Saimnieks LV / 2020.gads (Janvāris.)

Latvijā graudkopība ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm ne tikai konvencionālajā saimniekošanas sistēmā, bet arī bioloģiskajā lauksaimniecībā. Bioloģiski audzēto graudaugu platības katru gadu palielinās, pieaug arī saražoto graudu apjomi. Bioloģiskos laukkopjus Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, nodarbina jautājumi par labāku un gudrāku saimniekošanu mainīgajos klimatiskajos apstākļos, kā iegūt augstu ražu, nezaudējot kvalitāti, kā izvēlēties savai saimniecībai vispiemērotāko šķirni.

Vasaras kvieši Latvijā ik gadus aizņem vidēji 100 000 ha. Selekcijas un sēklkopības kompānijas ieved un lauksaimniekiem piedāvā lielu skaitu jaunu, augstražīgu, slimību un veldres izturīgu vasaras kviešu šķirņu. Pirms iegādāties jaunu, vēl nepazīstamu šķirņu sēklu, jāpārliecinās, vai tā jau ir izvērtēta Latvijas apstākļos un atzīta par derīgu.

Latvijas augu šķirņu katalogā 2019. gadam bija reģistrētas vairāk nekā 20 ES šķirnes, kas vairākus gadus bija izmēģinātas dažādās vietās Latvijā, novērtētas to saimnieciski lietderīgās īpašības (raža, graudu kvalitāte, veldres un slimību izturība) un atzītas par piemērotām ražošanai. Vairākums no tām ir intensīva tipa, kas augstu graudu ražu un labu kvalitāti dod iekoptās augsnēs.

Stendē izveidotā vasaras kviešu šķirne ‘Uffo’ ir reģistrēta Latvijas un Igaunijas augu šķirņu katalogos un pagaidām vienīgā atzīta par piemērotu audzēšanai arī bioloģiskajos apstākļos (katalogā ir atzīme Bio). Tā ir vidēji agrīna, veldres izturība 5–7 balles, kā arī vidēji izturīga pret lapu slimībām. Atsevišķos gados iespējama augu infekcija ar dzelteno rūsu. Šķirne ir noturīga pret sadīgšanu vārpās un krišanas skaitļa pazemināšanos lietainos laika apstākļos. Graudi izmantojami pārtikai un lopbarībai. Lauksaimniekiem ir pieejama šķirnes ‘Uffo’ sertificēta bioloģiskā sēkla, ko tālāk pārdod bioloģiskajiem sēklaudzētājiem pavairošanai un tālākai izmantošanai (Stendē veic šķirnes uzturošo sēklkopību).

Otra Stendē izveidotā vasaras kviešu šķirne ‘Robijs’ Latvijas šķirņu katalogā ir reģistrēta no 2011. gada. Tā veidota kopā ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Augu ģenētikas laboratoriju. Šķirnes ‘Robijs’ agronomiskās īpašības ir ļoti līdzīgas šķirnei ‘Uffo’ – tā ir vidēji agrīna, augstražīga. Veģetācijas periods par divām līdz trīs dienām garāks nekā šķirnei ‘Uffo’. Graudu kvalitāte atbilstoša pārtikai. Veldres izturīga (7 balles), vidēji izturīga pret miltrasu, brūno lapu rūsu. Šķirne ir izvērtēta tikai konvencionālos apstākļos, līdz ar to Latvijas augu šķirņu katalogā nav atzīmes Bio. Tomēr Stendes izmēģinājumu rezultāti apliecina, ka kvieši ‘Robijs’, tāpat kā ‘Uffo’, ir piemēroti audzēšanai gan konvencionālajos, gan bioloģiskajos laukos.

Pēc VAAD datiem, 2019. gadā, veicot sēklaudzēšanas lauku apskati, vislielākās platības reģistrētas vasaras kviešu šķirnēm ‘Uffo’ (287 ha), ‘Taifun’ (276.3 ha), ‘KWS Scirocco’ (212.3 ha), ‘Robijs’ (188 ha) un ‘Berlock’ (178 ha).

Ar Latvijas Zemkopības ministrijas un Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas atbalstu AREI Stendes pētniecības centrā sertificētā bioloģiskajā laukā 2019. gadā izvērtēja divas Latvijā izveidotās un 20 ievestās ārvalstu vasaras kviešu šķirnes. Vasaras kvieši bija iesēti bioloģiskajā laukā ar augstu organiskās vielās saturu (4.0) un kviešiem piemērotu augsnes reakciju (pH 6.4). Lauka raksturojums: velēnu glejaugsne, mālsmilts, K₂O–70, P₂O₅–80, priekšaugs – griķi. Sēja veikta Ziemeļkurzemei optimālos sējas termiņos – aprīļa otrajā dekādē, izsējas norma – 500 dīgtspējīgi graudi/m². Sējai izmantoja nekodinātu, konvencionāli audzētu sēklu.

Meteoroloģiskie apstākļi 2019. gada pavasarī vasaras kviešu sējai un tālākajai attīstībai bija samērā labvēlīgi. Sēju veica aprīļa trešajā dekādē, kad mitruma daudzums augsnē vēl bija pietiekošs. Vasaras kvieši sadīga vienmērīgi, tomēr vēlāk mitruma deficīts augsnē nedaudz kavēja tālāko augu attīstību. Maijā vidējā gaisa temperatūra Stendē bija nedaudz augstāka par normu (+ 1 °C), bet nokrišņu bija maz, tikai 68 % no normas. Jūnijā Stendes novērojumu stacijā konstatēts, ka mēneša vidējā gaisa temperatūra bija par 4.1 ºC augstāka par ilggadīgo vidējo, bet nokrišņu daudzums – 91.4 % no normas. Jūlija vidējā gaisa temperatūra Stendē bija + 16.3 °C, par – 0.6 °C zemāka, salīdzinot ar normu, bet nokrišņu daudzums nedaudz pārsniedza ilggadīgo vidējo (134.8 %). Augusts bija silts un sauss, līdz ar to laika apstākļi ražas novākšanas laikā bija labvēlīgi.

Izmēģinājumā vērtētās šķirnes bija ar atšķirīgu veģetācijas perioda garumu. Stadartškirnei ‘Arabella’ vārpošana atzīmēta 14. jūnijā, šķirnei ‘Mistral’ 12. jūnijā, bet ‘KWS Jetstream’, ‘Licamero’, ‘Seance’ un ‘Mooni’ – 13. jūnijā. Par 3–4 dienām garāks veģetācijas periods bija šķirnēm ‘Harenda’, ‘Robijs’, ‘Uffo’ un ‘Quintus’.

Vasaras kviešu salīdzinājumā bioloģiskajā laukā 2019. gadā graudu raža bija robežās no 3.29 līdz 5.59 t/ha, standartšķirnei ‘Arabella’ ražības līmenis bija 4.04 t/ha. Augstākās graudu ražas >5.0 t/ha bija četrām šķirnēm: ‘Cornetto’, ‘Harenda, ‘Azurite’ un ‘Hamlet’, bet >4.0 t/ha bija deviņām šķirnēm (1. att.). Stendē izveidotajām šķirnēm ‘Robijs’ un ‘Uffo’ graudu raža attiecīgi bija 4.92 un 4.42 t/ha, pārtikas kvalitātes graudi.

Zemāka graudu raža, salīdzinot ar standartu ‘Arabella’, robežās no 3.83 līdz 3.68 t/ha bija astoņām šķirnēm.

Vērtējot šķirnes un atlasot piemērotākās bioloģiskajai lauksaimniecībai, svarīgs ir ne tikai graudu ražas lielums, bet arī graudu kvalitāte. Bioloģiskā laukā vasaras kviešu graudu kvalitāte parasti ir nedaudz zemāka, bet 2019. gada vasarā siltums un mitrums bija pietiekami, lai veidotos labas kvalitātes graudi. Graudu rupjums, kā redzams 1. tabulā, bija robežās no 37.69 līdz 50.53 g, vidēji 42.47 g. Vislielākā 1000 graudu masa bija šķirnēm ‘Cornetto’, ‘Harenda’, ‘Tybalt’, ‘Mistral’, ‘Quintus’ un ‘KWS Jetstream’ (50.53–44.23 g). Proteīna lipekļa saturs vidēji graudos bija 12.36 % un 23.57 %. Visaugstākie rādītāji (proteīns >13.0 % un lipekļa saturs >25.0 %) bija šķirnēm ‘Daugana’, ‘Mooni’, ‘Altare’ un ‘Tybalt’. Arī šajā gadā apstiprinājās negatīva korelācija starp ražu un kvalitāti. Šķirnēm ar augstāku ražu graudu kvalitāte bija salīdzinoši zemāka.

Graudu tilpummasa gandrīz visām šķirnēm bija atbilstoša pārtikas graudu standartam, robežās no 75.28 līdz 82.40 vidēji 79.40 kg/L. Visaugstākā tā bija šķirnei ‘KWS Jetstream’, ‘Harenda’ un ‘Fasan’( >80 kg/L).

Izvēloties šķirni audzēšanai bioloģiskajā laukā, jābūt pārliecinātam, vai tā būs konkurētspējīga ar nezālēm, pietiekami gara, veldres noturīga, ar labu cerošanas spēju. Izmēģinājumā vērtētās šķirnes bija ar atšķirīgu stiebru garumu. Šķirnēm ‘Uffo’, ‘Robijs’, ‘Harenda’, ‘Quintus’ stiebru garums bija 85–90 cm, pārējām šķirnēm tas variēja robežās no 70 līdz 80 cm. Šķirņu veldrēšanās 2019. gadā veģetācijas perioda laikā nebija novērota. Pārsvarā visas šķirnes pavasarī saceroja pietiekami un bija konkurētspējīgas ar nezālēm. Nedaudz mazāk ceroja un līdz ar to bija vājāka konkurētspēja šķirnēm ‘Mooni’, ‘Altare’ un ‘Seance’.

Izplatītākās slimības bija miltrasa un brūnā lapu rūsa. Augu infekcijas pakāpe ar lapu slimībām bija neliela (25–45 %) un ievērojamus ražas zudumus neradīja. Viena no bīstamākajām kviešu slimībām, kas pilnībā iznīcina kviešu ražu, ir cietā melnplauka. Vasaras kviešu sējumos tā ir sastopama daudz retāk nekā ziemājos. Arī putošā melnplauka, kas pārsvarā inficē miežus, vasaras kviešus apdraud daudz retāk. Šī iemesla dēļ, ja nav iespējams iegādāties bioloģiskajai lauksaimniecībai atļautus augu aizsardzības līdzekļus, bioloģiskajā laukā drošāk būtu audzēt tieši vasaras kviešus.