Projekts

Kas tas ir par projektu?

Projekta Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā…

Ko projekts dod?

… galvenais mērķis ir pilnveidot nacionālos augsnes datus. Latvijā liela daļa datu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi tika iegūti no 1959. līdz 1991. gadam. Dati ir nepieciešami, lai varētu ilgtspējīgi un efektīvi apsaimniekot augsni un lai izstrādātu un īstenotu klimata pārmaiņu politiku. Ieguvumi no projekta:

• būs iegūti atjaunoti nacionālie augsnes dati klimata pārmaiņu politikas plānošanai,

• būs pieejama uzlabota un uzticama informācija par valstij raksturīgo augsni lauksaimniecības zemē,

• būs izveidota augsnes oglekļa monitoringa sistēma lauksaimniecības zemē,

• būs uzlabota siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina sistēma.

Kāda jēga no projekta?

Vai man par augsnes paraugu ņemšanu jāmaksā? Kas to finansē?

Nē, zemes īpašniekam par augsnes paraugiem nav jāmaksā. Projektu īsteno ar Norvēģijas grantu atbalstu. Projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljoni eiro finansējums un 0,27 miljoni eiro nacionālais līdzfinansējums.

Kas ir augsnes klasifikācija? Kāpēc tāda vispār ir vajadzīga?

Projektā ļoti bieži tiek pieminēti augsnes dati. Augsne ir sarežģīta, tai piemīt plašas un dažādas īpašības, struktūra, ražība un citi raksturlielumi – gan māls, gan smilts, gan kūdra ir augsne, bet katra no tām ir citādāka. Lai augsni pilnvērtīgi aprakstītu, ir nepieciešams liels datu apjoms. Vieni no svarīgākajiem datiem ir augsnes klasifikācija jeb augsnes iedalīšana sīkākās grupās, balstoties uz tās līdzīgajām īpašībām un veidošanās procesiem. Augsnes klasifikācija ļauj vienkārši raksturot augsni un saprast, ko no tās sagaidīt. Latvijā joprojām pārsvarā izmantojam Latvijas PSR (Padomju Sociālistiskās Republikas) Valsts Zemes ierīcības projektēšanas institūta 1987. gada klasifikāciju, kā arī Latvijas Augsnes zinātnes biedrības 2009. gadā izstrādāto klasifikāciju, un vienlaikus arī pasaules augšņu klasifikāciju. Tādēļ projektā tiek izstrādāta jauna Latvijas augsnes klasifikācija, kas apvienos un pilnveidos abas vēsturiskās klasifikācijas, iekļaus atziņas, kā arī būs salīdzināma ar pasaules klasifikāciju.

Lauka darbi

Ko jūs darāt uz mana lauka?

Lai iegūtu augsnes datus, lielu daļu no projekta veido dažādi lauka darbi, kuru laikā projektā iesaistītie eksperti dodas uz lauku, ņem augsnes paraugus, veic mērījumus un rakumus. Lauka darbi projektā ir šādi:

• oglekļa monitorings 200 punktos visā Latvijas teritorijā, kuros tiek ņemti augsnes paraugi vairākās vietās un dažādā dziļumā un veiktas laboratoriskās analīzes, lai iegūtu informāciju par oglekļa krājumiem augsnē,

• augsnes dziļrakumu veikšana To laikā tiek izrakta bedre, visbiežāk viena metra dziļumā, lai varētu redzēt un aprakstīt augsni, lai pateiktu, kā tā ģeoloģiski ir veidojusies un kādas ir augsnes īpašības. Šādi dziļrakumi pašlaik tiek veikti Taurenes un Platones pagastā - tajos punktos, kuros dziļrakumi jau veikti no 1959. līdz 1991. gadam: 487 punktos visā Latvijas teritorijā, kuros vēsturiski tika konstatēta kūdraugsne, un 200 oglekļa monitoringa punktos,

• augsnes zondēšana, kas arī tiek veikta Taurenes un Platones pagastā. Augsnes dziļrakumos iegūst ļoti detalizētu informāciju par augsni, bet - tikai noteiktā punktā. Lai šo informāciju “pārnestu” uz lielāku platību, veic augsnes zondēšanu. Zondēšanas laikā augsnē tiek iedzīta zonde – metāla stienis ar cauru vidu. Izvelkot zondi, tajā paliek arī nedaudz augsnes, ko analizē datu ieguvei,

• izmēģinājuma lauki trīs vietās Latvijā, kuros divus gadus regulāri tiek veikti siltumnīcas efekta gāzu emisiju un citu ietekmējošo faktoru mērījumi.

Vai lauka darbi mani neapgrūtinās?

Vislaikietilpīgākais un apgrūtinošākais lauka darbu veids ir siltumnīcas efekta gāzu izmēģinājuma lauki, kuri atrodas tikai trīs Latvijas vietās – saimniecībās, ar kurām ir vienošanās. Pārējie lauka darbi ir mazāk “traucējoši” – veicot oglekļa monitoringu un augsnes zondēšanu, pēc darbu beigšanas nemaz nevar pateikt, ka uz lauka kaut kas ticis darīts.

Cik ilgi jūs te būsit?

Vai ziemāji necietīs?

Kas notiks tālāk?

Gan oglekļa monitoringa, gan dziļrakumu laikā, gan no siltumnīcas efekta gāzu izmēģinājuma laukiem tiek ņemti augsnes paraugi. Par augsni daudz ko var pateikt jau uz lauka, izmantojot vienkāršas metodes un pieredzi. Bet, ja ir nepieciešama precīza informācija, tad ir jāveic laboratorijas analīzes.

Ko darīsit ar paņemtajiem augsnes paraugiem?

Projekta dati

Kad, kur un kādā veidā būs pieejami projekta dati?

Projekta laikā, gan no lauka darbiem, gan laboratorijā analizētajiem augsnes paraugiem, kā arī no citām aktivitātēm tiek iegūts liels datu apjoms. Visi šie dati ir vērtīgi un nepieciešami, bet daļa no tiem nav izmantojami atrauti un paši par sevi, tādēļ tiek dziļāk apstrādāti projekta vajadzībām. Daļa no datiem vai apstrādātājiem datiem tiks publicēti Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā vai citās valsts datubāzēs, bet visa informācija par projektu un tā rezultātiem tiks publicētā Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē. Vērtīgākie projekta rezultāti: būs sagatavota Latvijas kūdraugsnes izplatības karte un aktualizēta vēsturiskā augsnes karte. Vēsturiskā karte tiks veidota, izmantojot arī 1959. līdz 1991. gada dziļrakumus, bet projekta gaitā visu dziļrakumu koordinātas un atrašanās vietas tiek precizētas, un tas ļaus precizēt arī pašu vēsturisko karti.

Vai un kā es varēšu izmantot datus no savas saimniecības?

Kā visi projektā iegūtie dati tiks izmantoti?

Nākotne

Kā projekts ietekmēs zemes izmantošanu?

Projekta rezultāti tieši neietekmēs zemes turpmāko izmantošanu, taču iegūtie rezultāti zemes lietotājam dos detalizētu informāciju par konkrētajā vietā esošās augsnes īpašībām, ko tālāk veiksmīgi var izmantot, plānojot saimnieciskās darbības (kultūraugu izvēli, kaļķošanu, mēslošanu, meliorēšanu utt.)

Vai tas ir vienreizējs pasākums, vai arī jūs atgriezīsities?

Projekta laikā visi lauka darbi ir vienreizējs pasākums un paša projekta ietvaros netiks atkārtoti. Oglekļa monitoringa punktos Latvijā ir plānots arī atgriezties nākotnē ārpus projekta, un tas ļaus iegūt plašāku informāciju ne tikai par oglekļa krājumiem, bet arī par to izmaiņām.

Augsnes dziļrakumi un zondēšana tiek veikta, lai izstrādātu metodiku, kā dati par augsni būs iegūstami nākotnē,- jau ārpus projekta ietvariem. Nākotnē pastāv iespēja, ka augsnes aprakstīšana, izmantojot dziļrakumus vai zondēšanu, notiks arī blakus vai kaimiņa laukos.

Vai blakus laukā, kaimiņa zemē arī plānots veikt augsnes aprakstīšanu?