Saimnieks LV

Zīdītājgovju ganāmpulkos teļš ir vienīgais ieņēmumu un peļņas avots, tāpēc teļam jāpiedzimst veselam un ātraudzīgam. Teļa augšanas potenciāls atkarīgs no vecāku genotipa, kā arī no dzīvnieku turēšanas un ēdināšanas apstākļiem. Liellopiem pamatbarība ir rupjā lopbarība – siens, skābbarība, vasarā ganību zāle. Rupjajai lopbarībai pamatā ir jānodrošina dzīvnieku vajadzība pēc enerģijas un proteīna, kas nepieciešami augšanas, pienīguma un atražošanas spēju nodrošināšanai.

Latvijā galvenais noieta tirgus gaļas liellopu audzēšanā ir teļu realizēšana izsolēs. Līdz ar to saimniecībām svarīgi izaudzēt tirgum atbilstošus, kvalitatīvus teļus. Audzējot gaļas šķirnes jaunlopus, svarīgi iegūt šķirnei atbilstošu dzīvmasas pieaugumu. Tas pamatojams ar ātrāku teļa realizācijas dzīvmasas sasniegšanu, lielākiem ieņēmumiem un ātrāku naudas apriti.

Latvijā gaļas liellopu audzēšanas pieredze vēl nevar tikt uzskatīta par pietiekamu, tāpēc visi pētījumi, kas tiek veikti šajā nozarē, ir ļoti svarīgi. Viens no jautājumiem, uz kuru jāmeklē atbildes, ir – kāda vecuma govīm ir kvalitatīvākie pēcnācēji?

Tāpēc, lai pētītu, kuru laktāciju zīdītājgovju pēcnācēji dzimst ar lielāku dzīvmasu, uzrāda augstāku dzīvmasas pieaugumu zīdīšanas un pēcatšķiršanas periodā, 2020. gadā LLKC uzsāka demonstrējumu “Zīdītājgovju laktāciju ietekme uz iegūto pēcnācēju augšanu un attīstību bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā” (LAD līgums Nr.10 2.1-20/20/P24, 2. lote). Demonstrējumu īstenoja SIA “Saimniecība Nākotne”. Demonstrējuma mērķis ir noteikt zīdītājgovju vecuma ietekmi uz iegūto pēcnācēju augšanu un attīstību, nosakot optimālo un izdevīgāko zīdītājgovju vecumu, kura laikā pēcnācēji uzrāda vislabākos augšanas rādītājus un dzīvmasas pieaugumu.

Demonstrējuma vadītāja Hermīne Leišavniece, LLKC Balvu KB lopkopības konsultante, zinātniskā konsultante Dr. agr. Daina Kairiša, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Dzīvnieku zinātņu institūts. Demonstrējums ierīkots SIA “Saimniecība Nākotne”, Alūksnes novadā, Jaunlaicenes pagastā, dzīvnieku novietnē “Bambāļi”.

Minēto saimniecību demonstrējuma ierīkošanai izvēlējās tāpēc, ka tā strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Ziemošanas periodā visi dzīvnieki tiek pārvietoti uz novietni, nodrošinot labturības prasības. Govīm atrodoties novietnē, dzīvnieku kopējiem ir iespēja sekot līdzi dzemdību norisei, kas ir svarīgi teļu saglabāšanai. Ganāmpulkā 40% no zīdītājgovīm ir Šarolē (SA) tīršķirnes govis, 60% SA un citu krustojumu govis.

Tēmas aktualitāte

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ES Zaļā kursa mērķi sasaucas ar zīdītājgovju audzēšanas attīstības tendencēm Latvijā. Zīdītāgovju audzēšanā viena no aktualitātēm ir govju ilgmūžības nodrošināšana un dažāda vecuma govju pēcnācēju kvalitātes analīze. Ir svarīgi skaidrot, kuras laktācijas laikā no govīm ir iegūstami labākie teļu izaudzēšanas rezultāti, kas jāņem vērā, plānojot saimniecībā vidējo ganāmpulka izmantošanas ilgumu.

Demonstrējuma uzdevumi

Veidot trīs dažādu laktāciju zīdītājgovju un to pēcnācēju grupas.
Veikt rupjās lopbarības sastāva analīzi, sastādīt barības devas katrai zīdītājgovju grupai.
Veikt teļu dzīvmasas kontroli, augšanas un attīstības novērtējumu.
Noskaidrot, kuru laktāciju zīdītājgovīm iegūtie pēcnācēji uzrāda labākos augšanas rādītājus.
Informēt lauksaimniekus un nozares speciālistus par demonstrējumā iegūtajiem rezultātiem, organizēt lauka dienas un publiskot rezultātus.

Demonstrējuma rezultāti un analīze

Demonstrējuma īstenošanai izveidotas 3 zīdītājgovju grupas: 1. grupa – 1. laktācijas zīdītājgovis, 2. grupa apvieno 2.–3. laktācijas zīdītājgovis un 3. grupā – 4. un vecāku laktāciju zīdīdītājgovis, izdalot divas apakšgrupas: tīršķirnes SA govju grupa un krustojuma govju grupa (SA un citu šķirņu krustojumi).

Kopējais 1. laktācijas zīdītājgovju skaits 2021. gadā bija 17, t. sk. SA tīršķirnes govis 10, bet krustojuma 7 (1. tab.). Saimniecībā organizatorisku problēmu dēļ 2022. gadā 1. grupā govis neatnesās. Otrajā grupā, kurā apvienotas 2.–3. laktāciju zīdītājgovis, 2021. gadā atnesušās 6 tīršķirnes un 15 krustojuma, bet 2022. gadā 13 tīršķirnes un 8 krustojuma zīdītājgovis. Skaitliski lielākā bija 3. grupa, kurā iekļautas govis no 4. līdz 10. laktācijai. Šajā grupā 2021. gadā bija 13 tīršķirnes un 27 krustojuma govis, bet 2022. gadā 20 tīršķirnes un 36 krustojuma govis.

1. tabula Demonstrējumā izmantotās tīršķirnes un krustojuma zīdītājgovis pa laktāciju grupām

Lielākā skaitā saimniecībā tiek izmantotas krustojuma govis, abos demonstrējuma gados tās bija 93 vai 60,0%.

Viens no faktoriem, kas ietekmē ganāmpulka ražību, ir kvalitatīva lopbarība. Jo kvalitatīvāka rupjā lopbarība būs saražota, jo lētāka būs dzīvnieku ēdināšana. Lopbarības kvalitātes vērtēšanai veiktas siena un skābbarības analīzes. Skābbarība demonstrējuma saimniecībā tiek gatavota ruļļu tehnoloģijā. Skābbarības gatavošanai izmanto sētos zālājus, sienu ražo gan no sētajiem zālājiem, gan dabīgajām pļavām. Skābbarības ķīmiskā sastāva rezultāti apkopoti 2. tabulā.

2. tabula Skābbarības ķīmisko analīžu rezultāti

Iegūtie rezultāti liecina, ka saražotās skābbarības kvalitāte ir vidēja. Saimniecībā gatavotajai skābbarībai ir augsts sausnas saturs, izņemot 2021. gadu. Tas liecina par nopļautās zāles apvītināšanu pirms ietīšanas. Ja šādai barībai sausnas sagremojamība nav zema, tad to nevar vērtēt kā sliktu praksi, izēdinot ziemošanas periodā šāda skābbarība nebūs sasalusi. Viens no svarīgākajiem rādītājiem ir kopproteīna saturs barības sausnā. Iegūtie rezultāti liecina, ka tas ir robežās no 9,61 līdz 10,45%, kas ir zems rādītājs. Zīdītājgovju ēdināšanā kopproteīna saturs var būt zemāks, taču agrīnā laktācijas fāzē tam būtu jābūt vismaz 12% (Baltiņa, 2020). NDF rādītājs skābbarībā saistīts ar sausnas uzņemšanu, pieaugot skaitlim, samazinās sausnas uzņemšana, dzīvnieks mazāk apēdīs. Sausnas sagremojamība ir rādītājs, kas nosaka, cik daudz barības dzīvnieks apēdīs, jo skaitlis augstāks, jo vairāk barības vielas no skābbarības dzīvnieks izmantos. Saimniecībā saražotai skābbarībai sausnas sagremojamība ir robežās no 59,39 līdz 61,09%, kas ir nedaudz mazāk kā ieteicams.

Pamatojoties uz barības ķīmiskā sastāva rezultātiem, tika sagatavota barības deva zīdītājgovīm cietstāves periodā (3. tab.).

3.tabula Barības deva zīdītājgovīm cietstāves periodā (vidējā dzīvmasa 710 kg)

Izēdināmā siena kvalitātes rādītāji: sausna 89%, kopproteīns sausnā 6,0%, NEM MJ sausnā 3,6, Ca g sausnā 4,3, P g sausnā 2,2. Sagatavotā barības deva sastāv no viena barības līdzekļa – siena. Ja zīdītājgovis spēs apēst plānoto daudzumu, tas ir 17 kg, tad viņas tiks nodrošinātas ar visu pamatbarības vielu vajadzību.

Zīdītājgovju ēdināšanā ir trīs galvenie posmi: cietstāves periods, zīdīšanas sākuma periods un zīdīšanas beigu posms. Sastādot barības devas, jāņem vēra govju un teļu kondīcija. Beidzoties ganību sezonai, zīdītājgovij jābūt labā miesas stāvoklī, kondīcijas vērtējums 5 un 6 balles (Morrison u. c. 1999). Saimniecībā, uzsākot ziemošanas periodu, zīdītājgovju kondīcija bija robežās no 6,6 līdz 7,5 ballēm, kas ir labs rādītājs, tāpēc ēdināšanā izmanto tikai sienu. Šāda ēdināšana zīdītājgovīm mazina apgrūtinātu dzemdību gadījumus. Papildus pastāvīgi izēdina minerālbarību.

Pēc atnešanās zīdītājgovs ar teļu apēd par 40–60% vairāk barības. Šajā periodā barības devā kopproteīna līmenim jābūt vismaz 12%. Pēcatnešanās periodā saimniecībā dzīvniekiem izēdina labāko skābbarību un vajadzības gadījumā iepērk pupas. Barības deva zīdītājgovīm pēc atnešanās apskatāma 1. att.

1. att. Barības deva zīdītājgovīm pēcatnešanās periodā

Zīdītājgovij pēc atnešanās ar plānoto saražotā piena daudzumu 8–10 kg paredzēts izēdināt 12 kg skābbarības, kurā sausnas saturs 68,0%, kopproteīns 12,22%. Ar šādu skābbarības daudzumu nav iespējams nodrošināt nepieciešamās barības vielas, tāpēc papildus tiek izēdinātas 0,20 kg lopbarības pupas. Barības deva izmaksā 1,01 EUR. Barības devas tiek koriģētas, ja izēdina skābbarību, kas iegūta no cita lauka. Ja izēdina skābbarību, kurā sausnas saturs 40,01% un kopproteīns 8,80%, tad izēdināmās barības daudzums jāpalielina līdz 18,00 kg, siena daudzums nemainās. Skābbarība ir ar zemāku proteīna daudzumu, līdz ar to palielinās papildu izēdināmās proteīnbarības daudzums līdz 1,55 kg un barības devas izmaksa palielinās līdz 1,53 EUR.

Lai izaudzētu labu vaislas teli, līdz atnešanās brīdim jānodrošina 700–800 gramu dzīvmasas pieaugums diennaktī. Ir svarīgi nodrošināt vajadzīgo proteīna daudzumu, lai telei izveidotos muskuļots ķermenis. Šajā periodā proteīna daudzumam barības devā jābūt 770–850 g, enerģija uzturei 32–40 MJ, enerģija dzīvmasas pieaugumam 16–19 MJ. Pēc atšķiršanas no mātēm saimniecībā teles ziemas periodā tiek ēdinātas ar sienu, skābsienu un nelielu spēkbarības piedevu (4. tab.).

4. tabula Barības deva atšķirtām telēm (dzīvmasa 300–350 kg)

Izēdinot 2 kg siena, 7 kg skābbarības (sausnas saturs 60,86%, kopproteīns 10,07%, NEM 6,42 MJ), lai nodrošinātu nepieciešamo barības vielu daudzumu, papildus jāizēdina 0,3 kg spēkbarības un 0,9 kg lopbarības pupu.

Katrā no demonstrējuma grupām tika noteikta jaundzimušo teļu vidējā dzīvmasa. Ar lielāko dzīvmasu tīršķirnes dzīvnieku grupā dzimuši 4. un vecāku laktāciju teļi, vidēji 51,8 kg, mazākā dzīvmasa dzimšanas brīdī bija 1. laktācijas govju pēcnācējiem, vidēji 45,5 kg. Krustojumu grupā smagākie teļi dzimuši 2. un 3 laktācijas zīdītājgovīm, vidēji 51,2 kg, bet vieglākie 1. laktācijas zīdītājgovīm, vidēji 49,7 kg. Tas apstiprina to, ka 1. laktācijas govīm parasti dzimst teļi ar mazāku dzīvmasu.

Vēlākā laikā saimniecībā teļus atkārtoti sver pirms laišanas ganībās, tad reizi vasaras vidū un pirms atšķiršanas vai realizācijas. Dzīvnieku koriģētā dzīvmasa, sverot teļus šajos periodos, parādīta 2. attēlā. Teļu dzīvmasa koriģēta 90 dienu vecumā, 150 dienu vecumā un 200 dienu vecumā.

2. att. Demonstrējuma grupu zīdītājgovju teļu vidējā koriģētā dzīvmasa, kg

Kā redzams 2. attēlā, tad visos vērtēšanas vecumos tīršķirnes teļu grupā lielākā vidējādzīvmasa ir4. un vecāku laktāciju govju pēcnācējiem, bet mazākā 1. laktācijas govju teļiem, izņemot koriģēto dzīvmasu 200 dienu vecumā, kad mazākā dzīvmasa iegūta 2.un 3. laktācijas govju pēcnācējiem. Lielākā koriģētā dzīvmasa krustojuma govju grupā iegūta 2.–3. laktācijas govju teļiem, izņemot koriģēto dzīvmasu 90 dienu vecumā, kad smagākie ir 4. un vecāku laktāciju govju teļi.

Teļu dzīvmasas pieaugums diennaktī starp svēršanas reizēm apkopots 3. attēlā. Iegūtie rezultāti liecina, ka 1. laktācijas abu apakšgrupu govju teļu dzīvmasas pieaugums diennaktī ar katru nākamo vērtēšanas reizi ir palielinājies, tīršķirnes govju grupā no 0,627 līdz 0,867 kg, bet krustojumu grupā no 0,877 līdz 0,960 kg. Pārējo demonstrējuma grupu teļiem šāda tendence nav novērota.

3. att. Demonstrējuma grupu zīdītājgovju teļu vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī, kg

Tīršķirnes govju grupā lielākais dzīvmasas pieaugums diennaktī visos vērtēšanas posmos iegūts 4. un vecāku laktāciju govju teļiem, lielākais līdz 90 dienu vecumam, vidēji 0,998 kg. Krustojuma govju grupā lielākais dzīvmasas pieaugums diennaktī līdz 90 dienu vecumam iegūts 4. un vecāku laktāciju govju teļiem, vidēji 1,152 kg, bet līdz 150 un 200 dienu vecumam, lielākais augšanas ātrums iegūts 2. un 3. laktācijas govju teļiem, attiecīgi 1,167 un 1,109 kg diennaktī.

Demonstrējuma saimniecībā teļu dzimšana reģistrēta no marta līdz pat novembrim. Tāpēc tika skaidrota abās zīdītājgovju apakšgrupās (tīršķirnes un krustojuma) teļu dzimšanas sezonas ietekme uz augšanas rezultātiem (5. tab.). Teļu dzīvmasai piedzimstot bija ļoti neliela starpība, bet tālākais teļu augšanas temps atšķīrās.

5. tabula Dažādos mēnešos dzimušo tīršķirnes un krustojuma zīdītājgovju teļu augšanas rezultātu salīdzinājums

Tā tīršķirnes govju grupas teles, kuras piedzima martā, aprīlī un maijā, līdz 200 dienu vecumam sasniedza 1,028 kg dzīvmasas pieaugumu diennaktī, bet teles, kuras piedzima jūnijā un jūlijā, par 0,396 kg mazāku, kā rezultātā teļu dzīvmasa 200 dienu vecumā atšķīrās par 79,15 kg. Līdzīga tendence novērota arī krustojuma govju teļu augšanai. Varam secināt, ka saimniecībā optimāls zīdītājgovju atnešanās laiks ir pavasaris.

Saimniecībā ganāmpulka atražošanai tiek atstātas pašaudzētās teles. Demonstrējuma laikā no 2021. gadā dzimušajām tika atstātas audzēšanai 4 tīršķirnes un 8 krustojuma teles (6. tab.). Līdz 200 dienu vecumam ātraudzīgākas bija krustojuma grupas teles, sasniedzot 200 dienu vecumā 299,25 kg lielu dzīvmasu, kas ir par 14,75 kg vairāk kā tīršķirnes telēm. Abu grupu teļu dzīvmasas pieaugums diennaktī šajā periodā ir labs.

6. tabula Teles ganāmpulka atražošanai

Pēc atšķiršanas no mātēm abu grupu teļu dzīvmasas pieaugums diennaktī ir strauji samazinājies, tīršķirnes telēm līdz 0,61 kg, bet krustojuma telēm līdz 0,52 kg. Rezultātā tas ietekmēja teļu koriģēto dzīvmasu 365 dienu vecumā.

Liela daļa atšķirto teļu tiek realizēti izsolē. Vidējais 1. laktācijas zīdītājgovju teļu realizācijas vecums bija 256 dienas, dzīvmasa 250,53 kg. Teļi, kuri dzimuši 2. un 3. laktācijas govīm, realizēti 200 dienu vecumā ar vidējo dzīvmasu 247,93 kg, bet 4. un vecāko laktāciju zīdītājgovju pēcnācēji realizēti 209 dienu vecumā ar vidējo dzīvmasu 240,53 kg.

Realizēto teļu dzīvmasas pieaugums diennaktī apkopots 7. tabulā. Lielākais vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī iegūts 2. govju grupas teļiem – 1,01 kg, zemākais 0,80 kg 1. laktācijas govju teļiem. Lielākais dzīvmasas pieaugums diennaktī, vidēji 1,27 kg, iegūts 4. laktācijas krustojuma govju buļļiem. Visiem tīršķirnes teļiem dzīvmasas pieaugums ir zemāks, salīdzinot ar krustojuma govju teļiem.

7. tabula Vidējais abu dzimumu teļu dzīvmasas pieaugums diennaktī no dzimšanas līdz realizācijai, kg

Izsoļu namā cenas ir atkarīgas no piedāvātā teļa šķirnes un dzimuma. Pirmās laktācijas govju teļu vidējā 1 kg realizācijas cena bija 2,33 EUR, visdārgāk pārdoti 2. zīdītājgovju grupas teļi, vidēji par 2,66 EUR kg, 4. un vecāko laktāciju teļi pārdoti par 2,64 EUR kg.

Vidējie ieņēmumi no realizētā teļa aprēķināti, ņemot vērā vidējo dzīvmasas pieaugumu un realizācijas cenu 2,54 EUR.

Lielākie aprēķinātie realizācijas ieņēmumi dienā iegūti 2. un 3. laktācijas govju teļiem, vidēji 2,56 EUR, bet mazākie 1. laktācijas govju teļiem, vidēji 2,03 EUR (8. tab.).

8. tabula Vidējie jaunlopu realizācijas ieņēmumi barības dienā, EUR

Vērtējot pa demonstrējuma grupām, lielākie ieņēmumi uz realizēto teļu izaudzēšanas dienā ir 4. un vecāku zīdītājgovju teļiem, vidēji 3,23 EUR, augstākie 4. un vecāko laktāciju govju teļiem, vidēji 1,42 EUR.

Izmantojot saimniecības grāmatvedības datus, tika aprēķināti ieņēmumi un barības izmaksas zīdītājgovij ar teļu (9. tab.). Lielākie ieņēmumi uz zīdītājgovi no teļu realizācijas 2021. gadā bija demonstrējuma 2. grupā 629,00 EUR, bet 2022. gadā 3. grupas zīdītājgovīm 834,26 EUR.

9. tabula Ieņēmumi un barības izmaksas uz vienu zīdītājgovi, EUR

Barības izmaksas no ieņēmumiem uz zīdītājgovi ir lielas, no 60,0 līdz 69,3%.

Demonstrējuma laikā organizētas divas lauka dienas, viena no tām ZOOM vidē, otra kā lauka diena saimniecībā. Sagatavotas un LLKC mājaslapā ievietotas publikācijas par notikušajiem pasākumiem un iegūtajiem rezultātiem.

Demonstrējuma laikā iegūtie secinājumi:

Demonstrējuma laikā izveidotas 3 dzīvnieku grupas, izmantotas 155 SA un krustojuma govis, SA tīršķirnes govju vidējais vecums 3,3 un 3,6 laktācijas. Lielākā govju grupa – krustojuma govis vecumā no 4. līdz 10. laktācijai.
Tīršķirnes SA govju īpatsvars no kopējā skaita 2021. gadā 46,8%, 2022. gadā 53,2%.
Abos demonstrējuma gados teļi dzimuši no marta līdz novembrim, lielākais īpatsvars pavasara sezonā – dzimuši teļi krustojuma govīm 77,7%, tīršķirnes grupā 66,7%, kas atstāja ietekmi uz tālāko teļu augšanu.
Lielākā vidējā teļu dzimšanas dzīvmasa ir 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovju pēcnācējiem – 52,1 kg, mazākā 1. laktācijas govju pēcnācējiem 45,5 kg.
Lielākā koriģētā dzīvmasa 200 dienu vecumā SA tīršķirnes 4. un vecāko laktāciju govju teļiem, vidēji 232,1 kg, mazākā dzīvmasa 2. un 3. laktācijas govju teļiem, 208.1 kg. Krustojuma grupā lielākā dzīvmasa 2. un 3.laktācijas govju teļiem, vidēji 272,9 kg, bet mazākā 1. laktācijas zīdītājgovju teļiem.
Jaunākie realizēti 2.–3. laktācijas govju teļi, vidēji 200 dienu vecumā ar vidējo dzīvmasu 247,93 kg, 1. laktācijas govju pēcnācēji pārdoti vidēji 256 dienu vecumā ar dzīvmasu 250,53 kg
Lielākais realizēto teļu vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī iegūts 2. grupā, vidēji 1,01 kg, mazākais dzīvmasas pieaugums diennaktī 1. laktācijas govju teļiem, vidēji 0,80 kg.
Lielāko dzīvmasas pieaugumu diennaktī ieguva krustojuma buļļi, 4. un vecāku laktāciju govju, vidēji 1,27 kg, bet 2.–3. laktācijas govju vidēji 1,23 kg.
Lielākos ieņēmumus uz realizēto teļu vienā barības dienā ieguva 2.–3. laktācijas govju pēcnācēji, vidēji 2,56 EUR, mazākos 1. laktācijas zīdītājgovju pēcnācēji, vidēji 2,03 EUR. Pa dzimuma grupām lielākie ieņēmumi krustojuma buļļiem.
Lielākie ieņēmumi 2021. gadā iegūti uz vienu 2.–3. laktācijas zīdītājgovi, vidēji 629,00 EUR, bet 2022. gadā uz vienu 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovi, vidēji 834.26 EUR.
Uzturēt saimniecības tīršķirnes un krustojuma zīdītājgovju ganāmpulka vidējo vecumu līdz 5.–6. laktācijai, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu teļu ieguvi.
Krustojuma zīdītājgovju teļi saimniecībā uzrāda labākos augšanas rādītājus, tāpēc govju lecināšanā būtu ieteicams izvēlēties Simentāles šķirnes vaislinieku. Šīs šķirnes govis ir pienīgākas.
SA šķirnes teļu realizācijas cenas tirgū ir augstākas. Lai iegūtu SA šķirnes krustojuma dzīvniekus un tīršķirnes SA teles, saimniecībā jāturpina govis lecināt arī ar SA šķirnes buļļiem.
Ieteicams veikt teļu papildpiebarošanu ganībās.
Demonstrējuma rezultāti pierādīja, ka pagarinātā atnešanās sezona ietekmē teļu augšanu un realizācijas ieņēmumus. Jāpievērš uzmanība zīdītājgovju enerģijas nodrošinājumam barības devā, uzsākot lecināšanas sezonu.

Izmantotā literatūra:

Morrison, D. G., Spitzer, J. C., & Perkins, J. L. (1999). Influence of prepartum body condition score change on reproduction in multiparous beef cows calving in moderate body condition. Journal of Animal Science, 77(5), 1048. https://doi.org/10.2527/1999.7751048x

Baltiņa D. (2020). Zīdītājgovju teļu ēdināšana pēc piedzimšanas. http://new.llkc.lv/lv/nozares/lopkopiba/ziditajgovju-telu-edinasana-pec-...