Dārzs un Drava / 2023.gads (RUDENS)

FOTO: Gitas Riekstiņas, Jūlijas Vilcānes un Līvas Purmales personīgā arhīva

Ķiploki ir plaši izplatīts un Latvijā populārs garšaugs. Tie ir bagāti ar ēteriskajām eļļām, glikozīdiem, vitamīniem un minerālvielām. Par ķiploku dzimteni tiek uzskatīta Centrālāzija, un tos pazina jau pirms daudziem tūkstošiem gadu. Ne velti ķiploku izmantošanu apvij vēsturiski mīti un leģendas (visbiežāk ķiploku izmantoja kā amuletu pret dažādiem ļaundariem vai sliktu aci).

Mūsdienās ķiplokus var iedalīt divās grupās – vasaras ķiplokos, ko stāda agri pavasarī, un ziemas ķiplokos. Ziemas ķiplokus stāda rudenī, tie salīdzinoši ilgāku laiku pavada augsnē, zemās temperatūrās un ir vairāk pakļauti augsnes mikroorganismu ietekmei, kā arī, ja stādāmais materiāls, ir inficēts, pastāv lielāks risks, ka ražu ietekmēs tajā jau esošās slimības. Viena no problēmām, audzējot ziemas ķiplokus, ir ķiploku pamatnes puve, kuru izraisa Fusarium spp. un Penicillium spp. sēnes.

Latvijā no ziemas ķiploku šķirnēm plaši pieejamas ‘Harnaš’,‘Ornak’ un ‘Messidrome’.

‘Harnaš’ – agrīna ziemas ķiploku šķirne. Galviņā visbiežāk 9 daiviņas (var būt 8–13), galviņas svars 60–80 g. Daiviņām ir violeta, blīvi pieguļoša miziņa, bet galviņām pelēka miziņa. Piemērota šķirne gan svaigam patēriņam, gan pārstrādei. Augsts aktīvo vielu saturs. Šķirnei raksturīga maiga garša, bet intensīvs aromāts.

‘Ornak’ – vidēji vēlīna ziemas ķiploku šķirne. Galviņā vidēji 4–8 daiviņas. Miziņa balta ar violetām svītrām. ‘Ornak’ šķirnes daiviņas ir vienas no lielākajām. Galviņas svars vidēji 60–100 g, miziņa balta. Šķirne piemērota gan svaigam patēriņam, gan pārstrādei.

‘Messidrome’ – sertificēta ķiploku šķirne no Dienvidfrancijas. Galviņā 8–12 ziloņkaula krāsas daiviņas. Galviņas apaļas, ar baltu, spēcīgu mizu. Šķirne piemērota īstermiņa uzglabāšanai un izmantošanai kulinārijā.

‘Mesidrome’ un ‘Harnaš’ šķirnes ķiploki.

Lai demonstrētu slimību ierobežošanas iespējas, katru gadu izvēlējās divas šķirnes un trīs gadus Bulduru Dārzkopības vidusskolā tika ierīkoti parauglaukumi.

Mycostop ir preparāts, kas satur aktinomicēti jeb īpašu baktēriju – Streptomyces ray, kas izdalīta Somijā no sfagnu sūnām un iepriekš pētījumos, uzrādījusi būtisku ietekmi uz Fusarium ģints sēņu izraisītu slimību ierobežošanu ne tikai ķiploku, bet arī sīpolu, gurķu un citu dārzeņu stādījumos tieši augu sakņu zonā.

Sīpolu un ķiploku aizsardzībā Mycostop izmanto kā kodni, apstrādājot stādāmo materiālu ar 0,01% darba šķīdumu, izmērcē (nav nepieciešama ilgstoša mērcēšana, bet svarīga vienmērīga virsmas pārklāšana) un stāda pēc vieglas apžāvēšanas. Lai arī process nosaukts par kodināšanu, izmantojot mikrobioloģiskos produktus ar dzīvām sēnēm vai baktērijām sastāvā, tā vairāk ir auga virsmas bagātināšana ar derīgajiem mikroorganismiem. Aktinomicēte Streptomyces ray veido aizsargslāni ap auga sakņu sistēmu un neļauj patogēnajām sēnēm tās inficēt.

Ķiploki, līdzīgi kā sīpoli, ir sēra atkarīgi augi. Sēra mēslojuma nodrošināšana pietiekamā apjomā palīdz ķiplokiem un citiem no sēra atkarīgiem augiem izstrādāt vielas, kas veicina izturību pret sēņu ierosinātām slimībām.

Ņemot vērā 2021. gada karsto vasaru, ķiploku raža bija mazāka kā varēja sagaidīt un matemātiski būtiska atšķirība starp apstrādes variantiem nav novērota. Tomēr novērojama tendence, ka vislabākie rādītāji ir variantos, kur izmantots augu aizsardzības līdzeklis Mycostop viens vai kombinācijā ar sēru. Mycostop stimulē sakņu sistēmu, kā arī palielina aizsardzību pret sakņu patogēniem, tāpēc ir likumsakarīgi, ka augi ar labāku sakņu sistēmu aktīvāk izmanto mēslojumu un pieejamo ūdeni, veidojot lielāku sakņu ražas masu.

Ražas izmaiņas šķirnēm ‘Ornak’ un ‘Harnaš’ atkarībā no apstrādes veida.

2022. gadā šķirnei ‘Messidrome’ novērota lielāka galviņu masa nekā šķirnei raksturīgs, līdz ar to arī lielāka lietotā organiskā mēslojuma ietekme, lai gan saglabājas kopējā tendence – ka labākie ir varianti ar dažādās kombinācijās izmantotu mikrobioloģisko fungicīdu Mycostop.

Ķiploku ražas rādītāji atkarībā no apstrādes veida. 2022. gada dati.

Ziemas ķiploku stādījums Bulduru Dārzkopības vidusskolā.

Raksts tapis demonstrējumu projekta „Dažādu augu aizsardzības metožu ietekme uz sīpolaugu un zemeņu augšanu un ražu Latvijas apstākļos” (līguma Nr: LAD130519/ p29) ietvaros.