3. martā Bulduru tehnikumā notika biedrības “Zemnieku saeima” kongress, kurā noritēja arī valdes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas. Par biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāju tās biedri uz nākamo divu gadu termiņu ievēlēja biedrības līdzšinējo vadītāju Juri Lazdiņu. Kongresa otrajā daļā notika diskusijas par “Zaļo kursu” un tuvāko nākotni lauksaimniecībā.

Biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Šis gads ir bijis viens no darbīgākajiem un aktīvākajiem organizācijas vēsturē. Ārpus jau plānotajām aktivitātēm lauksaimniecības politikas veidošanā Briselē un Latvijā, kā zibens no skaidrām debesīm nāca Krievijas neattaisnojamais un neprovocētais iebrukums Ukrainā. Tā rezultātā, paralēli atbalstam Ukrainas cīnītājiem, pāris nedēļu laikā nācās kardināli pārorientēt lielu daļu izejvielu piegāžu ceļus. Minerālmēslu trūkums, energoresursu cenas gada sākumā, briestošā piena krīze gada beigās, nespēja sadarboties ar tā brīža Zemkopības ministrijas vadību gada vidū – tās visas ir apjomīgas lietas, kuras bija jārisina steidzīgi, bez iepriekšējas sagatavošanās. Paralēli šiem izaicinājumiem, 2022. gads bija arī Saeimas vēlēšanu gads, kuru nedrīkstējām atstāt novārtā, un nepagurstoši stāstījām kandidātiem par lauksaimniecības nozīmi, kā arī nozares nākotnes izaicinājumiem.”

Par valdes priekšsēdētāju biedri vienbalsīgi ievēlēja Zemnieku saeimas līdzšinējo vadītāju Juri Lazdiņu. Par 8 valdes locekļu amatiem sacentās 13 kandidāti no visiem Latvijas reģioniem, vēlēšanu rezultātā atkārtoti ievēlēti tika 5 esošie valdes locekļi: Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Mārtiņš Trons, Mareks Bērziņš, Mārtiņš Flaksis un Aivis Aizsilnieks, taču kā jaunpienācēji valdē tika ievēlēti Eduards Šmits, Mārtiņš Vaļko un Renārs Katkovskis.

Kongresā par turpmākās prioritātes darbiem “Zemnieku saeima” izvirza jēdzīgu Eiropas lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā un plāno aktīvi iesaistīties nākamā KLP veidošanas procesā. Kā prioritāte Latvijā ir izvirzīta birokrātijas mazināšana lauksaimnieciskajai darbībai un kvalitatīva sadarbība ar lauksaimniecības izglītības un pētniecības iestādēm. Vēl kā prioritāte ir definēta loģisku risinājumu meklēšana Zaļā kursa ieviešanai Latvijā starp VARAM un jauno Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī sabiedrības un lauksaimnieku informēšana par lauksaimniecības aktualitātēm un lauksaimniecības nozares prestiža celšana.

Kongresa otrajā daļā Zemkopības ministrs Didzis Šmits, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Šadurskis un “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš diskusijā “Zaļais kurss – kurp tas mūs ved?” diskutēja par to, kā Latvijas lauksaimniecībā būtu ieviešama Eiropas zaļā kursa stratēģija. Diskusiju caurvija doma, ka, esošajā ģeopolitiskajā situācijā, Eiropas politikas nebūtu akli un tieši jāattiecina uz Latvijas politiku. Tā vietā politiķu starpā valdīja vienprātība par to, ka zaļā kursa pozitīvie aspekti būtu jāadaptē tā, lai Latvija no tiem patiesi iegūtu, savukārt zaļā kursa mērķus, kuri neatbilst šodienas apstākļiem, varētu pārskatīt.