemas kviešu šķirni ‘Skagen’, un pagaidām kvieši stāv stalti. 

Inese: – Vidējās ziemas kviešu ražas saimniecībā bija 6–7 t/ha. Ziemas rapšus nokūlām ap 2.5 t/ha, pašiem par pārsteigumu novācām rekordlielu lauka pupu ražu – 6.5 t/ha, turklāt pārtikas kvalitātes. 

– Kāds noskaņojums un cerības šajā sezonā? 

Inese: – Tūlīt, tūlīt sāksies ražas novākšana. Esam jau gatavībā, kombaini ir darba kārtībā. 

Armīns: – Var redzēt, ka šogad nevar likt lielas cerības uz labu rapšu ražu, jo tie ir augumā mazi. Kvieši vēl izskatās daudz maz normāli. 

Inese: – Vasaras kvieši izskatās daudzsološi, iespējams, tāpēc, ka vasarāju tīrumā ir problēmas ar meliorācijas sistēmu, līdz ar to tur augsnē ilgāk turējās mitrums.

Priecājamies, ka mums šeit valda miers. Mums nav, par ko raudāt.

Armīns: – Kamēr pirms saspringtā ražas novākšanas perioda ir brīvs brīdis, labojam meliorācijas sistēmu problēmzonās, kur krājas ūdeņi. Sava skalotāja un ekskavatora mums nav, tāpēc talkā nāk draugi zemnieki, kas izlīdz ar tehniku. Paldies ZS IVULLA īpašniekam Uldim Caunem. 

Inese: – Uldis Caune bija ļoti labs mana vīra draugs, viņš arvien izpalīdz un dod padomu. 

– Kādas šķirnes ir iesētas jūsu laukos?

Inese: – Pagājušajā gadā mums bija divas ziemas kviešu šķirnes ‘Zeppelin’ un ‘Skagen’, bet ‘Skagen’ sagūla veldrē.

Armīns: – Jā, ‘Skagen’ ir ļoti laba un ražīga šķirne, bet veldrējas. 

Inese: – Rudenī iegādājāmies ziemas kviešu šķirnes ‘KWS Eternity’ un ‘Etana’ sēklas, turpinām sēt ‘Zeppelin’. Tad jau redzēsim, kāda būs kvalitāte un ražība. Ilgus gadus bijām iecienījuši ziemas rapšu hibrīdus no Rapoll ‘Visby’ un ‘Mercedes’. Šogad esam iesējuši hibrīdus no KWS ‘Feliciano’ un BASF ‘Dazzler’. 

Saimniecībā ir 2 CLAAS kombaini. 

– Kādas ievērojamas investīcijas veiktas saimniecībā pēdējo gadu laikā? 

Inese: – Kad Uldis vēl bija dzīvs, Armīns skābsiena bedri pārbūvēja par plašu angāru. 

Armīns: – To izdarījām pašu spēkiem. Viena otrai blakus bija divas skābsiena bedres ar asfalta pamatu, izdomājām, ka uzcelsim jumtu un mums būs, kur glabāt graudus. 

Šobrīd par tādu naudu kā toreiz būtu neiespējami ko izdarīt. Noderētu vēl viens šāds angārs, bet pašlaik to nevaram atļauties.

Inese: – Saimniecībā nekas neapstājas – ja ir kaut kas vecs, tas pārtop par kaut ko jaunu. Galvenais ir sapnis, un tad lēnā garā, pa solītim tas tiek īstenots. Dažreiz paveicas un iespējams uzreiz paveikt ko lielāku. 

Pērn izdevās graudus pārdot par ļoti labu cenu, tāpēc varējām iegādāties jaunu tehniku un atjaunot būves. 

Armīns: – Šogad ar ES fondu finansējuma palīdzību nopirkām smidzinātājs Hardi Navigator 6000 ar GPS un sekciju kontroli. Tam ir gandrīz divreiz lielāks tilpums nekā iepriekšējam, līdz ar to ietaupām pildīšanas un jaukšanas laiku. 

Inese: – Šobrīd bankā ņemt kredītu ir ļoti neizdevīgi – procenti uzauguši dubultā. 

Armīns: – Ir liela neziņa par to, kā būs tālāk, tāpēc negribam šobrīd pārāk atvēzēties attīstībai. Arī graudu cenas pašlaik ir salīdzinoši zemas. Šoreiz vairāk nekā citus gadus iegādājāmies nepieciešamās izejvielas jau rudenī, jo tirgotāji prognozēja, ka būs vismaz 15–20 % cenu kāpums. Daļu minerālmēslu nopirkām par pieņemamu cenu, daļu – ļoti dārgi.

Inese: – Lauksaimniecībā ir kā krievu ruletē, kur neko nevar paredzēt. Tā lielā mērā ir laimes spēle, kurā tu konkrētā momentā esi izdarījis vai nu pareizo izvēli, vai nepareizo.

Smidzinātājs Hardi Navigator 6000.

Ulda kolekcija.

– Ar kādām tehnoloģijām esat strādājuši un kuras atzinuši par labākajām?

Armīns: – Pamatā aram, kā arī izmantojam minimālās augsnes apstrādes tehnoloģiju. 

Pēc rapšiem un pupām divas reizes diskojam, tad sējam. Pērn rudenī Lytagra atveda izmēģināt rugaines kultivatoru Horsch Terano 4MT. Ļoti labs aparāts, bet vajadzīgs jaudīgāks traktors par mūsējo. 

Kopā ar kaimiņu ziemā nopirkām HE-VA tiešās sējas sējmašīnu rapšiem. Rudenī rapšus jau sēsim ar to, jo smago augsni ir grūti sastrādāt un tā ātrāk paliek sausa. Sējot rapšus tiešajā sējā, būs jāseko līdzi un jāuzmanās no gliemežu invāzijas.

Tehnikas parks pakāpeniski jāmodernizē. Nepieciešams mainīt vienu vidējās klases traktoru, metam acis uz John Deere traktoriem, jo ar tiem ir pierasts un viegli strādāt. Kombaini mums ir CLAAS. 

– Kur nododat graudus?

Inese: – Mēs esam kooperatīva LATRAPS biedri, sadarbojamies ar Scandagra, Agerona.

Armīns: – Mitrāko produkciju uzreiz vedam uz LATRAPS Bauskā, sauso glabājam pie sevis angārā, rudenī vienojamies ar pārvadātājiem un vedam uz ostu. 

Bijušo piena lopu fermu izmanto kā angāru tehnikai.

– Kā atpūšaties no darba?

Inese: – Man ļoti patīk ceļot. Ar Uldi bijām ASV, jo viņš ļoti gribēja redzēt, kā tur ir. Vīram bija sadarbības partneri Vācijā, tāpēc esam tur pabijuši vairākas reizes, kad bērni bija mazi, aizbraucām uz Nīderlandi. Redzējām arī Taizemi. Veselus divus mēnešus nodzīvoju Austrālijā – tikko biju pārdevusi slaucamās govis un pirmo reizi tik ilgi biju prom no mājām. Pēdējā laikā ceļoju kopā ar vēl vienu Inesi, divatā bijām Krētā, Singapūrā un Malaizijā. Pēdējais ceļojums bija uz Itālijas ezeriem. Daudzus galamērķus vēl nenosaucu. Mans sapnis ir aizbraukt uz Jaunzēlandi un Peru.

Priecājos, ka vīrs arī nedaudz dabūja izbaudīt laiku, kad vairs nebija nepārtraukts stress un naudas trūkums. Vēl atceros, ka pirmsākumos man bija milzīgs parādu saraksts, bija jāizvēlas, kuram maksāt pirmajam.

Tagad, pēc 25 gadiem mēs izbaudām darba augļus. Pirms tam pat nebija laika domāt, kad līdz tam nonāksim.

Vēl man ļoti patīk rušināties dārzā, visas saimniecības puķu dobes ir mans veikums.

Armīns: – Man patīk aktīvs, ekstrēms dzīvesveids. Spēlēju florbolu un braucu ar kvadraciklu. Florbols jau no bērnības tiek spēlēts Bauskā, šobrīd gan tikai savam priekam, veterānu līmenī, startēju Latvijas čempionātā vecuma grupā 35+ Bauskas komandā. 

Tēvs jau diezgan agri iemācīja braukt ar mopēdiem, tāpēc moto lietas ir sirdij tuvas. Braucu ar kvadraciklu Latvijas čempionātā Enduro Cross-Country sacensību seriālā. Braukšana notiek marķētā trasē 6–7 km garumā, kurā ietver mežus, karjeras, pļavas, moto-trases. Brauciena ilgums – 90 min. Uzvar ātrākais un izturī-gākais. 

Šogad Latvijas čempionātam ir seši posmi. Nākamais posms paredzēts Saldū 27. augustā, bet tas, vai piedalīšos šajā posmā, ir zem lielas jautājumzīmes, jo lauksaimniecība ir pirmajā vietā. Ja darbi ritēs raiti, tad noteikti izbrīvēšu laiku sacīkstēm. 

Pagaidām pēc aizvadītiem trim posmiem kopvērtējumā atrodos trešajā vietā. 

Paldies ģimenei par lielo atbalstu... bez jums nekādi! 

Armīns ar dēlu Anriju. 

– Kādi ir saimniecības nākotnes plāni? 

Inese: – Domāju, ka pēc pieciem gadiem saimniecību būs pārņēmis dēls. 

Armīns: – Prieks, ka vecāki ir tik daudz paveikuši un uztic man tālāku saimniecības vadību. Arī manam dēlam interesē traktori, tā kā cerams, būs, kam atstāt saimniecību. Vēlos sakārtot saimniecības darbu tā, lai varētu strādāt ērti un efektīvi. Viena no nākotnes iecerēm ir pašiem sava kalte. 

Uzskatu, ka platību ziņā diži neaugsim, maksimums līdz 500 ha. Varētu atpirkt nomas zemi, ja īpašnieks to piedāvās. 

Inese: – Zemi Zemgalē praktiski nav iespējams nopirkt – neviens nepārdod un, ja tomēr pārdod, tad par ļoti augstu cenu. Vēl nesen redzēju sludinājumu – pārdod tepat Vecrundālē zemi par 18 000 EUR/ha. 

Mans personīgais plānas – vēl neesmu izpildījusi solījumu par dzimtas vēstures grāmatu, tā vēl ir manā plānā. 

– Ko vēlaties novēlēt lauksaimniekiem? 

Armīns: – Lai plānotais izdodas! 

Inese: – Pat ja uzreiz sapni neizdodas realizēt, nevajag to atmest. Jāsakopo spēki, jo kādā brīdī apstākļi var būt labvēlīgi un sapnis piepildās!