Pēc lietavām pēdējās nedēļās situācija uz laukiem kopumā ir uzlabojusies, pastāstīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Vienlaikus viņa norādīja, ka atsevišķos reģionos lietus nav bijis vispār vai lijis nepietiekamā daudzumā. Tostarp Alūksnes, Gulbenes, Balvu un Smiltenes apkārtnē novērots minimāls nokrišņu daudzums un izteikts sausums.

Dzelzkalēja-Burmistre stāstīja, ka ziemas mieži praktiski jau ir nokulti, savukārt rapša un rudzu pļauja sāksies nākamnedēļ. Patlaban laikapstākļi ir par mitru pļaujai. Viņa piebilda, ka par ražas apjomu vēl grūti spriest, bet ziemas miežiem raža ir divas līdz sešas tonnas uz hektāru. Sešas tonnas vērtējama kā laba raža, savukārt divas tonnas ir ļoti slikts rezultāts.

Viņas ieskatā, liela ražas variācija sagaidāma arī pārējiem kultūrām.

Savukārt, runājot par lopkopību, Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka zemnieku galvenais uzdevums joprojām ir savākt lopbarību nākamajai sezonai. Zāle sāk ataugt, bet "Zemnieku saeimas" veiktās aptaujas dati liecina, ka patlaban zemnieki ir savākuši tikai 40% no apjoma, kas būtu bijis jāsavāc līdz šim.

"Zemnieku saeimas" pārstāve piebilda, ka patlaban kukurūza aug labi un arī raža gaidāma laba, bet katrs zemnieks izvērtē, kuras kultūras izmantot skābbarībai.

Pieminot dārzeņkopību, Dzelzkalēja-Burmistre atzina, ka arī dārzeņiem lietus ir palīdzējis un, piemēram, kartupeļi sākuši briest. Lietus gan vairāk bijis aktuāls rudens dārzeņiem. Agrāko dārzeņu raža vairāk bijusi atkarīga no zemnieku laistīšanas sistēmām.

Tikmēr zemnieki joprojām gaida, kā īstenosies Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie risinājumi situācijas uzlabošanai lauksaimniecībā, norādīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa skaidroja, ka nozarei joprojām nav skaidrs, kam tiks piešķirts Eiropas Savienības (ES) krīzes fonda atbalsts, bet atzinīgi tiek vērtēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums atlikt nodokļu maksājumus dārzeņkopības un augļkopības nozarēm, kā arī mehānismi, ka palielinās apgrozāmo līdzekļu pieejamību lauksaimniekiem.

Jau ziņots, ka pavasara salnas un ieilgušais sausums ir radījis nopietnas sekas visām lauksaimniecības nozarēm, tostarp labības, eļļas augu, pākšaugu, dārzeņu un augļu nozarei, negatīvi ietekmējot kultūraugu sēju, dīgšanu un attīstību.

ZM ir bažas, ka 2023.gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi augkopības un lopkopības nozarēm radīs nopietnas un negatīvas sekas turpmākai saimniecību dzīvotspējai. Šo nozaru kopējo ieņēmumu samazinājums var sasniegt 301 miljonu eiro, ņemot vērā gan lauksaimniecības nozaru izlaides prognozēto samazinājumu, gan arī lopbarības izmaksu ievērojamo pieaugumu 2023.gadā.

Saskaņā ar aktuālo prognozi, graudaugu raža varētu būt pat par 30 līdz 50% mazāka par prognozēto. Arī mežos turpinās augsta ugunsbīstamība, turklāt ir nopietni bojātas jaunās mežaudzes.

Tikmēr 13.jūlija Krīzes vadības padomes sēdē ZM uzdots aicināt Lauku atbalsta dienestu (LAD), Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD) un bioloģisko saimniecību sertificējošās iestādes salnu un sausuma cietušajām saimniecībām saglabāt atbalstu, ja tā saņemšanas nosacījumu izpildi tieši ietekmēja vai kavēja nelabvēlīgie klimata apstākļi.

Tāpat LAD un Valsts meža dienests (VMD), vērtējot tīrumus un mežu, nepiemēros sodus par iznīkušajiem stādījumiem, ja to atjaunošanu un ieaudzēšanu kavēja sala un sausuma postījumi.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam, kredītiestādēm ZM rosinās nepiemērot soda sankcijas lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, ja līgumu nosacījumu izpildi tieši ietekmējušas pavasara salnu un ilgstošā sausuma sekas.

ES dalībvalstis 10.jūlijā Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejā atbalstīja EK priekšlikumu dalībvalstu lauksaimniecības sektoram piešķirt ES ārkārtas atbalstu par kopējo summu 330 miljoni eiro, tostarp Latvijai piešķirt 6,797 miljonus eiro