Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Field and Forest” zinātnieki izstrādā jaunas audzēšana metodes pasaules tirgū pieprasītiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem – žeņšeņam un Ķīnas zirdzenei. Savukārt uzņēmums SIA “Bargi” šos augus izmantos jaunu tējas maisījumu izstrādei.
Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku. Vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem pasaulē ir žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). VRI zinātnieki ir pārliecināti, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai.
Kopš 2018. gada pētnieki meklē piemērotākās tehnoloģijas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes komerciālai audzēšanai Latvijas apstākļos. Par pētījuma gaitu stāsta SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga: “Mēs mācāmies, kā pareizi izdarīt katru šo sugu audzēšanas soli, ierīkojot vairākus, nelielus izmēģinājumu lauciņus. Ja kaut kas neizdodas, mēs paveikto jaucam ārā un ierīkojam jaunus izmēģinājumus. Nav citu iespēju iegūt zināšanas par to, kā šie augi audzējami.”

Žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas izmēģinājumu lauki Priekuļu novadā. Attēlā redzama arī žeņšeņa mākslīgā noēnojuma sistēma. Attēls: Vides risinājumu institūts.

Ķīnas zirdzenes audzēšanas lielākais izaicinājums ir sēklu dīgšana. Pētnieki to izmēģināšanai ierīkojuši nelielus izmēģinājumu laukus. Pētījumam sēklas saņemtas no Ķīnas un Japānas. Ņemot vērā, ka šis augs nācis no eksotiskākām valstīm, sēklām ir citas dīgšanas prasības, jo tās primāri pielāgojušās to valstu klimatam un apstākļiem. Lai radītu piemērotus sēklu dīgšanas apstākļus Latvijā, pētnieki izmanto klimata kameras, kurās simulē dažāda veida vides apstākļus, kurus sēklas piedzīvo savvaļā.

Ķīnas zirdzenes sēklas. Attēls: Vides risinājumu institūts.

Pētnieki secinājuši, ka dīgšana ir teju vienīgais sarežģījums Ķīnas zirdzenes audzēšanā. Pēc tam, kad izdodas šo augu izdiedzēt, tas izmēģinājuma laukos aug lieliski. Pētnieki cer, ka sēklas, kuras iegūs no Latvijā izaudzētajiem augiem, jau vienkāršāk pielāgosies diedzēšanas apstākļiem.
Pastiprinātu uzmanību pētnieki pievērsuši tam, kā žeņšeņa attīstību ietekmē dažāda gaismas intensitāte, meteoroloģiskie apstākļi un augsnes īpatnības. Žeņšeņam nepieciešami tikai 10% - 15% no dienas gaismas, tāpēc izmēģinātas dažādas noēnojuma metodes – gan dabiskais noēnojums (meža ekosistēmā), gan mākslīgais (mākslīgā ēnojuma nojumes). Meža ekosistēma nodrošina dabisku ēnojumu, jo saules gaismas caurlaidību aizkavē koku lapotnes. Mākslīgā ēnojuma izmēģinājumus pētnieki veica, audzējot žeņšeņu uz lauka un virs tā novietojot speciālas nojumes.

 
Žeņšeņs eksperimentālajos izmēģinājumos meža ekosistēmā. Attēls: Vides risinājumu institūts.

"2020. gada sezonā vairāki žeņšeņa augi uzziedēja un saražoja ogas, kuras novāktas, lai iegūtu jaunas sēklas. Ogas saražojuši tikai tie žeņšeņa augi, kuri aug izmēģinājumos zem mākslīgā ēnojuma nojumēm," stāsta pētījuma zinātniskā vadītāja Dr. Arta Kronberga.
 

Žeņšeņs uzziedējis un saražojis ogas izmēģinājuma laukos Priekuļu novadā, 2020. gada vasara. Attēls Vides risinājumu institūts.

SIA “Bargi” eksperti šobrīd strādā pie tējas maisījumu izstrādes. Tas ir garš process, jo svarīga ir ne tikai tējas garša, bet arī tās ārstnieciskā vērtība. Viņi meklē labākos tējas maisījumus, izmēģinot dažādas augu sugas. Tiek piemērots precīzs Ķīnas zirdzenes un žeņšeņa daļiņu izmērs, kā arī veiksmīgākais iepakojuma risinājums. Pastiprinātu uzmanību eksperti pievērš tējas pagatavošanas receptes izstrādei, kas ļautu iegūt augstāko aktīvo vielu koncentrāciju tējā.  Pagaidām produktu izstrādes procesā SIA “Bargi” izmanto žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes izejvielas no citiem piegādātājiem. Pēc ražas novākšanas izmēģinājumu laukos Priekuļu novadā tējas gatavos no šajā pētījumā izaudzētajiem Ķīnas zirdzenes un žeņšeņa augiem.
 

SIA “Bargi” izstrādāto tējas maisījumi prototipu degustācijas izmēģinājumi 2020. gada vasarā, kuros piedalījās Vides risinājumu institūta un SIA “Field and Forest” pētnieki. Attēls: Vides risinājumu institūts.

Pētījums noslēgsies 2021. gada decembrī. Pētniekiem jāaizvada vēl viena veģetācijas sezona, pēc kuras noslēgsies abu ārstniecības augu audzēšanas izmēģinājumi. Rudenī plānots ievākt ražu, vērtēt tās kvalitāti un apkopot pētījuma rezultātus, lai būtu iespējams izdarīt secinājumus. Pētnieku galvenais uzdevums būs saprast, vai Latvijas apstākļos audzētiem augiem (Ķīnas zirdzenei un žeņšeņam) ķīmiskais sastāvs atbilst Eiropas un Ķīnas farmakopejas prasībām. Kā arī vērtēt Ķīnas zirdzenes un žeņšeņa sakņu svaru, lai saprastu, cik lielas tās izaug Latvijas apstākļos un vai to audzēšanai ir ekonomisks pamatojums.
Inovatīvas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģijas tiek izstrādātas ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas (LAP) 16.pasākuma Sadarbība 16.2. apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” atbalstītā projekta “Inovatīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde” (Nr. 17-00-A01620-000008) ietvaros.
--
Par Vides risinājumu institūtu:
Vides risinājumu institūts ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. VRI ir pārliecināts, ka Latvijas lauksaimniecība var mainīties, lai radītu augstākas pievienotās vērtības produktus un lielāku ekonomisko atdevi. Tas iespējams, saimniekojot videi un cilvēkam draudzīgākā veidā. Šī pārliecība sakņojas zinātniskā pieejā, inovatīvās tehnoloģijās un spēcīgā zinātnieku un praktiķu komandā.