Armands Pudniks bioloģiskajā piemājas saimniecībā Krāslavas novadā, Dagdā, audzē gaļas liellopus un apsaimnieko 130 ha zemes. 2013. gadā A. Pudniks absolvēja Daugavpils universitātes Vides zinātnes fakultāti, taču jaunajam speciālistam nebija vēlme doties darba meklējumos uz Rīgu vai vēl tālāk pasaulē. Armands centās atrast iespējas dzimtajā novadā pilnveidot sevi, papildināt zināšanas un strādāt savējiem.

Armands Pudniks nodarbojas ne tikai ar lauksaimniecību, bet aktīvi iesaistījies arī sabiedriskajā dzīvē – ir Krāslavas novada pašvaldības deputāts un Sociālo un veselības aizsardzības lietu komitejas loceklis; Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors Pāternieku robežkontroles postenī. Brīvajā laikā aizraujas ar zemledus makšķerēšanu un kļuvis par īstu meistaru šajā jomā.

Pienākumu amplitūda plaša, šķiet, varētu iztikt ar kādām pāris jomām, taču Armands atzīst, ka dažādība ikdienā paplašina redzesloku un dod iespēju sastapt vairāk cilvēku, uzzināt viņu rūpes un pārdomas par notiekošo novadā un pasaulē.

– Kāpēc lauksaimniecība tomēr guva virsroku?
– Pēc augstskolas bija jāatrod darbs, perspektīvas bija neskaidras. Tā kā negribējās iet projām no sava novada, sāku domāt par iespējām vecāku, Rutas un Valda, saimniecībā. 90. gadu sākumā mamma atguva vectēva zemi, 20 ha, un bijām to jau iekopuši. Izšķirties nebija grūti, jo vairāk tāpēc, ka jaunajam zemniekam sākt no nulles ir neiespējami. Domāju, ka veiksmīgākajiem iesākumā tomēr ir bijusi stipra aizmugure gan materiālā, gan morālā ziņā. Tā bija arī man. Patstāvīgi saimniekot sāku vien ar 16 ha, ko nomāju. Uzticības kredītu pie kaimiņiem vajadzēja pašam iegūt.

– Izvēlējāties gaļas liellopu audzēšanu. Kas uz to pamudināja?
– Lielu šaubu nebija. Piena lopkopības nozare diemžēl ir ļoti nestabila, turklāt darbietilpīga, tad jau labāk iet uz graudkopību...

Pilnu interviju lasiet septembra SAIMNIEKS LV numurā!