, .
rain 9.2℃
Vārda dienu svin: Egils, Egīls, Nauris

Ziņojums: Eiropas lauksaimnieku noturība apdraudēta

Lauku tīkls , 10-08-2023
Ziņojums: Eiropas lauksaimnieku noturība apdraudēta

Eiropas Komisijas publiskotājā īstermiņa perspektīvas ziņojumā par lauksaimniecības tirgiem norādīts, ka lauksaimniekiem joprojām jāsaskaras ar dažādām grūtībām – augstām izejvielu cenām un zemām atsevišķu produktu iepirkumu cenām, kā arī nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kas apdraud viņu saimniekošanas noturību, tomēr perspektīvā redzami uzlabojumi.

Piemēram, mēslošanas līdzekļu cenas samazinājušās pēc dabasgāzes cenu krituma. Lai gan ES pārtikas inflācija joprojām pārsniedz vispārējo inflācijas līmeni, tā sāk stabilizēties.

Lauksaimniekus ietekmēja nelabvēlīgi laikapstākļi pavasarī – sausums, lietus deficīts vai pārmērīgs nokrišņu daudzums, kas izraisīja aizkavētu ziedēšanu, vēlu sēšanu, palielinātu kaitēkļu risku vai samazinātu ūdens pieejamību līdz pilnīgai ražas iznīcināšanai atsevišķos ES reģionos.

Izejvielu izmaksu pieaugums, kas novērots pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, palēninās un pat sāk kristies. Tomēr tās joprojām ir krietni virs vidējā līmeņa. Daži lauksaimnieki joprojām izjūt finansiālu spiedienu un naudas plūsmas grūtības.

ES vispārējā makroekonomiskā situācija joprojām ir saistīta ar nelīdzsvarotību un nenoteiktību. Paredzams, ka inflācija Eirozonā 2023. gadā sasniegs 5,4%, pārtikas inflācijai esot 39% no kopējā cenu pieauguma patērētājiem. Tas turpina ietekmēt patērētāju lēmumus par pirkumiem, gūstot labumu mazumtirgotāju zīmoliem un lētākiem produktiem, kas ietilpst vienā kategorijā, piemēram, priekšroka tiek dota mājputnu nevis liellopu gaļai. Piena produktus, svaigus augļus un dārzeņus un bioloģiskos produktus turpina ietekmēt vājāks pieprasījums. Īpaši grūti ir bijis vīna nozarei, jo ir samazinājies vīna patēriņš, īpaši sarkanvīnam un sārtvīnam.

ES graudaugu un eļļas augu sēklu ražošana varētu pieaugt 2023./2024. gadā, attiecīgi par 5 un 8%. ES labības eksports varētu turpināt pieaugt par aptuveni 6%. Sagaidāms, ka ES labības imports, jo īpaši no Ukrainas, samazināsies par 35% no vēsturiski augstā līmeņa 2022./2023. gadā. Tas ir saistīts ar notiekošo darbu, lai uzlabotu loģistikas ķēdes un infrastruktūru Ukrainas importam, kā arī ar lielāku ES iekšzemes ražošanu. Līdzīga tendence gaidāma rapšu un saulespuķu sēklu importam.

Cukura nozare piedzīvo rekordaugstas cenas, un tiek lēsts, ka ES baltā cukura ražošana 2022./2023. gadam būs par 12% zemāka salīdzinājumā ar 2021./2022. gadu. Tā rezultātā ES cukura imports varētu palielināties. ES produkcija varētu palielināties nākamajā tirdzniecības gadā ar sagaidāmo pieaugumu par 15,5 miljoniem tonnu, neskatoties uz vēlu biešu sēšanas kampaņas sākumu. Cukura patēriņš ES joprojām ir stabils, neskatoties uz augstajām cenām.

 

Dzīvnieku izcelsmes produkti

Ņemot vērā zemākas vidējās svaigpiena cenas un augstas izejvielu izmaksas, ES piena piegādes 2023. gadā varētu būt par 0,2% mazākas nekā pērn, jo vasarā, visticamāk, paātrināsies kaušana, lai līdzsvarotu finansiālo situāciju saimniecību līmenī. Dažas agrīnas pazīmes jau ir novērotas dažās ES valstīs.

ES sausā vājpiena pulvera, sviesta un sūkalu produktu eksports no 2023. gada janvāra līdz martam pieauga attiecīgi par 33; 11 un 5%. Tas ir saistīts ar ES piena produktu cenu kritumu un to konkurētspējas pieaugumu salīdzinājumā ar galvenajiem konkurentiem globālā tirgū.

Gada pirmajā ceturksnī ES liellopu gaļas ražošana samazinājās par 3,7%, un šogad sagaidāms, ka tā samazināsies par 1,8%. Zemāks liellopu gaļas piedāvājums turpina uzturēt augstas ES liellopu gaļas ražotāju cenas. Liellopu gaļas patēriņš ES turpina samazināties un būs par 1,7% mazāks nekā pērn, sasniedzot 10 kg uz vienu iedzīvotāju.

Mazais nokauto cūku skaits ES tirgū turpina uzturēt augstas cūku cenas, kamēr pieprasījums ES joprojām ir augsts. Tomēr cūkgaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju ES varētu samazināties un 2023. gadā varētu būt aptuveni 30,4 kg.

Atšķirībā no norisēm liellopu un cūkgaļas nozarēs, kuras cieš no reproduktīvo ganāmpulku samazināšanās un joprojām augstām izejvielu izmaksām (galvenokārt barība), ES mājputnu gaļas ražošana 2023. gadā varētu pieaugt par 2,4%. Mājputnu gaļas patēriņš ES uz vienu iedzīvotāju varētu pieaugt par gandrīz 1 kg. Paredzams, ka tas pilnībā nekompensēs zaudējumus cita veida gaļai, un tādējādi kopējais ES gaļas patēriņš 2023. gadā varētu samazināties par 0,7 kg (-1%).

Pēc AG-Press.eu materiāliem informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja

COPA/COGECA kategorija: 

Kopējā lauksaimniecības politika

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Izdots "Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts 2024"
Izdots "Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts 2024"

Izdots ikgadējais Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izdevums "Latvij...

Izmaiņas Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā
Izmaiņas Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā

Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā reģistrēti astoņi jauni ķīmiskie augu a...

Atvieglinātas prasības atbalstam slāpekļa un amonjaka emisiju mazinošai lauksaimniecības praksei
Atvieglinātas prasības atbalstam slāpekļa un amonjaka emisiju mazinošai lauksaimniecības praksei

Valdība apstiprināja noteikumu projektu, kurā paredzēts atvieglināt prasība...