Pirms Jāņiem, apsekojot vasarāju laukus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti atzina, ka būtisku ietekmi uz ražas potenciālu atstājis atšķirīgais siltuma un mitruma nodrošinājums reģionos. Augu attīstību ietekmēja vēsais maijs, kas bija vēsākais šajā gadsimtā, tāpat arī salnas. Laiks bija lietains, daudzviet tika pārsniegtas maija nokrišņu daudzuma normas, Madonas pusē pat trīskārt. Arī jūnijs ir nokrišņiem bagāts.

Vasarāju graudaugiem Vidzemes un Latgales reģionos ekstremāli lielais mitrums rada gaisa trūkumu augu saknēm, rezultātā augi dzeltē, nenotiek optimāla auga barības vielu uzņemšana un krītas iespējamais ražas potenciāls. Pārmitrie lauki liedz veikt augu kopšanas darbus, līdz ar to nezāles netiek ierobežotas, tās konkurē pēc barības vielām ar kultūraugiem. Attīstās augu slimības, kviešos galvenokārt lapu pelēkplankumainība un dzeltenplankumainība, bet miežos – tīklplankumainība. Latvijas austrumu daļā pēc nokrišņiem ūdens krājās uz laukiem un zemākajās ieplakās. Ilgstošo lietavu rezultātā applūdušās platības daļas nav apsētas vai apstādītas, kā arī iesētie zirņi un pupas daļā ir sapuvusi mitrumā vai sēkla izskalota. Savukārt vasaras rapsī pārmitros laukos tas izstīdz  un mitrums traucē ierobežot kaitēkļus. Lielā daļā platību kukurūza iesēta vēlākos sējas termiņos nokrišņu dēļ. Pārmitrās lauku ieplakās kukurūzas sēklas ir aizgājušas bojā, citur augu attīstības stadija ir 2–3 lapas, kas ir zems rādītājs, salīdzinot ar citiem gadiem, un vieš bažas par optimālas biomasas iegūšanu. Lauka pupu un zirņu attīstība ir ļoti atšķirīga, laikus iesētās pupas jau sasniegušas ziedēšanas stadiju, bet vēlu sētām 3–4 lapu pāri. Savukārt griķi tikko sadīguši, gaisa trūkuma dēļ augu krāsa ir mainījusies, bet citviet šobrīd pēc lauku apžūšanas tie tiek sēti. Pārliecīgi lielā mitruma dēļ nav apsēta daļa lauku ar vasarājiem.

Kurzemes reģionā optimāli mitruma apstākļi augu attīstībai bija dienvidu un ziemeļdaļā, pārējā daļā lauki bija pārmitri un vietām dzeltē. Graudaugi labi sacerojuši un ražas potenciāls ir labs. Lauka pupas un zirņi sāk ziedēt un ir labi attīstījušies. Līdz ar paaugstināto mitruma nodrošinājumu kviešos palielinās lapu pelēkplankumainības, dzeltenplankumainības izplatība, tāpat arī brūnā rūsa. Lauksaimniekiem jāpievērš uzmanība slimību ierobežošanai, it īpaši ieņēmīgām šķirnēm.

Zemgalē, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, bija optimāli mitruma apstākļi un vasarājus varēja agri iesēt, tie labi attīstījās, varēja labi izmantot augu barības vielas. Biežie nokrišņi veicināja graudaugos miltrasas attīstību. Lauka pupas  un zirņi ir laikus iesēti un šobrīd ir ziedēšanas stadijā. Kukurūzas attīstību aukstais laiks ir nedaudz piebremzējis, bet ražas potenciāls ir labāks kā citos reģionos.

Jūnijā veiktie vasarāju apsekojumi liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība varētu būt 3,5 t/ha; auzām – 2,9 t/ha, vasaras miežiem – 3,0 t/ha, vasaras rapsim – 1,2 t/ha, griķiem – 0,8 t/ha, lauka pupām – 3,3, zirņiem –  3,0, kukurūza zaļmasai – 24 t/ha.