Atlīdzībās par ražas zudumiem apdrošinātāji zemniekiem 2022.gada vasaras sezonā ir izmaksājuši 7,01 miljonu eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati no trīs biedriem, kas piedāvā šo pakalpojumu.

Lai arī šī vasara kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924.gada, lielākās apdrošināšanas atlīdzības lauksaimniekiem par sējumu bojājumiem tika izmaksātas par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, galvenokārt veldri, nevis sausuma radītiem zaudējumiem.

Šā gada atlīdzības par apdrošinātajiem sējumiem ir būtiski lielākas nekā 2021.gadā, kad tās sasniedza 4,94 miljonus eiro. Pērn arī daudz vairāk atlīdzību zemnieki saņēma par sausuma radītajiem zaudējumiem. 

Lielākā atlīdzība šovasar izmaksāta par veldrē sakritušu labības lauku ap 350 hektāru platībā.

Tieši siltā un saulainā vasara šogad ļāvusi zemniekiem veiksmīgi nokult arī lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā. 

Pēc LAA biedru sniegtajiem datiem, 95% apdrošināšanas atlīdzību izmaksāts par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem un 5% - par krusas nodarīto postu. Visvairāk negadījumu un atlīdzību izmaksas gadījumu bijis Zemgalē - Dobeles, Jelgavas un Bauskas novados, kā arī Kurzemē.

Apdrošinātāji, kas tirgū darbojas jau vairākus gadus, ir novērojuši, ka, piemēram, šogad skaidri iezīmējušās ziemas kviešu šķirnes, kas bija noturīgākas vai mazāk noturīgas pret veldri - dažu kviešu šķirņu lauki apsekotajās saimniecībās bija sagāzušies veldrē tuvu pie 60-90%.

Tāpat šogad zemnieki atlīdzību saņemšanai vairāk pieteikuši rapšu laukus, kas sagūluši veldrē. Pēc apdrošinātāju vērtējuma, lielākā daļa no tiem sakrita veldrē primāri kaitēkļu dēļ, kas novārdzināja augus, un nevis laikapstākļu dēļ. To apstiprina arī LLKC ekspertu ikgadējais izvērtējums, norādot, ka Zemgalē šis nav bijis labākais gads ziemas rapsim, jo vidējā raža ir zem un ap trīs tonnām no hektāra. Galvenais iemesls bija stublāju un sēklu smecernieku, kā arī pāksteņu pangodiņu radītie bojājumi.

LAA prezidents Jānis Abāšins kā nākotnes tendenci iezīmē, pirmkārt, tehnoloģiju plašāku izmantošana apdrošinātāju darbībā - tiek aktīvi pētīta iespēja izmantot satelītu datus gan lauku monitoringā pirms apdrošināšanas, gan zaudējumu noregulēšanā, gan arī dronu izmantošana lauku apsekošanā. Otrkārt, no politikas veidošanas viedokļa būtu svarīgi nesamazināt valsts atbalstu apdrošināšanas polišu iegādei, ņemot vērā vispārējo izmaksu kāpumu, jo tas apdraud zemnieku spējas iegādāties polises, atstumjot to uz mazāk svarīgu izdevumu pozīciju, kas var smagi atmaksāties nākotnē, uzskata Abāšins.

Sējumu apdrošināšanu lauksaimniekiem piedāvā trīs Latvijas apdrošināšanas sabiedrības, un LAA apkopo šo biedru sniegtos datus. Papildus Latvijas tirgū ar starpnieka palīdzību darbojas arī viens Vācijas apdrošinātājs, tādēļ kopējie lauksaimniecības risku apdrošināšanas tirgus dati ir lielāki.