Lai lauksaimniecībā efektīvi izmantotu digitālos risinājumus, lielākais šķērslis ir sistēmu integrācija, otrdien atzina Ekonomikas un reģionālās attīstības institūta asociētā profesore un pētniece Sandija Zēverte-Rivža.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā tiešsaistes konferencē "Lauksaimniecības ekonomikas transformācijas iespējas" viņa norādīja, ka liela daļa digitālo sistēmu tiek radītas ar domu tās izmantot individuāli, bez iespējas sistēmas integrēt un izmantot kopā vienā lietotnē, kas arī sarežģi saimniecību pāreju uz digitālu saimniekošanu.

Vienlaikus Zēverte-Rivža informēja, ka daļa saimniecību Latvijā jau ir ieviesušas digitālos risinājumus - robotus, dronus, pārraidītājus, sensorus -, tikai tas notiek atsevišķi. Kā piemērus viņus minēja graudkopības uzņēmumus, kā arī ogu audzētājus, kas izmanto sensorus uz laukiem, lai noteiktu meteoroloģiskās izmaiņas.

Zēverte-Rivža norādīja, ka saimniekošana bez digitālajiem risinājumiem vairs nav iespējama. Tas ne tikai ietekmē konkurētspēju, bet pakāpeniska digitalizācija jau ir ikdiena - dati tiek apkopoti programmās, tiek izmantoti e-pasti un dažādas lietotnes, lai datus iesniegtu atbildīgajos dienestos.