Foto: Agnis Šmits

Arī šogad Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus apsekot egļu audzes, pievēršot uzmanību egļu astoņzobu mizgrauža izplatībai. Šis bīstamais kaitēklis kokiem nodara neatgriezeniskus bojājumus, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet labvēlīgos apstākļos var apdraudēt arī pilnīgi veselus kokus, radot meža īpašniekiem finansiālus zaudējumus. Ir īpaši svarīgi laicīgi konstatēt egļu astoņzobu mizgrauža klātbūtni.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir bīstamākais kaitēkli pieaugušās egļu audzēs ne tikai Latvijā, bet visā Eirāzijā. Šis kaitēklis parasti savairojas vēja gāztās vai citādi novājinātās eglēs, nemizotos baļķos, kuri diametrs ir lielāks par 12 cm. Par mizgraužu uzbrukumu kokam liecina samērā reti, ap 1 mm lieli caurumi stumbrā – ieskrejas, un pie koka sakņu kakla sakrājušās svaigas nobiras jeb brūni mizas milti. Būtiski, ja mizgrauzis savairojas masveidā, tas var bojāt arī pilnīgi veselas egles.

Šī gada vēji un nokrišņi var nodrošināt labvēlīgu vidi mizgraužu izplatībai, tāpēc Valsts meža dienests (VMD) aicina meža īpašniekus apsekot egļu audzes un pievērst uzmanību, vai nav manāmas šī kaitēkļa klātbūtnes pazīmes.

“Dabā novērojamas egļu audzes, kas cietušas no vējgāzēm un snieglauzēm. Ja šādas audzes netiks sakoptas, tad tās ir potenciālās mizgraužu ligzdas. Papildus jāskatās, vai audzes nebūs cietušas no pārlieku mitruma, kas arī var kalpot mizgraužu populācijas veicināšanai,” brīdina  VMD vecākais eksperts Oskars Zaļkalns. Eksperts arī uzsver, ka meža īpašniekiem ir pēdējais laiks novākt bojātos kokus, lai nenotiktu kaitēkļa savairošanās.

VMD atgādina, ka līdz 1. aprīlim pilnībā jāpabeidz egļu audžu izstrāde, un meža jāizved visi skuju koku kokmateriāli. Šī prasība var neattiekties vien uz tām cirsmām, kurām vismaz 500 m attālumā neatrodas citas vidēja vecuma un pieaugušas egļu audzes.

Tāpat kā pērn, arī šogad nav iespējams precīzi prognozēt situāciju, tādēļ nepieciešams ievērot drošības pasākumus. Būtiska nozīme ir meteoroloģiskajiem apstākļiem aprīļa otrajā pusē un maija mēnesī. Mizgrauža vaboles sāk lidot, kad zemsegas temperatūra paceļas virs 10˚C, bet gaisa temperatūra nav zemāka par 15˚C.

Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta  ”Silava” monitoringa datiem lielākais risks šajā gadā varētu būt Sēlijā un Vidzemē, bet nav izslēgta kaitēkļa savairošanās arī pārējā Latvijas teritorijā. Ņemot vērā bīstamā kaitēkļa izplatību, Zemkopības ministrijā tiek aktualizēts mizgraužu apkarošanas plāns.