Foto: I. Skudra

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lauksaimniecības daļas augkopības eksperti, apkopojot septembra kultūraugu ražas prognozes, secina, ka vasarāju ražas kopumā šogad ir labas. Tomēr intensīvie nokrišņi septembra sākumā un pārmitrie lauki daudzviet būtiski apgrūtina vēl nenovākto kultūraugu novākšanu. Vienlaikus lietavas kavē arī ziemāju sēju.

Vasarāju novākšanu ietekmēja gan nokrišņi augustā un septembra sākumā, gan stiprais vējš augusta beigās. Augustā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija normas robežās, bet septembris bija siltāks kā ilggadīgi novērots.

Savukārt nokrišņu daudzums Latvijā augustā vidēji bija 19 % virs normas, bet septembra pirmajā dekādē nokrišņu daudzums bija 55,8 mm jeb 147 % virs normas. Atsevišķās vietās nokrišņu bija ievērojami vairāk – Priekuļos 134,9 mm. Septembra otrajā dekādē nokrišņu daudzums samazinājās, nolija par 22 % mazāk nekā norma.

Ražas novākšanu būtiski ietekmējuši arī 22.–23. augusta spēcīgās vētras izraisītie nokrišņi un vējš. Septembra sākumā intensīvas lietavas īpaši apgrūtināja darbus Kurzemē un Ziemeļvidzemē, taču arī citviet Latvijā lauki daudzviet ir pārmitri, un tehnika tajos nevar pārvietoties.

Vasarāju ražas rādītāji

Veicot saimniecību aptauju par veģetācijas sezonā apsekotajiem laukiem, LLKC eksperti šobrīd prognozē vidējo ražību 3,8 t/ha vasaras kviešiem, 3,5 t/ha vasaras miežiem, 3,3 t/ha auzām, 1,0 t/ha griķiem, 1,4 t/ha vasaras rapsim, 3,2 t/ha lauka pupām un 3,1 t/ha lauka zirņiem. Apsekojot kukurūzas sējumus,  ražība zaļmasai prognozēta vidēji 26 t/ha, bet novērtējot kartupeļu stādījumus – 27 t/ha.
Lielākā daļa vasarāju labību un vasaras rapša jau ir novākta. Saimniecībās, kur ražu izdevies novākt pirms septembra sākuma lietavām, rezultāti kopumā ir labi. Zemgalē vasaras kviešiem iegūtas labas ražas, savukārt citos reģionos novākšanas darbus vietām apgrūtina pārmitrie lauki.

Auzām un lauka pupām novākšanu daudzviet sarežģī mitrie apstākļi, un atsevišķos laukos daļa ražas vēl nav novākta. Dažviet lietavas un vējš ietekmējuši arī auzu un zirņu ražas potenciālu.

Vasaras rapsim kopumā prognozētas labas ražas Zemgalē un Vidzemē, savukārt mitrie lauki Kurzemē vietām kavē novākšanu. Griķi ir labi attīstījušies, taču to ražību ietekmē nezāļu izplatība.

Kukurūza ir labi attīstījusies, un atsevišķos laukos augiem izveidojušās pat divas produktīvas vālītes. Kopumā zaļmasas ražības prognozes ir labas. Vienlaikus pārmitrās ieplakās augiem trūkst gaisa un tie sāk dzeltēt. Kukurūzas novākšanu plānots uzsākt, kad augsnes mitrums būs samazinājies.

Kartupeļi lielākoties jau ir novākti. Laukos, kur raža novākta pirms septembra sākuma lietavām, iegūtas labas ražas. Savukārt vēl nenovāktajām vēlajām šķirnēm pārmitrās augsnes apstākļi palielina bumbuļu puves risku un var negatīvi ietekmēt to uzglabāšanos.

Lietavas kavē arī ziemāju sēju

Laikapstākļi ietekmē ne tikai vasarāju novākšanu, bet arī ziemāju sējas darbus. Ziemāju sēja ir sākusies, tomēr pārmitrā augsne daudzviet kavē augsnes sagatavošanu un sēju. Atsevišķās saimniecībās ziemāju graudaugu sēja vēl nav sākta, un pastāv iespēja, ka atsevišķi lauki šogad netiks apsēti.

Arī ziemas rapša sēja ir bijusi sarežģīta. Rapši, kas iesēti pirms 22. augusta vētras, vietām sadīguši nevienmērīgi. Īpaši smagās Zemgales augsnēs izveidojusies garoza, savukārt stiprais lietus sēklas vietām ieskalojis dziļāk augsnē. Vēlāk, pēc 22. augusta, sētie rapši sadīguši labāk – augi ir mazāki, taču vienmērīgāki.