Saimnieks LV / 2018.gads (Jūnijs.)

Iebraucot Plakanciema teritorijā, ceļa malā pretī veikalam noteikti pamanīsiet nelielu stādu un dārzeņu tirdzniecības vietu, ko šeit iekārtojuši blakus mājas saimnieki Dace un Ingus Segliņi. Jauni un uzņēmīgi cilvēki, kas paspēj audzēt stādus, uzturēt kārtībā saimniecību, dienēt Zemessardzē un audzināt bērnus. Šo garo sarakstu noteikti varētu turpināt, bet vislabāk par to pastāstīs paši Lapiņu mājas saimnieki.

Māja viena gada laikā
Viens no uzņēmīgā jaunā vīrieša sasniegumiem ir gada laikā paveikta mājas pārbūve. Uz jautājumu, kā to var izdarīt, Ingus viennozīmīgi atbild – tikai ar draugu un kolēģu palīdzību, jo, strādājot Zemessardzē, visi ir kā viena ģimene, kas atbalsta un palīdz cits citam. „Sākotnēji māju bija domāts tikai siltināt, jo no ārpuses tā bija glīti apmūrēta ar ķieģeļiem, bet izrādījās, ka viss nav tik labi. Tāpēc nācās pacelt uz augšu jumtu, izjaukt un izgāzt sienas un būvēt no jauna. Arī mājas pamatus vajadzēja labot un taisnot,” stāsta Ingus.

Lapiņas ir māja ir ar senu vēsturi, jo padomju laikos pusē ēkas bijusi pienotava un otrā pusē dzīvojusi Ingus vecāsmātes tante, kura savulaik bija precējusies ar šo māju saimnieku, mantinieku viņiem nebija, tāpēc ēka novēlēta Ingus omītei. Lai iegūtu līdzekļus mājas atjaunošanai, Ingus vectēvs ļāvis pārdot vienu hektāru zemes. Par iegūtajiem līdzekļiem tika atjaunota māja un iegādāta tehnika, lai būtu vieglāk veikt būvniecības darbus.

Jaunā ģimene pārbūvētajā mājā dzīvo kopš šīs ziemas, kad pasaulē nāca jaunākā meita Justīne, pirms tam ģimene mitinājās Jūrmalā pie mammas. Remontu vajadzējis pabeigt līdz jaunās atvases atbraukšanai no slimnīcas, kas arī lielākoties izdevies, vēl tikai dažas vietas jāpielabo un šogad arī mājai jānomaina jumts.

Ingus saimnieko bez kredītiem un citiem naudas finansējumiem. „Varbūt esmu vecmodīgs, ka neņemu kredītus, tāpēc attīstība mums ir lēnāka, toties zinu, ka nekad nedabūšu pa pēcpusi. Man bija rūgta pieredze 2008. gada krīzē, kad paliku bez darba, bet citi zaudēja mājas un biznesus. Bez tam mums viss ir, nav jālec augstāk par sevi, var paciesties. Mēs vēl esam jauni – man ir tikai 27 gadi, es vēl visu paspēšu,” Ingus Segliņš ir pārliecināts.

Ingus saimniecībā atbild par tehniku, daudz meistarots paša rokām.

Daces pārziņā ir stādi un dārzs.

Iedrošina veiksmīgie tomāti
Saimniekošana Lapiņās Ingum vienmēr saistījusies ar siena pļaušanu un gādāšanu mājās, jo agrāk saimniecībā bija govis un cūkas. „No govīm attiecāmies pirms trīs gadiem, kad sākām būvēt māju. Pašlaik nekādu kustoņu kūtī nav, tomēr ir iecere kādreiz iegādāties zirgu, gan savai veselībai, gan, lai būtu, kas ēd sienu. Tagad to vācu un pārdodu,” stāsta Ingus.

Jaunajiem saimniekiem ir 15 ha zemes, tajā skaitā 6 ha meža, kuru Ingus savulaik pats arī izkopis. „Malku sagādāju, tīrot grāvju apaugumu, bet mežā lai aug kokmateriāls,” lēš jaunais saimnieks. Lai no saviem kokiem varētu zāģēt dēļus gan mājai, gan siltumnīcām, ir pat iegādāts gateris.

Agrāk saimniecībā neesot bijis nevienas tehnikas vienības, tikai ķerra. Nu pagalmā gozējas gan traktors, gan dažādi tam piekabināmi rīki, kurus Ingus esot sapircis pats. „Ir doma attīstīt siltumnīcu saimniecību un stādu audzēšanu, jo pērn bija pirmais gads, kad ļoti labi realizējām tomātu stādus un pēc tam arī tomātus,” stāsta Ingus un ar lepnumu piebilst: „Smagākais tomāts svēra 1 kg un bija izaudzēts bez ķīmijām, tikai ar dabisko mēslojumu.” „Pēc veiksmīgā starta pagājušajā sezonā rudenī nolēmām, ka vajag paplašināties. Šogad mums jau ir divas siltumnīcas un esam uzsākuši arī puķu stādu audzēšanu un pārdošanu,” piebilst Dace. Stādu un dārzeņu audzēšana ir vairāk viņas atbildībā, vīrs palīdzot ar tehniskiem jautājumiem – apkuri, ūdens apgādi u.tml. Jaunie saimnieki stādus realizē turpat pie mājas iekārtotā tirdzniecības vietā, jo tālāk ir vasarnīcu rajons, tāpēc pircēju netrūkstot un brīvdienās pat esot rindas.

Siltumnīcu apsilda ar eļļu
Savs stāsts Ingum ir arī par apkures ierīkošanu siltumnīcā, bez kuras nav iedomājama stādu audzēšana aukstajā gadalaikā. „Dace bija pasūtījusi puķu jaunstādus, bet augus atsūtīja, pirms vēl bija sagatavota apkure siltumnīcā. Trīs naktis negulēju un tad atradu izeju, uzmeistarojot eļļas krāsniņu, jo tā deg vienmērīgi. Sākumā, kamēr iemanījos, gāja visādi, pat trīs reizes nokūpināju siltumnīcu,” stāsta Ingus.

Rasējumi krāsniņas konstruēšanai noskatīti internetā, bet metināšanas darbus veicis saimnieks pats. Kā kurināmais tiek izmantota atstrādātā motoreļļa, kuru var dabūt no zemnieku saimniecībām, kur ir daudz tehnikas vienību. Līdzīga eļļa ir pieejama arī auto servisos, bet tai bieži klāt ir ūdens vai bremžu eļļa, tad tā ir jānostādina vai apakšā jāliek magnēts. Iepildot krāsniņā 10 l eļļas, tā deg 12 stundas un nodrošina siltumu – ārā 20 °C zem nulles, bet iekšā ir +20 °C. Tomēr Ingus plāno vēl uzlabot krāsniņas konstrukciju, lai būtu stabilāka darbība.

 Abi jaunie saimnieki iepazinušies, dienot Zemessardzē.

Zemessardzē pārliecības vadīts
Ingus jau astoņus gadus ir zemessargs. Uzdienējis līdz vecākā zemessarga pakāpei un ir Latvijas Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljona kājinieku rotas Bravo vada 1. nodaļas komandieris. Savukārt Dace ir tajā pašā rotā, tikai Alfas vadā. Ingum nodaļā ir 12 cilvēki, un struktūras pamatdarbība ir saistīta ar pretgaisa aizsardzību – lai Latvijas debesis būtu tīras.

Ingus apzinīgi izturas pret saviem pienākumiem dienestā: „Man ir 95 % apmeklējums Zemessardzē, tas nozīmē, kas esmu piedalījies gandrīz katrās mācībās, tikai pāris esmu izlaidis siena laikā.” Pašlaik Ingus iesaistās dežūrās, organizē un vada mācības. Pirms Zemessardzes Ingus strādājis vairāk saistībā ar savu izglītību – gan kā tehniskās apskates inspektors, gan servisā, jo absolvējis Rīgas Tehnisko koledžu kā automehāniķis.

Uz jautājumu, kas motivēja iestāties Latvijas Zemessardzē, Ingus atbild: „Vēlējos izjust, kā tas ir, kad armija iztaisa tevi par cilvēku, kā man savulaik par krievu armiju stāstīja tētis. Tagad varu piekrist šim apgalvojumam, jo Zemessardzē valdošā atmosfēra, draugi un militārās struktūras disciplīna mani piezemēja un sakārtoja. Arī savu labāko draugu, kuram varu pat savu dzīvību uzticēt, esmu ieguvis dienestā. Viņš vienmēr mani atbalsta un palīdz.” Par izcilu dienestu Ingus ir apbalvots ar bataljona krustu, kā arī saņēmis vēl citus apbalvojumus un pateicību par labu dienestu.

Par to, ka Ingum veiksmīgi izdodas savienot dienestu Zemessardzē ar saimniekošanu, liecina ne tikai sakoptā sēta, nopļautie lauki, bet arī paša stāstītais, ka vēl paspējot aizskriet arī kaimiņiem palīgā. Zemessardze un saimniekošana papildinot viena otru, jo visur vajadzīgas organizatoriskās iemaņas un plānošana. „Armija iemāca kārtību un sistemātiskumu, tāpēc arī manā saimniecībā ir sava sistēma – ir atpūtas zona, noliktavas, siltumnīcu zona. Plānošanu esmu apguvis komandieru kursos, jo komandierim jāzina uzdevums, uzdevuma mērķis, jāsagatavo tehniskais aprīkojums, jānosaka atbildīgās personas, materiālais nodrošinājums u.c. apstākļi. Līdzīgi tas notiek arī civilajā dzīvē, piemēram, kad organizēju mājās talkas,” stāsta Ingus.

Tos lauku un būvniecības darbus, ko pats neprotot, iemācoties no draugu pieredzes vai Daces brāļa, ka esot cilvēks ar zelta rokām, vai arī kā pats smejot teic: „Mūsdienās taču ir Youtube! Nesanāca – mēģini vēlreiz! Un, ja vēl nevaru, – saucu palīgā draugus!”

Kādreiz sporta skolā svarcelšanā iegūtās iemaņas un lauku darbos gūtais rūdījums Ingum devis iespēju sevi apliecināt kā spēkavīru, piedaloties sporta spēlēs dažādos spēka vingrinājumos, kā arī nest vislielāko munīciju komplektu, kas ir ložmetējniekam.

Stādu audzēšana saimnieces pārziņā
Dace ir no lielas – 12 bērnu ģimenes, 10 no tiem dien Zemessardzē. Dace beigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu, un ir savā ziņā likumsakarīgi, ka saimniecībā galvenās rūpes par stādiem un siltumnīcu ir uz viņas pleciem un iegūtās zināšanas var likt lietā. Turklāt arī Daces ģimene ar siltumnīcu saimniecību nodarbojas jau 20 gadus un jaunos atbalsta ar padomu un praktiski.

Savulaik Dace strādājusi par daiļdārznieci un iekārtojusi dārzus, par to liecina ar izdomu iekārtotie košumkrūmu stādījumi pie mājas. „Pirms tam šeit bija īsti džungļi ar vecām ābelēm un krūmiem. Šī dobe tapa pērn gandrīz vienā dienā. Tagad šeit izmēģinu, kurus augus var audzēt un kurus nē, jo esmu traka uz jaunumiem,” piebilst saimniece.

Dace garajos ziemas vakaros vēl paspēj aust rotaslietas no pērlītēm. Jaunākais darinājums ir tautisks vainadziņš, kas aizceļojis uz pasaules hokeja čempionātu Dānijā.

Ģimene, mašīnas un mūzika
„Ar sievu iepazinos Zemessardzes ballē, jo dienējam paralēlos vados. Uzlūdzu uz deju, un tā jau dejojam trīs gadus. Kopš pieteicās mazuļi, Dace vairs nav aktīvajā dienestā. Piepalīdz sporta svētkos, piedalās gājienos un u.tml. atbalsta,” stāsta Ingus.

Ingum ir trīs bērni, vecākā meita Elīze no pirmās laulības, dēls Jānis un jaunākā atvase Justīne. Liela loma Ingus dzīvē ir vecaimātei jeb omei: „Viņa mani praktiski izaudzinājusi un par mani kalnus gāzusi, tāpēc esmu viņai ļoti pateicīgs. Tagad viņai ir 75 gadi, bet viņa man joprojām daudz palīdz, arī grūtos darbos, kopā pat betonējām mājai grīdas,” ar sajūsmu stāsta Ingus.

Ingus pēc izglītības ir automehāniķis, tāpēc nav brīnums, ka viens no viņa vaļaspriekiem ir vecu mašīnu restaurācija. „Tehnika man vienmēr bijusi tuva un tai jābūt kārtībā kā kaujas ierocim. Tāpēc, darbojoties ar mašīnām, visu cenšos darīt akurāti. Nākotnē sapņoju par nelielu auto veikaliņu un autoservisu tepat pretī mājai,” savās iecerēs dalās saimnieks. It sevišķi lolots tiek 1988. gada izlaiduma Audi 200, ar kuru Ingus piedalījies retro auto pasākumā: „Esmu četru riņķu fans – man varbūt jaunāka un dārgāka mašīna, bet šī vienmēr būs mīļākā,” ar gandarījumu saka Lapiņu saimnieks.

Bērnībā Ingus aizrāvies ar mūziku, kas savu aktualitāti nav zaudējusi arī tagad, jo diezgan bieži sanāk spēlēt ballēs kā dīdžejam. „Mūsu sētā rokmūzika skan 24/7, patīk klasiskais roks no 70.–80. gadiem, no latviešiem klausos patriotisko mūziku – tad nekas nav par grūtu. Sievai vēl patīk arī kantrī stila mūzika, abi mēdzam izrauties uz kādu festivālu vai zvejnieku svētkiem, kur padejojam un atpūšamies, jo arī tas ir nepieciešams,” stāsta jaunais saimnieks.

Veiksmīgā tomātu stādu un tomātu tirdzniecība  iedrošinājusi Segliņus paplašināt siltumnīcas.

Nākotnes vīzija
Uz jautājumu par nākotnes plāniem un attīstību Ingus atbild: „Saimniekošanas deķīti noteikti vilksim uz stādu un zemeņu audzēšanas pusi. Plānā arī ir bišu drava, pagaidām mums ir tikai viens strops, bet būs vairāk. Daces brālim ir bišu saimes, un viņa jau no mazotnes ganījās ar bitēm kopā.” Arī Dacei ir kas piebilstams: „Gribam ierīkot krūmmelleņu laukus, jo augsnes sastāvs to atļauj. Atbrauciet pēc pāris gadiem un apskatieties, kas tad šeit būs, ja jau gada laikā esam spējuši paveikt tik daudz!”

„Mans saimnieka etalons vienmēr ir bijis opis, kuram dārzi bija izravēti, arī māja kārtībā. Tas allaž bijis piemērs, no kā mācīties un uz ko tiekties, kā saimniekot. Tāpēc darbs šajā sētā kūsā visu laiku, bet man tas patīk un nevaru bez tā iztikt,” sarunu noslēdz mājas saimnieks.