Pērn piena nozarē ražotājiem Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai tika izmaksāts ienākumu stabilizēšanas atbalsts 20,6 miljonu eiro apmērā, informēja Zemkopības ministrija (ZM).

Kopumā ZM vērtē, ka piena nozarē Latvijā pērn bija vērojama izteikta Covid-19 pandēmijas ietekme. Ministrijā skaidroja, ka piena iepirkuma cenas pandēmijas pirmajos mēnešos piedzīvoja nozīmīgu kritumu, kā arī kopš pandēmijas sākuma samazinājās piena produktu eksporta rādītāji.

"Pašlaik situāciju nozarē var vērtēt kā salīdzinoši stabilu", skaidroja ZM, piebilstot, ka piena iepirkuma cena pieaug un ir tikai nedaudz zemāka nekā līdzīgā brīdī pirms pandēmijas.

Komentējot piena iepirkuma cenu 2020.gadā, ZM eksperti norādīja, ka pērn vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bijusi par 5% zemāka par trīs iepriekšējo gadu vidējo līmeni, un, lai arī gada otrajā pusē piena iepirkuma cenas pieauga, tās nesasniedza agrāko līmeni.

"Cenas kāpums turpinās pagaidām arī 2021.gadā, un februārī piena iepirkuma cena Latvijā pēc Lauksaimniecības datu centra datiem bija par 1,6% augstāka nekā janvārī un par 3,3% zemāka nekā pirms gada. Arī martam tiek prognozēts tālāks neliels cenas pieaugums," prognozēja ministrijā.

Vienlaikus ZM minēja, ka piena iepirkuma cena Latvijā caurmērā ir 10-15% zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), taču dziļāku tirgus svārstību periodos šī atšķirība ievērojami pieaug, kur šī gada janvārī piena cena Latvijā bija par 16% zemāka nekā vidēji ES.

"Cenu atšķirība skaidrojama ar nozares atkarību no eksporta, jo eksporta tirgos mūsu apjomi tomēr ļoti nelieli un mēs nevaram diktēt eksporta tendences, mums ir jāstrādā ar tādām cenām, kādas importētāji spēj piedāvāt," skaidroja ZM eksperti.

Pēc ministrijā stāstītā, piena produktu kopējā eksporta vērtība 2020.gadā samazinājās par 3%, salīdzinot ar 2019.gadu. Lielākais samazinājums, - par 46% vērtības izteiksmē un par 52% apjoma izteiksmē, noticis piena pulveru eksportā. Sūkalu eksports samazinājies par 10% vērtībā un par 5% apjomā, bet sieru eksports sarucis par 5% gan vērtībā, gan apjomā.

Līdztekus Latvijā pērn piena produktu ražošana kopumā ir pieaugusi, izņemot dzeramo pienu, kur turpinās ražošanas samazinājums, skaidroja ministrijā. Tāpat ZM norādīja, ka Latvijā neražo īpaši augstā temperatūrā pasterizētu jeb UHT pienu, kura patēriņa pieaugums vērojams ES. 

Komentējot ražošanas apjomus, ministrijā uzskaitīja, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem sviesta ražošana Latvijā 2020.gadā pieaugusi par 11% (saražots 3700 tonnu), bet siera ražošana par 9% (saražots 54 000 tonnu). Krējuma ražošanā fiksēts kāpums 7% (saražots 30 300 tonnu) un paskābināta piena produkcijas ražošanas apjomi pieauguši par 3%, sasniedzot 40 600 tonnu apjomu.

Tāpat ministrijā informēja, ka pašlaik piena ražotāji, kas sakārušies par pandēmijas izraisītiem sarežģījumiem, var izmantot AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem un atbalstu kredītu brīvdienu garantiju veidā. Savukārt piena pārstrādes uzņēmumi papildus minētajiem pasākumiem var izmantot arī citus "Altum" atbalsta pasākumus, tostarp lielo komersantu garantijas un aizdevumus lieliem un vidējiem komersantiem. Savukārt eksportējoši piena pārstrādes uzņēmumi vēl papildus var pieteikties "Altum" atbalsta pasākumam eksportētājiem. Informācija par visiem šiem atbalsta pasākumiem pieejama "Altum" mājaslapā "altum.lv" sadaļā "Covid-19".