, .
cloudy 13.4℃
Vārda dienu svin: Lilita, Irita, Ita

Vīģes – nākotnes augļudārza koki un krūmi Latvijā

Zane Purne - 2020-10-15 10:38:08
Vīģes – nākotnes augļudārza koki un krūmi Latvijā

Vīģes (Ficus carica) ir vieni no senākajiem Eiropā audzētajiem telpaugiem. Tās pieminētas Bībelē – vīģu lapas izmantotas Ādama pirmajam apģērbam. Ne vienam vien dārzkopim Latvijā beidzamajos gados itin labi vīģes augušas un ražojušas augļus arī parastā siltumnīcā bez apkures līdzās siltumnīcu dārzeņiem. Ņemot vērā klimata izmaiņas garāka veģetācijas perioda un siltāku ziemu virzienā, varbūt tālu nav laiks, kad vīģes stādīsim savos augļudārzos.

Iespējams – pirmie kultivētie augļaugi
Vīģes pasaulē ir kultivētas vairāk nekā 5000 gadu. Tās plantācijās audzē Turcijā, Itālijā, Grieķijā, Alžīrijā, Ēģiptē, Marokā, Irānā un citur, vīģes pat ir aizceļojušas un veiksmīgi aug Ziemeļamerikā, Kalifornijā. Vīģes, iespējams, ir pirmie augļaugi, kurus sāka kultivēt cilvēki. Šādu audzēšanu senajā Grieķijā aprakstīja tā laika izcili dabas pētnie­ki, ārsti un zinātnieki Aristotelis un Teofrasts.
Zīdkoka (Moraceae) dzimtas vīģes augi telpās parasti tiek audzēti kā lieli krūmi. Taču no apsakņota galotnes spraudeņa var izaudzēt iespaidīga izmēra skaistu koku, kā arī vīģe labi padodas bonsai tehnikā, tas gan prasa ļoti rūpīgu daudzu gadu darbu.
Tā kā vīģu dzimtene plešas no Vidus­jūras zemēm līdz Indijas ziemeļiem, augiem mūsu pēdējo gadu siltajās ziemās daļēji ir iespēja iejusties arī mūsu āra kli­matā. Daudzos izziņas avotos ir minēts, ka vīģes spēj izturēt ­10 °C un vēl nedaudz zemāku temperatūru atsevišķos laika periodos. Latvijas mainīgie laika apstākļi vīģēm ne sevišķi patīk. Augi labāk jūtas, ja tos audzē neapkurināmās siltumnīcās, bet arī tad jāseko līdzi laika apstākļiem, lielos mīnusos piesedzot, siltās dienās atsedzot. Visnepatīkamais, audzējot vīģes (kā ārā, tā telpās), ir liekais mitrums saknēs. Telpās to var regulēt, bet ārā tas nereti ir grūtāk, lai gan augsne sagatavota ar izcilu drenāžu, piemēram, kad lietus līst pārāk bagātīgi. Vīģēm postošākais faktoru kopums ir pār­mērīgs slapjums un sals.   

Ficus ‘Brown Turkey’

Agresīva sakņu sistēma
Savvaļā vīģes aug sausās un saulainās, akmeņainās vietās, apmēram, 1700 m virs jūras līmeņa. Bagātīgā, smalkā vīģu sakņu sistēma tiek dēvēta par agresīvu, jo spēj iesakņoties visneparastākajās vietās – upju ielejās, gravās, iežu plaisās utt., kur aug­snes reakcija ir neitrāla līdz viegli kaļķaina, bet ūdens daudzums – mērens, dažbrīd nobīdās uz sauso pusi.
Telpās vīģēm, tāpat kā savvaļā, jāaug vis­saulainākās vietās un istabas temperatūrā, apkures laikā, vasaras mēnešos labi jūtas arī krietni augstākā temperatūrā.
Fikusu ģintī vīģe ir vienīgā suga, kas miera periodā nomet lapas. Ja bezlapainā vīģe netraucē interjera dizainam, tā var palikt tajā pašā saulainajā vietā, jo arī auga zaļajos stumbros ir hlorofils, kam vajadzīga gaisma. Var arī bezlapaino vīģi uz pāris mēnešiem nonest tumsā – vēsā pagrabā. Sakņu sistēmā jāsaglabā ļoti minimāls mitrums, kas uztur auga fizio­loģiju, bet neļauj tam intensīvi augt. Tas attiecas uz visām vīģēm miera periodā, neatkarīgi no tā, vai tās ziemo telpā vai pagrabā.
Vīģes aug dažādos substrātos, kam bagātīgi pievienoti drenāžas komponenti – rupja grants, sīki oļi, keramzīts (dažādas frakcijas), nelielas māla lauskas u.c.
Jālaista vienmērīgi un mēreni, bez  iekaltēšanas un pārliešanas. No pavasara līdz rudenim augus mēslo katru nedēļu ar kompleksajiem minerālmēsliem.

Ficus carica f. Domestica

Kā pavairo
Parasti vīģes pavairo ar spraudeņiem, kas sakņojas istabas temperatūrā, gaismā un zem seguma, kas aiztur mitrumu, bet laiž cauri gaismu. Grieztie stumbra un galotnes spraudeņi var būt ar lapām, bet var būt arī bez tām. Var būt ar diviem lapu mezgliem vai arī ar vairākiem. Nacionālajā botāniskajā dārzā gan lapainos, gan bezla­painos vīģu spraudeņus sakņo bagātinātā kūdrā ar krietnu devu perlīta. Spraudeņus parasti spraužam novembrī, pirms ziemas apgriešanas, un februārī, martā, kad vēl augiem jāpieformē kādi zari. Vīģu sprau­deņi apsakņojas līdz divu mēnešu laikā.
NBD Oranžērijā aug vīģes šķirne ‘Qoutte D’or’, kura spējot izturēt ­15 °C salu. Aug arī šķirne ‘Brown Turkey’, kam nav vajadzīga apputeksnēšana un kas iecie­nīta Turcijas plantācijās. Vēl vīģes suga F. carica un forma domestica.
Jau gadsimtiem ilgi tiek audzētas vīģes šķirnes ‘Lob Injin’ un ‘Ice Crystal’. Ļoti izturīga pret aukstu un sausu klimatu ir ‘Anjer Kohi’. Izveidots vēl bezgala daudz citu šķirņu.

Jāņem vērā!
Visas vīģu šķirnes ir radītas attiecīgiem reģioniem, neviena nav selekcionēta Latvijas apstākļiem. Tā šķirne, kas spēj izturēt ­15 °C salu, iespējams, neizturēs Latvijas klimata ­15 °C, jo līdztekus darbojas vēl daudz citu ietekmējošu faktoru –mitrums, apgaismojums, vējš utt. Tādēļ mēģinām eksperimentēt, stādīt ārā, novērot, vai derēs mūsu apstākļos. Ilgus gadus siltumnīcā augošu vīģi nevar uzreiz izstādīt ārā, tā ir pakāpeniski jānorūda, jāpiera­dina pie zemām temperatūrām.

Pasaulē ir vairāki tūkstoši vīģu šķirņu, kas selekcionētas konkrē­tiem audzēšanas apgabaliem. Lielā­kā daļa šo šķirņu ir pašapputes augi. Daļai vajadzīga speciāla apputeksnē­tāja – lapsenīte, kas ielien tikko izveidotajā auglī un apputeksnē tajā esošos ziedus, tad auglī veidojas sēklas. Pastāv nepareizi izplatījies uzskats, ka fikusi nezied, tiem nav ziedu, bet uzreiz ir auglis. Patiesībā fikusi ir ziedaugi, bet ziedus no ārpuses neredzam, tie atrodas augļa iekšienē.

Siltumnīcā vai vasaras mēnešos ārā iznestajām vīģēm augļi attīstās uz pavasara beigām, ēdami vēlu ru­denī. Ja rudenī augļi vēl nav gatavi, tie nogatavojas nākošajā gadā.
NBD siltumnīcā audzētām vīģēm tikpat kā nav kaitēkļu, reti tās posta baltblusiņas un tīklērces.

Vīģes augļi ir ēdami gan svaigi, gan sagatavoti dažādos veidos. Kā jau visiem augļiem, vīģēm ir daudz labu īpašību – sakārto gremošanas sistēmu, veicina vēdera izeju, normalizē asinsspiedienu, rada sāta izjūtu, ārstē klepu utt.

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Eksotiskais dārzs Aizputē
Eksotiskais dārzs Aizputē

Aizputnieks Māris Linde pēc specialitātes ir inženieris mehāniķis, bet visu...

Organiskā mēslojuma izmantošana dārzā
Organiskā mēslojuma izmantošana dārzā

Iepriekšējā numurā iepazīstinājām ar vircām, salmiem un kūtsmēsliem....

Kā pilnveidot dārzu?
Kā pilnveidot dārzu?

Tradicionāli ir pieņemts, ka cilvēki veido augļu dārzus, dārzus, kur audzē ...

Multifunkcionālais Malabāras spināts
Multifunkcionālais Malabāras spināts

Visiem saprotamā valodā šis daudzfunkcionālais telpaugs ir bazella (Basella...