Biedrība "Zemnieku saeima" Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikas reformu laikaposmam pēc 2022.gada kopumā vērtē pozitīvi, aģentūrai LETA norādīja biedrības ārpolitikas eksperts Valters Zelčs.

Viņš uzsvēra, ka konkrētais jautājums būtu jāskata no divām pusēm, pirmajai esot godīgam tiešmaksājumu sadalījumam starp ES dalībvalstīm, ko Latvijas lauksaimnieki ilgstoši akcentējuši. Latvija darbojas vienā tirgū ar citām ES dalībvalstīm, arī nosacījumi un ierobežojumi ir vienādi kā Francijas un Īrijas, tā Latvijas lauksaimniekam, tomēr finansiālais atbalsts, kas tiek saņemts par šo nosacījumu pildīšanu, ir būtiski atšķirīgs.

Zelčs turpināja, sakot, ka Eiropas Komisija (EK) šo problēmu nerisina, piedāvājot scenāriju, kur Latvijas lauksaimnieki 2027.gadā saņemtu vien 77% no ES vidējā tiešo maksājumu apmēra. Biedrība pozitīvi vērtē premjera Krišjāņa Kariņa (JV) panākto Eiropadomes sanāksmēs par nākamo ES daudzgadu budžetu, izcīnot finansējumu, kas Latvijas lauksaimniekiem piedāvā 82% no ES vidējo tiešo maksājumu apmēra 2027.gadā, kas, "Zemnieku saeimas" ieskatā, nav ideāli, bet labāk ir labāk par EK piedāto.

"Zemnieku saeimas" pārstāvis norādīja, ka no otras puses uz stratēģiskā plāna regulas piedāvājumu "Zemnieku saeima" raugās optimistiski. "Patīkami, ka EK piedāvājums paredz lielāku ambīciju dabas aizsardzībā, nepieļaujot produkcijas kritumu. Tiešo maksājumu kontekstā tiek piedāvāts pilnveidot pamatprasību kopumu, un piedāvāt lauksaimniekiem ieviest speciālas eko-shēmas. Lauku attīstības plānā paredzēts plašāks atbalsts agrovides pasākumiem, videi un klimatam draudzīgām investīcijām, mazajiem lauku uzņēmējiem "Leader" pieejā, kā arī īpašs atbalsts mazajiem un jaunajiem lauksaimniekiem," pauda Zelčs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka nelielas bažas "Zemnieku saeimai" rodas par to, vai jaunās pamatprasības Baltijas lauksaimniekus nenostādīs relatīvi sliktākā pozīcijā nekā rietumu lauksaimniekus, jo vairākas pamatprasības, piemēram, organisko augšņu aizsardzība un pasākumi augsnes erozijas mazināšanai, bija paredzēti visām valstīm vienādi. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijā organisko augšņu īpatsvars ir augsts, bet erozijas riski salīdzinoši zemi, līdz ar to nebūtu objektīvi visām valstīm piemērot vienādu pieeju. Patlaban redzams, ka Ministru padome un Eiropas Parlaments (EP) savās pozīcijās tam ir pievērsis lielāku vērību, un gala kompromiss Latvijas lauksaimniekiem varētu būt pieņemams.

Zelčs akcentēja, ka, "Zemnieku saeimas" ieskatā, lielākā problēma saistībā ar kopējās lauksaimniecības politiku jaunajā plānošanas periodā ir tās vienkāršota un populistiska interpretācija nacionālajā līmenī. "Ne tik daudz Zemkopības ministrijā, kā kopējā politiskajā telpā redzam, ka politiķi ne visai vēlas iedziļināties jautājumā pēc būtības, jo lauksaimniecība un tās izaicinājumi ir sarežģīti, ļoti kompleksi. Tāpēc daudzi politiķi meklē vienkāršākos izskaidrojumus un risinājumus: jāpalielina bioloģiskās platības, un atsevišķas platības jāizslēdz no ražošanas, tad viss notiks. Kamēr bioloģisko platību palielināšana var palīdzēt risināt vides un bioloģiskās daudzveidības problēmas, šāds paņēmiens nav efektīvs klimata problēmu risināšanā, tostarp var būtiski apdraudēt pārtikas nodrošinājumu, lauku ekonomisko dzīvotspēju un valsts budžeta ienākumus no lauksaimniecības," sacīja Zelčs.

"Zemnieku saeimas" pārstāvis uzsvēra, ka nepieciešama bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta izmaksas restrukturizācija, jo ir skaidri redzams, ka, par spīti platību pieaugumam, produkcijas apjomi krīt, un pašlaik tie ir zemi. Pat tās bioloģiskās lauksaimniecības nozares, kurās redzama attīstība, primāri ir privātu uzņēmumu un individuālu saimnieku veiksmes stāsts, nevis valsts politikas sasniegums.

"Diemžēl spiediens saglabāt esošo, bioloģisko ražošanu neveicinošo, modeli, ir liels. Te gan jāatzīmē, ka situācija saimnieku līmenī un politikas līmenī ir ļoti dažāda, jo ir vairāki ļoti veiksmīgi bioloģiskie ražotāji, kuri piekrīt, ka esošais modelis nav attīstību veicinošs, un nepieciešama restrukturizācija - jāatļauj sertificēt daļu saimniecības, jāļauj izmaksāt atbalstu par jaunām bioloģiskajām platībām arī plānošanas perioda vidū, maksājums jāpiesaista dzīvnieku vienībai, nevis zāles hektāram un tā tālāk," pauda Zelčs.

Tāpat viņš atklāja, ka lēmumu pieņēmēju pusē "Zemnieku saeima" vēlas redzēt vairāk ekspertīzes un zinātnisku pamatojumu parādīšanos - ietekmes novērtējumu par to, ko katra darbība jaunajā plānošanas periodā nozīmēs klimata politikas kontekstā, kā tā ietekmēs ekonomiku, lauku dzīvotspēju. "Pašlaik diemžēl redzam tikai to, ka liela daļa deputātu populistiski, vadoties no savas šaurās pieredzes, vēlas noteikt to, kā nozarei attīstīties, ignorējot neatkarīgo ekspertu, nozares dalībnieku un zinātnieku viedokli. Kompetences trūkums, ieviešot nākotnes kopējo lauksaimniecības politku, var izrādīties Latvijas lauksaimnieku lielākais drauds," teica "Zemnieku saeimas" ārpolitikas eksperts.

Jau ziņots, ka 23.oktobrī EP deputāti pieņēma nostāju par ES lauksaimniecības politikas reformu laikposmam pēc 2022.gada, un tagad EP ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

EP deputāti pauda atbalstu jaunai politiskai pieejai, kas ļaušot pielāgot ES lauksaimniecības politiku katras dalībvalsts vajadzībām. Tajā pašā laikā viņi norāda, ka šīs pārmaiņas nedrīkst kropļot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES. Dalībvalstu valdībām būtu jāsagatavo stratēģiskie plāni par to, kā tās savā valstī īstenos ES mērķus, un EK vēlāk šos stratēģiskos plānus apstiprinās. Turklāt EK turpmāk pārbaudīs ne tikai to, kā valstis ievēro ES noteikumus, bet arī kā tās sasniedz izvirzītos mērķus.

Stratēģisko plānu mērķi pēc EP deputātu domām būtu jāīsteno atbilstoši Parīzes klimata nolīgumam. EP pastiprināja prasības īstenot klimatam un videi nekaitīgu lauksaimniecības praksi, kas būs obligāta lauksaimniekiem, ja viņi vēlēsies saņemt tiešos maksājumus.

"Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. "Zemnieku saeimas" biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedrības biedri apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.