Dārzs un Drava / 2018.gads (Ziema.)

Ziloņkāju juka (Yucca elephantipes) ir pasaules augu tirgū pirktāko telpaugu pirmajā desmitniekā. Tā zaudē fikusiem (Ficus), dracēnām (Dracaena) un citiem maigo, mīksto lapu telpaugiem, jo lepojas ar cietām, asu malu un galu lapām.

Visvairāk telpās audzē zaļo lapu sugu (Y. elephantipes), mazāk sastopamas šīs sugas šķirnes ‘Variegata’ ar dzeltenām lapu malām, kas ietver zaļo vidusdaļu, un ‘Jewel’ ar zaļām lapu malām un krēmkrāsas vidusdaļu.

Ziloņkāju juka savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties pamatīgajai stumbra pamatnei un resnajam stumbram, kuri kopā atgādina ziloņa kāju. Telpās retāk audzē – Y. gloriosa, Y. aloifolia un citas, kurām nav šī iespaidīgā stumbra, bet kuras laiku pa laikam uzzied ar piramīdveida ziedkopu (atšķirībā no ziloņkāju jukām, kuras telpās parasti nezied).

Yucca elephantipes 'Variegata'

Viegli ieaudzēt no spraudeņa
Interesants fakts – pirms daudziem gadiem ziloņkāju jukas spraudeņus varēja iegādāties kā miniatūru apaļkoka malku, sakrautu veikalā regulārās grēdiņās. Aptuveni 25 cm garā un 2 cm diametrā lielā spraudeņa abi gali bija klāti ar parafīnu, lai bezlapu stumbra spraudenis neizžūtu. Atlika nokasīt no abiem galiem parafīnu, nedaudz pamērcēt ūdenī un iespraust substrātā, lai pēc aptuveni pāris mēnešiem uz bezlapu stumbra sagaidītu vairāku dzinumu parādīšanos. Tad bija skaidrs, ka spraudenis veiksmīgi apsakņojies. Šādi ziloņkājas stumbra spraudeņi apsakņojās simtprocentīgi, un augu bizness saprata, ka šis pārdošanas veids nes mazu peļņu, un sāka audzēt jau lapainus, nelielus augus podiņos, kuri maksāja krietni dārgāk.

Ziloņkāju juku var izaudzēt no apsakņota lapaina galotnes spraudeņa. Šāds augs būs ar vienu galotni, kura neveidos sānzarus. Viengalotņu ziloņkāju juka ir skaista līdz brīdim, kad tā sasniedz telpas griestus.

Noderīgs padoms
Ja uz stumbra ir izveidojušies jaunie dzinumi, bet kāda vieta ir palikusi tukša, tad vajadzīgajā vietā izdara iegriezumu, izmantojot asu nazi. Griezums mizā un nedaudz dziļāk liks augam sarosīties – vai nu ziloņkāju juka mēģinās aizaudzēt šo sava veida bojājumu, vai izdzīs jaunu dzinumu. Visieteicamākais augu atjaunošanas laiks ir no marta līdz jūlijam, kad ir pietiekams saules daudzums.

 Ziloņkāju jukām ir superīga īpašība – tās var griezt, tādējādi varam izveidot tādu augu, kādu vēlamies. Varam dzinumus palaist 3–4 m augstumā, arī tikpat platumā, zaru skaitu varam regulēt, pat izveidot metru garu bonsai formu, varam izaudzēt dzinumiem bagātu necaurskatāmu augu, varam, atstājot nedaudz zarus, izveidot filigrānu japāņu tipa augu utt.

Mūžzaļās, daudzgadīgās ziloņkāju jukas apakšējais stumbrs dabiskā ceļā pamazām zaudē lapas, jo stumbrs pārkoksnējas un dzinumu galotnēs attīstās daudz jaunu lapu un dzinumu. Ja gadās apzāģēt nedekoratīvu ziloņkāju juku, tad no šiem bezlapu stumbriem, sadarinot tos dažādos garumos un saspraužot podā, varam izveidot vairāku līmeņu augu, kas ātrā laikā izveidos kuplu un savdabīgu augu.

Yucca elephantipes 'Yewel'

Audzēšanas īpatnības
Ziloņkāju jukas audzē neitrālā pasmagā, trūdvielām ne pārāk bagātā substrātā, kuram teicama gaisa un ūdens caurlaidība. Spraudeņus var sakņot kūdras vai kūdras un perlīta (1:1) maisījumā. Pēc apsakņošanas ziloņkāju jukas pārstāda pamataugsnē, kur tās aug vismaz 2–3 gadus. Ilggadīgus eksemplārus pārstāda reizi piecos un vairāk gados.

Nekādā gadījumā ziloņkāju jukas nedrīkst pārmēslot, jo tās zināmā mērā līdzinās sukulentiem. Mēslo reizi mēnesī, izmantojot sukulentiem, to skaitā arī kaktusiem, paredzētos mēslojumus, kuros ir samazināta slāpekļa deva.

Ziloņkāju jukas audzē atsevišķos podos, jo lieliem augiem ir ļoti bagātīga sakņu sistēma. Ziemasdārzu dobēs ziloņkāju jukas var stādīt kopā ar dažādiem kaktusiem un sukulentiem, kuriem ir līdzīga augšanas un kopšanas tehnika. Izcila īpašība – ziloņkāju jukas ir izturīgas pret kaitēkļiem un slimībām.

Vajadzīga plaša vieta
Neatkarīgi no tā, vai ziloņkāju juka ir liela vai maza, tai telpā jāatrod pienācīgi plaša vieta, jo lapas ir asas. Noteikti vajadzīga saulaina, gaiša telpa, jo ziloņkāju juka ir saulainās Meksikas augs. Ja gaismas būs par maz, zari, dzinumi, lapas stīdzēs un kļūs nenoturīgi. Trešā nozīmīgā ziloņkājas īpašība ir ļoti mērena laistīšana, kas nereti robežojas ar sausumu substrātā, īpaši tas attiecināms uz mūsu ziemas mēnešiem, kad saules ir katastrofāli maz. Ja augsne, kurā aug ziloņkāju juka, ir par mitru, tad lapas sāk sažūt, brūnē to gali, garie dzinumi ar lapām kļūst nenoturīgi. Daļējais sausums augsnē sasaucas ar gaisa sausumu, kurā ziloņkāju juka jūtas kā zivs ūdenī, tas nozīmē, ka lapas neprasa nekāda veida mitrināšanu, izņemot, vasaras mēnešus, kad, atrodoties ārā, augs saņem sauli, lietu un vēju.