Saimnieks LV / 2017.gads (Aprīlis.)

Lietuvas lauksaimniecībā tradicionālajām nozarēm aizvien pievienojas jaunas un netradicionālas, agrāk ne dzirdētas, ne redzētas. Alpakas, strausi, šinšillas, vīngliemeži, topinambūri, nātres, smiltsērkšķi, kārkli utt. Vieni augi un dzīvnieki iekaro stabilu nišu Lietuvas lauksaimniecības ainavā, citu audzētāji piedzīvo vilšanos un atgriežas tradicionālajā lauksaimniecībā. Viena no netradicionālajām nozarēm – Kalifornijas slieku audzēšana.

Pirmais Lietuvā sliekas sāka audzēt Vladislavs Rūsis 1991. gadā. Kopš tā laika slieku audzēšana ir piedzīvojusi gan kritumus, gan augšupeju. Tagad slieku audzētāju rindās palikuši tie, kam netrūkst ne pacietības, ne zināšanu, kas negaida tūlītēju peļņu un kas prot atrast kam un kur tās pārdot.

Lietuvā pazīstamas 15 slieku sugas, pasaulē – aptuveni 200, bet biohumusa ražošanai izmanto imigrantes Kalifornijas sarkanās hibrīdsliekas. Slieka – dabas radīta bioloģiska fabrika, kas pārstrādā augsnes organiku un ražo biohumusu. Humusa ražošana ir izdevīga, ja tuvumā ir liellopu fermas, tāpat var izmantot sabiedriskās ēdināšanas atkritumus. Biohumuss ir sabalansēts organisks un mikrobioloģisks mēslojums, kura sastāvā ir visas augiem vajadzīgās uzturvielas, mikroelementi, humīni, dabiskās augsnes antibiotikas, tajā ir 100 reizes vairāk labo baktēriju nekā kūtsmēslos. Biohumuss (vermikomposts) uzlabo un nostiprina augu sakņu sistēmu, paātrina sēklu dīgtspēju, nodrošina lielāku ražu un ir neaizstājams augsnes rekultivācijā. Lietojot biohumusu, var atteikties no ķīmiskā mēslojuma vai arī to ievērojami samazināt. Augi kļūs veselīgāki, tie spēj pretoties augu slimībām un kaitēkļiem, un galvenais ieguvums – veselīgā raža.

To, ka ar slieku audzēšanu var pelnīt naudu, ir pārliecināta Dovile Padūmiene no Kauņas rajona Stankūnu ciema. To viņa esot sapratusi jau pirms sešiem gadiem, un uz šo dienu viņa ir lielākās slieku fermas īpašniece Lietuvā, tur strādā miljoni slieku – aptuveni trīs tonnas. D. Padūmiene klāsta, ka investīcijas nav lielas un slieku audzēšanas un uzturēšanas izdevumi arī esot minimāli, bet par milzu peļņu arī nevarot runāt, protams, ražošanas paplašināšana un tās modernizācija prasīšot jaunus ieguldījumus. Kilogramu slieku varot pārdot par aptuveni 30 EUR. Tomēr tā nav, ka nopirksi piecus kilogramus slieku un pēc gada būs jau miljons.

Šaķu rajona zemnieka Tautvīda Juškaiča saimniecībā mājo pusotras tonnas slieku: ,,Gada laikā viena kvadrātmetra platībā sliekas saražo aptuveni vienu kubikmetru biohumusa.” T. Juškaitis biohumusu pārdod bioloģiskajām saimniecībām, dārzniecībām un mazdārziņu īpašniekiem. Biohumusa cenas ir samērā augstas. Daži zemnieki tirgo ne tikai cietu biohumusu, bet arī šķidru un pat biohumusa tēju, citi pārdod dažādu augšņu maisījumus, kuru sastāvā tiek izmantots vermikomposts, kam noteiktās proporcijās pievieno gan kūdru, gan smiltis un melnzemi. D. Padūmiene skaidro: ,,Biohumusa tēja ir sagatavota istabas augu mēslošanai, tējas paciņu iemērc 3–5 litros istabas temperatūras ūdenī, un pēc 3–4 dienām brūnas krāsas šķidrums jau der augu laistīšanai.”

Nikolajs Lazarevs, kurš nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, atzīst, ka slieku audzēšana un biohumusa ražošana sevi attaisno, ja tas arī nenotiek lielās specializētās fermās: ,,Esmu pārliecinājies par biohumusa lietderību. Iegūstam lielāku dārzeņu ražu, dārzeņus neskar slimības, un kaitēkļi liek mierā.

Sliekas – augsnes uzlabotājas, atkritumu pārstrādātājas un ekologu sabiedrotās. Slieku audzētāji stāsta, ka sliekas izmantojot arī kosmētikā un farmācijā. Makšķernieki, kā zināms, tāpat bez sliekām neiztiek. Ar sliekām varot pat papildināt mūsu ēdienkarti, pārtikas vērtības ziņā tās varot pielīdzināt liellopu gaļai. Lietuvā par slieku ēdieniem gan nav vēl nekas dzirdēts un pat šādas iespējas pieminēšana apetīti neizraisa.

Pagājušais gads bija mitrum mitrs, kaimiņi sūdzējās, ka tomāti cieš no miltrasas un citām tomātu slimībām. Maniem tomātiem nekādu veselības traucējumu nebija.” Sliekas var nodarbināt jebkurš dārza īpašnieks, būs pārstrādātas organiskās virtuves un dārza atliekas, būs iegūts vērtīgs organiskais mēslojums. Pie viena var samazināt savus komunālos izdevumus.”

Slieku audzētāji atzīst, ka Lietuvā interese par biohumusu (vermikompostu) varētu būt lielāka un Lietuvas tirgus ir mazs, tāpēc nākas orientēties uz eksportu. Slieku audzētāji biohumusu realizē ne tikai Lietuvā, bet arī kaimiņvalstīs, Norvēģijā, Vācijā. Itālijā un Francijā biohumusu izmanto dārzeņu audzēšanā un augļudārzos. Biohumusam pieprasījums ir pat citos kontinentos, par to interesējas Arābu Emirātos un Nigērijā. Sliekas kā vaislas materiālu arī varētu eksportēt, taču tad būtu jānodrošina stabils slieku apjoms, ko pagaidām slieku audzētāji vēl nevar nodrošināt.

Mūsu planētas iedzīvotājiem problēmu netrūkst un divu no daudzajām – vairāk veselīgas, ekoloģiski tīras pārtikas un mazāk atkritumu – risināšanā sliekām ir un varētu būt vēl lielāka loma.

Nesen Eiropas Parlaments pieņēma tiesību aktu projektu, kas paredz, ka pārstrādājamo atkritumu daļai no tagadējiem 44 % jāpieaug līdz 70 % 2030. gadā. Te varētu citēt EP deputāti Simoni Bonafe: ,,... atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija kļūst par atslēgas vārdiem jaunai paradigmai ilgtspējas, inovāciju un konkurētspējas veicināšanai – lai atkritumi no problēmas kļūtu par resursu.”