Dārzs un Drava / 2020.gads (Vasara.)

Izplatība

Visā pasaulē ir vairāk nekā 1000 nātru dzimtas sugu. Šim augam ir sena vēsture, medicīniskos nolūkos nātres lietotas jau ļoti sen – kopš bronzas laikmeta. Latvijā visplašāk izmantotas un sastopamas tikai divas nātru sugas: lielā nātre (Urtica dioica L.) un sīkā nātre (Urtica urens L.). Visplašāk izmantotā un pazīstamākā ir lielā nātre, tai raksturīgas vairākas pasugas un varietātes. Nātru audzēšana Eiropā aizsākās 19. gadsimta sākumā. Vācijā un Austrijā tās kultivēja lielās platībās šķiedrvielas ieguvei. Mūsdienās nātru pētniecība notiek gan saistībā ar šķiedrvielu ieguvi, gan to bioloģiski aktīvo savienojumu izmantošanu.

Lai gan Latvijā nav mērķtiecīgi ierīkotu nātru stādījumu, nevar noliegt, ka pēdējos gados pieaug patērētāju interese par tām kā lapu dārzeni un pārtikas piedevu, jo īpaši saistībā lielu popularitāti ieguvušajiem zaļajiem kokteiļiem. Ir vairāki mājražotāji, kas piedāvā iegādāties dažādus produktus, kur nātres ir viena no izejvielām.

Saimnieciskā nozīme

Izmantojamas ir visas auga daļas, līdz ar to nātres plaši lieto medicīnā, biodinamiskajā lauksaimniecībā, pārtikā, kosmētikā, tekstilrūpniecībā un farmācijas nozarē. Pārtikas rūpniecībā no nātrēm iegūst hlorofilu – zaļo pigmentu izmanto kā izejvielu arī citās nozarēs.

Lietošana uzturā

Jaunās nātru lapas pievieno zupām, salātiem. Žāvētas lieto ziemas periodā, visbiežāk tējai. Lai arī pastāv vairākas metodes, kā nātres izmantot, visbiežāk tiek gatavoti uzlējumi. Nātrēm piemīt augsta uzturvērtība, tās labi papildina ikdienas uzturu ar nepieciešamajām barības vielām.

Uzturvērtība

Gan svaigas, gan pārstrādātas nātres ir ar augstu olbaltumvielu saturu. Tām ir augstāks C vitamīna saturs nekā citiem ikdienā lietotajiem lapu dārzeņiem. Nātres ir viens no pirmajiem C vitamīna avotiem agri pavasarī. Tās satur daudz bioloģiski aktīvu savienojumu: dažādus vitamīnus, makroelementus un mikroelementus, tanīnus, polifenolus, ēteriskās eļļas, aminoskābes u.c.

Dziednieciskās īpašības

Tautas medicīnā nātres tradicionāli izmantotas artrīta, podagras, ekzēmas, anēmijas, urīnceļu infekciju, nierakmeņu, drudža ārstēšanai, kā arī lai samazinātu pārmērīgu menstruālo un deguna asiņošanu. Nātres palīdz pret sezonālām alerģijām, reimatismu, sastiepumiem. To lapu tēju izmanto kā attīrošu toniku un asiņu attīrītāju. Nātrēm piemīt antioksidantu un pretvīrusu aktivitāte. Ar nātru lietošanu jābūt piesardzīgiem cilvēkiem, kam slikti rec asinis un ir paaugstināts asinsspiediens.

Nātru izmēģinājuma lauks.

Audzēšana

Nātres savvaļā aug dažādās vietās, arī pamestos dārzos un nekoptās pagalmu nomalēs. Higiēniskāk un pievilcīgāk būtu tās ievākt no kultivētām dārza platībām, kur iespējama regulāra ražas novākšana (nopļaušana). Veiksmīgai nātru audzēšanai nav daudz nosacījumu. Vien nepieciešama irdena, auglīga, barības vielām bagāta augsne ar augstu organisko vielu saturu. Nātru pavairošanai un audzēšanai var izmantot vairākas metodes. Viena no tām ir audzēt no sēklām. Tomēr tad var nākties saskarties ar to, ka būs nevienmērīgs lauks – augu augšanā un attīstībā var būt atšķirības līdz pat četrām nedēļām.

Viendabīgus augus un ražu varēs iegūt, pavairojot ar spraudeņiem. Visērtāk pavairot ar sakņu spraudeņiem,

ko rudenī sarok iepriekš noskatītā vietā un iestāda sagatavotajā laukā. Audzēšanas attālums atkarīgs no tā, kam nātres plānots audzēt. Audzējot kā lapu dārzeni, attālums starp augiem būs mazāks. Var izmantot, piemēram, audzēšanas shēmu 20 x 20 vai 30 x 40. Atkarībā no kopšanas un agrotehnikas attālumi starp rindām var būt arī lielāki.

Straujāku augšanu veicina slāpeklis. Tomēr pārmērīga tā lietošana var veicināt nitrātu uzkrāšanos. Kā jau ikvienam kultūraugam, arī nātrēm svarīgi regulāri nodrošināt mitrumu.

Īpaši svarīgi jau pirmajā audzēšanas gadā ierobežot nezāles. Par to jāpadomā jau pirms stādījuma ierīkošanas. Sabiezināti stādījumi ir viens no variantiem, kas veicinās mazāku nezāļu izplatību, otrs variants − izvēlēties lielāku rindstarpu attālumu, lai tās var izbraukt ar rokas frēzi vai ar kultivatoru.

Arī ražas vākšanas laiks ir atkarīgs no audzēšanas mērķa. Ja galvenais mērķis ir svaigu lapu ieguve, tad sāk ražu ievākt jau agri pavasarī līdz augu ziedēšanas fāzei. Vienā veģetācijas periodā var iegūt vairākas ražas. Ja ir pietiekami mitrs un silts, nātres ataug 2–3 nedēļās. Farmaceitiskiem nolūkiem nātru ražu ievāc augu ziedēšanas laikā.

Mēslošanas līdzeklis

Bieži vien kā dabisku mēslošanas līdzekli iesaka lietot dažādas zāļu vircas. Viena no populārākajām ir nātru virca.

Pirmais solis ir nātru savākšana. Tad tās ievieto mucā, spainī, kurā tiks virca gatavota. Nātres sastampā, tādējādi palielinot to masas virsmu, kurā pēc tam rūgšanas procesā darboties baktērijām. Sakapātās nātres aplej ar verdošu ūdeni − lai tās būtu nosegtas. Visbiežāk rekomendē nātru vircas uzlējumu gatavot proporcijās, 1 kg nātru aplejot ar 10 l ūdens. Svarīgi, lai ūdens nav līdz trauka augšai, jo rūgšanas procesā veidosies putas. Apklāj un atstāj uz vienu, divām nedēļām. Ik pa laikam apmaisa. Procesa laikā aromāts ir specifisks, tāpēc ieteicams vircu raudzēt aizveramā tvertnē, bet vāku tikai uzlikt virsū – hermētiski nenoslēdzot.

Iegūto vircu var lietot daudziem dārzaugiem. Atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:10/20, lieto reizi vienā vai divās nedēļās. Jābūt uzmanīgiem, lai netiktu apdedzināti augi. Nātru virca atbaida kaitēkļus, jo īpaši tā nepatīk laputīm, ērcēm, par to gādā nātrēs esošā skudrskābe.

Nātru vircas kā mēslojuma efektivitāte izskaidrojama ar augsto minerālu un mikroelementu saturu tajās – augiem taču bieži trūkst dzelzs, fosfora, magnija, kalcija. Šie elementi novērš hlorozi. Ar nātru vircu apstrādāti augi labāk cīnās pret miltrasas ierosinātājiem, veido labāku sakņu sistēmu, uzlabojas fotosintēzes procesi. Nātru virca arī veicina augsnē esošo mikroorganismu darbību. Kā mēslojumu to iesaka lietot vien līdz jūlijam.

Audzēšanas pieredze Dārzkopības institūtā

Izmēģinājuma laukos Pūrē audzēti četri dažādi nātru kloni, sakneņi tika ievākti turpat pagasta teritorijā dažādās to augšanas vietās. Starp kloniem bija novērojamas arī vizuālas atšķirības.

Nātres audzēja divrindu slejās. Attālums starp rindām bija 60 cm un augiem rindā 20 cm, bet attālums starp malējām rindām dobēs – 90 cm. Pētījuma mērķis bija salīdzināt ražas un svaigu lapu bioķīmiskās atšķirības starp kloniem, ja raža vākšanas biežums bija divas vai četras reizes veģetācijas periodā.

Nātres tika iestādītas labi iekoptā augsnē, kur organiskā viela bija virs 5 %. Tā kā nātrēm patīk īpaši auglīgas augsnes, tad pusē lauka iestrādāja kūdras un komposta pamatmēslojumu, lai novērtētu pamatmēslojuma ietekmi. Šajā variantā pirmajā gadā organiskā viela bija ap 8 %.

Nātru izmēģinājuma lauks divus gadus pēc stādīšanas.

Pirmajā gadā, lai ļautu augiem ieaugties, raža netika vākta, bet veiktas bioķīmiskās analīzes dažādās augu attīstības stadijās. Analīžu rezultāti uzrādīja skaidru tendenci, ka C vitamīna saturs pakāpeniski samazinājās, pieaugot auga vecumam. Sākot ar otro pētījuma gadu, trīs gadu periodā no 2015. līdz 2017. gadam ievākta raža pēc iepriekšminētajām ražas vākšanas shēmām un katrā ražas vākšanas reizē veiktas augu bioķīmiskās analīzes. Izvērtējot šajos trīs gados iegūtos rezultātus, konstatētas būtiskas ražas apjoma atšķirības pa gadiem un atkarībā no tā, cik reizes sezonā raža tik vākta. Straujāks ražas kritums pa gadiem bija variantā, ja ražu vāca četras reizes. Analizējot iegūtos rezultātus un vizuālo stādījuma stāvokli, secināts, ka pārāk intensīva ražas vākšana ātri samazina ražošanas periodu. No četrām ražas vākšanas reizēm augstākā raža iegūta pirmajās divās reizēs. Vācot ražu divas reizes sezonā, attiecīgi augstāka raža iegūta pirmajā ražas vākšanas reizē. Novērtējot pamatmēslojuma ietekmi, vairumā gadījumu augstāka raža tika iegūta variantos, kur tas pielietos. Atšķirības bija novērojamas arī starp izmēģinājumā iekļautajiem kloniem. Pētījuma periodā raža vidēji bija 22−410 m²/g.

Bioloģiski aktīvo savienojumu daudzums izmēģinājumā iekļautajos klonos pa gadiem un atkarībā no ražas vākšanas reizes un pamatmēslojuma bija atšķirīgs. Ne vienmēr, bet atsevišķās reizēs būtiska ietekme bijusi nokrišņiem un vidējai gaisa temperatūrai. Bioloģiski aktīvo savienojumu daudzums augos ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Izmēģinājumā iegūtie rezultāti neuzrādīja vienotu tendenci, kad hlorofils, fenoli, antociāni, C vitamīns sintezējies visvairāk. Pēc iegūtajiem rezultātiem arī neapstiprinājās hipotēze, ka pirmajās ražās vākšanas reizēs bioloģisko aktīvo savienojumu daudzums nātru lapās ir visaugstākais.