Eiropas zaļais kurss iezīmē pāreju uz tehnoloģiski daudz savādāku lauksaimniecību, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

"Latvijas lauksaimniecībai šis zaļais kurss iezīmē pāreju uz daudz tehnoloģiski savādāku lauksaimniecību, taču mēs vēl līdz galam nesaprotam, kā tas ietekmēs lauksaimniecības politiku," teica Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzīmēja, ka jaunais zaļais kurss nosaka ļoti lielus un Latvijai grūti ieviešamus mērķus, tostarp paredzot samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50%. "Precīzāk sakot, to nosaka Eiropai, un mēs nezinām, kā tas attieksies uz Latviju, jo dažādās valstīs gan minerālmēslu, gan augu aizsardzības līdzekļu, gan antibiotiku lietošanā dzīvniekiem ir ļoti atšķirīgi rādītāji. Mēs Latvijā noteikti esam zem Eiropas vidējā līmeņa visos šajos rādītājos," sacīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece.

Dzelzkalēja-Burmistre piebilda, ka, piemēram, Latvijā lieto vidēji 0,77 kilogramus augu aizsardzības līdzekļu uz hektāru, kamēr Eiropā vidējais rādītājs ir tuvu pie diviem kilogramiem uz hektāra. Tāpat Eiropā bioloģiski tiek apstrādāti vidēji 7% lauksaimniecības zemes, kamēr Latvijā - vairāk nekā 14%.

"Mēs atsevišķās lietās esam daudz labāki, daudz zaļāki. Tas, kas mūs šobrīd satrauc, kā šī politika tiks ieviesta. Mēs ļoti ceram, ka tā tiks ieviest saprātīgi, un dalībvalstīm, kurās lauksaimniecība ir daudz intensīvāka, piemēros drastiskākus samazinājumus, kamēr tādās valstīs kā Latvijā, kur mēs esam salīdzinoši daudz zaļāki, mums būs daudz mazāki mērķi jāizpilda," teica Dzelzkalēja-Burmistre.

Eiropas zaļais kurss paredz veicināt resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz tīru aprites ekonomiku, kā arī atjaunot bioloģisko daudzveidību un samazinot piesārņojumu.