10. jūlijā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par ES ārkārtas atbalsta piešķīrumu 27 dalībvalstīm par kopējo summu 330 miljoni eiro, no kuriem Latvijai ir piešķirti 6 796 780 eiro.

Kā uzsver zemkopības ministrs Didzis Šmits: “Šis Eiropas Savienības finansiālais atbalsts ir skaidrs apliecinājums tam, ka, intensīvi un argumentēti pārstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses par visai ierobežota Eiropas Savienības finansējuma sadali starp dalībvalstīm, ir iespējams panākt nozarei tieši tagad tik ļoti nepieciešamo finansiālo atbalstu.” 

EK regulējums paredz arī iespēju dalībvalstīm no nacionālā budžeta papildināt savu atbalstu līdz pat 200 procentiem. Piešķirtais atbalsts būs jāizmaksā līdz 2024. gada 31. janvārim. 

“Kaut gan sākotnēji Eiropas Komisijai norādījām, ka nepieciešami 11 miljoni eiro krīzes skartajam piena lopkopības sektoram, esmu gandarīts, ka, vērtējot pēc tiešmaksājumu apjoma, esam saņēmuši proporcionāli lielāko finansējumu – 6,8 miljonus eiro. Tas, salīdzinot ar citām valstīm un vērtējot arī pēc lauksaimniecības rezerves fonda iespējām, mums ir ļoti labvēlīgs lēmums,” uzsver Šmits. 

Atbalsts paredzēts tām dalībvalstu lauksaimniecības nozarēm, kuras negatīvi ietekmējis gan Krievijas izraisītais karš Ukrainā, gan nelabvēlīgi laikapstākļi, arī nozīmīgais iepirkuma cenu kritums un kopējā tirgus situācija, tostarp Latvijā un Lietuvā tā bija īpaši sarežģīta piena sektorā, kas ievērojami pasliktina lauksaimnieku ekonomisko dzīvotspēju.  

Zemkopības ministrs Didzis Šmits jau 2022. gada nogalē pie pirmajām piena iepirkuma cenu samazinājuma indikācijām vērsa EK uzmanību uz šīm norisēm, turklāt 2023. gada pavasaris iezīmējās ar papildu problēmām lauksaimniecības nozarē – pavasara salnas nozīmīgi ietekmēja augļkopību un ilgstošais sausums kopš aprīļa ir būtiski ietekmējis augkopību un lopkopību.

Tādējādi kopš 2023. gada sākuma risēja ļoti aktīvs darbs pie tā, lai panāktu ES ārkārtas atbalstu Latvijas lauksaimniekiem.

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi dalībvalstīm jānosaka pašām, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un ņemot vērā visvairāk skartajiem lauksaimniekiem radušos ekonomiskos zaudējumus. Atbalsts jāpiešķir tā, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi un lai novērstu pārkompensācijas risku, atbalsta piešķiršanā dalībvalstīm jāņem vērā citi valsts vai ES atbalsti, kas piešķirti šo ekonomisko zaudējumu novēršanai.

 Zemkopības ministrija pašlaik veic izvērtējumu, lai noteiktu nelabvēlīgās tirgus situācijas visvairāk skartā apakšnozares Latvijā, kurās lauksaimniekiem būs iespēja saņemt ārkārtas atbalstu. Tāpat tiks izskatīts jautājums arī par iespējamu līdzekļu piešķiršanu šim atbalstam arī no valsts budžeta.