Saimnieks LV / 2020.gads (Oktobris.)

Kopš 1. augusta par Yara tirdzniecības vadītāju Baltijas valstīs ir kļuvis soms Lauri Heimala, kurš turpmāk vadīs uzņēmumu pretī ambiciozam mērķim – kļūt par lauksaimnieku pirmo izvēli minerālmēslu segmentā.

– Lauri, jūs esat strādājis Yara uzņēmumā jau kādu laiku.
Lauri Heimala: – Esmu Yara komandā kopš 2015. gada, kad biju atbildīgs par mārketinga aktivitātēm Somijā un Baltijas valstīs. Šogad esmu kļuvis par tirdzniecības vadītāju Baltijas valstīs. Jau pirms nonākšanas šajā uzņēmumā esmu bijis agrobiznesā, esmu arī studējis agronomiju un ekonomiku Helsinku universitātē.

Ar Baltijas valstīm un Latviju esmu strādājis ļoti cieši, bet, protams, man vēl ir daudz, ko mācīties. Katrā ziņā šajā darbā man ļoti palīdz vietējā komanda. Tikko būs iespēja, daudz vairāk laika pavadīšu uz vietas jūsu un kaimiņvalstīs, jo tā tam normāli būtu jābūt. Tiesa, arī šogad esmu bijis Baltijā, cik vien bieži iespējams, lai labāk iepazītu vietējos lauksaimniekus un viņu vajadzības. Attālināti var paveikt ļoti daudz, tomēr klātienes tikšanās ir neatsveramas!

– Vai varat novērot kādas atšķirīgas vai kopīgas iezīmes Baltijas un Skandināvijas valstu lauksaimnieku vidū?
– Ja jāsalīdzina Baltijas un Skandināvijas zemniekus, ir daudz kopīgā un ir arī savas atšķirības. Pirmkārt, Latvijā un Baltijā zemnieki daudz vairāk ir ieinteresēti izmantot jaunās, modernās tehnoloģijas, viņi ir tādi kā pionieri. Katrā ziņā jūsu lauksaimniecības sektors ir ļoti spēcīgs, un saimnieki ļoti daudz domā par to, kā attīstīt savu biznesu. Īpaši lielo saimniecību īpašnieki ir ļoti orientēti uz attīstību un izaugsmi. Arī citu jomu – lopkopības, sēklkopības u.c. uzņēmumi labprāt izmanto Baltijas valstu saimniecības savu pilotprojektu izmēģināšanai, jo saimnieki šeit ir gan pietiekami zinoši, gan atvērti izmēģināt jaunas lietas.

Vēl var secināt, ka lauksaimnieki visur lielā mērā paļaujas uz saviem spēkiem un īsti netic, ka sabiedrība vai valsts viņus glābs.

– Pastāstiet svarīgāko par Yara kompāniju!
– Yara ir viens no lielākajiem minerālmēslu ražotājiem pasaulē, uzņēmums dibināts Norvēģijā tālajā 1905. gadā. Protams, laika gaitā kompānija ir ievērojami mainījusies un attīstījusies, tās galvenā mītne atrodas Oslo. Yara ir pasaulē pirmā kompānija pasaulē, kura sāka ražot slāpekļa mēslojumu (kalcija nitrātu) – toreiz, 20. gs. sākumā tā bija milzīga inovācija. Varētu teikt, ka tas bija sākums modernajai minerālmēslu ražošanai, kādu to pazīstam šodien. Tas ir milzīgs atklājums, kas globāli ietekmējis pasaules iedzīvotāju iespējas tikt pie pārtikas ik dienas, jo gluži vienkārši nodrošina izejvielu audzēšanu nepieciešamajā apjomā.

Yara ir globāla kompānija, kas nodarbina tūkstošiem darbinieku visā pasaulē un pārdod savu produkciju 160 valstīs. Uzņēmums kotējas arī Oslo Fondu biržā. Yara ir unikāla ar to, ka mēs piedāvājam speciāli izveidotus risinājumus, kas balstīti uz katra konkrētā reģiona vajadzībām. Mūsu produktu portfelis ir ļoti plašs, un produkti ir izteikti augstas kvalitātes. Tieši tāpēc valstīs, kur ir mūsu pārstāvniecības, darbojas arī agronomi, kas par mūsu produktiem stāsta gan lauksaimniekiem, gan vietējiem tirdzniecības partneriem.

– Kādi ir jūsu mērķi, strādājot Baltijā, īpaši Latvijā?
– Pēdējo gadu laikā mēs esam ievērojami investējuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirgus attīstībā. Attīstām vietējās pārstāvniecības, algojam arī vairāk darbinieku, ierīkojam demo sējumus un pilnveidojam sadarbību ar zinātniskajiem pētniecības centriem. Tas mums dod iespēju piedāvāt ļoti lokāli mērķētus produktus un programmas, kas būs noderīgas tieši konkrētajiem reģioniem.

Baltijas valstīm esam izstrādājuši jaunu stratēģiju un tuvākajos gados vēlamies kļūt par pašu pieprasītāko zīmolu lauksaimnieku vidū. Mēs gribam sasniegt ap 20 % Latvijas tirgus daļas līdz 2024. gadam. Šobrīd šī daļa varētu būt 5 līdz 10 % procentu robežās, atkarībā no tā, kuras produktu grupas tiek ņemtas vērā. Tieši tāpat Latvijas tirgū turpināsim piedāvāt mūsu jaunos produktus, kas būs piemēroti tieši šī reģiona augsnes un kultūraugu vajadzībām. Arī turpmāk saglabāsim savu unikālo produktu izstrādes gaitu un lielu uzmanību pievērsīsim augu barošanas līdzekļu ilgtspējai.

– Kā izpaužas ilgtspēja jūsu uzņēmuma darbībā?
– Domāju, ka pašlaik, raugoties no augu mēslošanas līdzekļu ražošanas ilgtspējas rakursa, iespējams, esam vadošā kompānija pasaulē, jo, piemēram, CO₂ izmeši, kas rodas, ražojot mūsu NPK produktus, ir aptuveni uz pusi mazāki kā citiem līdzīgiem ražotājiem (skat. grafiku). Šādu rezultātu mēs varam iegūt, jo Yara ir patentējusi un izmanto katalizatoru tehnoloģiju.

Domāt par šāda veida ilgtspēju jau tagad ir ļoti nozīmīgi, ņemot vērā, kā attīstās lauksaimniecības politika, Eiropas Savienība ieņem Zaļo kursu (Green deal), kā arī mainās klientu uzvedība un attieksme, tāpat arī pārtikas ķēžu darbība. Tāpēc arī mums kā minerālmēslu ražotājiem ir jāspēj mainīties līdzi aktuālajām tendencēm, domājot par vidi, ilgtspēju, apļveida jeb cirkulāro ekonomiku un digitāliem risinājumiem. Arī pārtikas izgatavošanas procesiem būs jākļūst arvien caurskatāmākiem un izsekojamiem, kur sava loma ir arī lietotajām augu barības vielām.

Ir būtiski padarīt lietoto slāpekļa mēslojumu pēc iespējas efektīvu. Jāparūpējas, lai slāpeklis pēc iespējas mazāk nonāktu vietējās ūdenstilpēs – upēs, ezeros, jūrās, bet tiktu maksimāli izmantots uz lauka! Tieši tāpēc arī tik daudz investējām digitālos instrumentos, lai mūsu produkcija tiktu lietota pēc iespējas precīzi. Jo labāk zinām, kādas ir augsnes un augu vajadzības, jo precīzāk varam lietot attiecīgos minerālmēslus, NPK produktus. Slāpekļa u.c. vielu noplūdes nav izdevīgas ne ekonomiski, ne attiecībā pret vidi! Tieši tāpēc nepieciešami zinātniski pamatoti risinājumi, pie kuriem arī Yara strādā.

Protams, turpmākajos gados noteikti pastāvēs arī tradicionāla un pierasta lauksaimniecības forma, kādu to esam pieraduši redzēt līdz šim, un arī to mēs esam gatavi nodrošināt ar savu produkciju. Tāpat, kā ir un būs dažādi patērētāju veidi, eksistēs arī dažādas lauksaimniecības pieejas, kas atbildīs atšķirīgām klientu prasībām. Yara ar savu produkciju atbalstīs tās visas.

– Vai jūsu produkcija ir pieejama arī bioloģiskajiem lauksaimniekiem?
– Yaras salīdzinoši nelielu produktu klāstu var piedāvāt arī bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Daži no mūsu produktiem atsevišķās valstīs tiek lietoti arī bioloģiskajā lauksaimniecībā, taču Latvijā pagaidām to vēl nepiedāvājam. Jebkurā gadījumā Yara vēlas nodrošināt ar augu barības vielām jebkura veida saimniecību, pie tā arī strādājam.

– Pašlaik Yara īpašu uzmanību pievērš digitāliem risi­nājumiem.
– Mums ir īpašs departaments Digital Farming. Tajā strādā ap 500 darbinieku, kas ir atbildīgi par jaunu produktu un digitālu instrumentu izstrādi lauksaimniekiem. Strādājam ciešā saskarē ar lauksaimniekiem, lai tie produkti, kurus veidojam, tiešām būtu viņiem noderīgi un ērti.

Vēl mums ir dažādi produkti, ko saimnieki var lietot savos viedtālruņos. Piemēram, YaraIrix mobilā lietotne ļauj mērīt ziemas kviešu vajadzību pēc slāpekļa to agrīnajās attīstības stadijās – ir tikai nepieciešams nofotografēt attiecīgo augu. Savukārt mobilā aplikācija Yara CheckIT lauksaimniekiem piedāvā augu fotogrāfiju bibliotēku, ļaujot ātri identificēt iespējamos barības vielu trūkumus augam. Yara TankmixIT lietotne piedāvā vadlīnijas tam, kā jaukt YaraVita mēslošanas līdzekļus ar augu aizsardzības līdzekļiem.

Tāpat ļoti noderīgs un unikāls ir Yara N-Sensors, kas ir uz traktora uzstādāma ierīce. Kāda daļa Latvijas lauksaimnieku noteikti ir ar to pazīstami. Tā saimniekam ļauj precīzi izkliedēt slāpekli saturošu mēslojumu, izmantojot mainīgas devas, balstoties uz augu hlorofila saturu un augu biezību. Savukārt Yara N-Testeris ir ar roku vadāma ierīce, kas ļauj veikt ātrus un vienkāršus mērījumus uz lauka – operatīvi noteikt graudaugu slāpekļa nepieciešamību veģetācijas laikā.

Ir lauksaimnieki, kas ļoti veiksmīgi un efektīvi izmanto šos rīkus. Ne visi pie šiem digitālajiem instrumentiem ir pieraduši vai arī izvēlas tikai dažas aplikācijas, ko patiešām lieto, – katrs izvēlas sev ērtāko uzziņas veidu. Taču no aplikācijām iegūstamajiem un visiem citiem datiem, kas lauksaimniekiem ir pieejami, ir jēga tad, ja mākam tos izmantot un pielietojam savas augkopības prakses uzlabošanai, saimniecības procesu uzlabošanai, lai nav tā, ka ir vienkārši moderni visu apskatīt viedtālruņos vai datora ekrānā.

– Yara produkciju Latvijā izplata vairāki jūsu sadarbības partneri.
– Jā, mums ir vairākas sadarbības kompānijas – Baltic Agro, LPKS Latraps, Linas Agro, Scandagra Latvia, LPKS VAKS, Elagro Trade, kā arī citas, kas izplata mūsu dārzkopības produkciju, − A.M. Ozoli, Agrimatco. Lielāko daļu Yara produkcijas var iegādāties pie katra no šiem partneriem, ir daži produkti, uz kuru pārdošanu izplatītājam ir ekskluzīvas tiesības. Katrā ziņā zemnieks var iegūt pilnu viņam nepieciešamo produktu klāstu no mūsu partneriem.

Produktu ir daudz, un saimniekam ir plašas iespējas izvēlēties. Tāpēc noteikti gribu uzsvērt, ka Yara priekšrocība ir produktu ļoti augstā kvalitāte. Tieši tas, kas ir uzrakstīts uz produkta marķējuma, ir arī sastāvā. Yara Mila NPK(S) sērijas produktos katra granula satur visus nepieciešamos barības līdzekļus. Veicot mēslojuma izkliedi, to var darīt vairāk nekā 36 m platumā bez putekļiem un ļoti vienmērīgi. To var paveikt pat 40 un vairāk metru platumā, bet parasti kliedētāja platums ir 36 m.

Uzņēmuma rīcībā ir vairāki lieliski instrumenti, kas palīdz produkcijas lietošanā, piemēram, kā jau minēju, ir iespējams pārbaudīt produktu bākas maisījumu saderību, kad tiek lietots ārpussakņu mēslojums. Tāpat piedāvājam Yara Megalab, kas ir laboratorija Anglijā, kur sūtām augsnes un augu lapu paraugus un saņemam  informāciju, kas palīdz pieņemt lēmumus par augu mēslošanu.

Arī Latvijā mēs rīkojam Lauku dienas, lai pēc iespējas plašāk iepazīstinātu lauksaimniekus ar savu produkciju un pareizas augu barošanas modernākajiem principiem. Tieši tāpat arī savā mājaslapā regulāri publicējam aktuālo lauksaimniekiem noderīgo informāciju un ziņas no laukiem.

– Latvijā jums ir arī savas produkcijas izmēģinājuma lauki.
– Šeit ir vairākas saimniecības, piemēram, PS Līdums, z/s Veģi, z/s Lejasciņi, z/s Bangas, z/s Jaunkalni, kur tiek izmēģināti Yara produkti – no Yara Mila, Yara Bela un Yara Vita ārpussakņu mēslojums, tāpat arī sadarbojamies ar LLU MPS Vecauce, LLZC Viļāni, kā arī LLU MPS Pēterlauki.

Demo laukos parasti vērtējam visefektīvāko ieguldījumu/ieguvumu bilanci – lai lauki tiek apsaimniekoti pēc labākās augkopības prakses un risinājumi ir ekonomiski pamatoti. Vietējie agronomi – Agnese Pinka un Ernests Čakāns – palīdz ar savu profesionālo padomu šo izmēģinājumu veiksmīgai norisei. Pēc tam iegūtos rezultātus izplatām arī pārējiem nozares pārstāvjiem, kā arī mūsu produkcijas izplatītājiem, lai arī viņi varētu šo pieredzi padot tālāk.

– Kuru valstu tirgi Yarai pašlaik ir nozīmīgākie?
– Yaras galvenais tirgus noteikti ir Eiropa, te gan ražojam, gan izplatām savus produktus, un sevi uzskatām par eiropeisku uzņēmumu. Esam sevišķi nostiprinājušies Skandināvijas un Rietumeiropas valstīs. Lielākā daļa no produktiem, ko piegādājam Baltijas tirgum, tiek ražoti Somijā, kur atrodas lielas ražotnes. Tāpat daļa produktu tiek ražots Nīderlandē, Vācijā, Norvēģijā. Taču, protams, kā globāla kompānija strādājam daudzās valstīs, pēdējos gados mums ir bijušas nopietnas investīcijas Dienvidamerikā un Āzijā, tāpat esam aktīvi vairākās Āfrikas valstīs. Var teikt, ka mūsu pēdas pārtikas ķēdes nodrošināšanā ir ikvienā kontinentā. Vēl par tādu ļoti lielu un potenciālu izaugsmes tirgu uzskatām Brazīliju, kur tiek nodarbināts visvairāk cilvēku. Tieši tāpat arī Baltijas valstis mēs uzskatām par reģionu, kur redzam izaugsmi, noteikti vēl neesam sasnieguši maksimumu.

– Arī jūs pats esat lauksaimnieks savā brīvajā laikā.
– Jā, manai ģimenei pieder ferma, kur pēc iespējas pavadu laiku un nodarbojos ar praktisko lauksaimniecību, protams, izmantojot arī Yara produktus. Pats ikdienā dzīvoju Helsinkos, no kurienes saimniecība nav tālu. Atkarībā no gada sēju kviešus, rapšus, auzas, zālājus.