Latvijā šobrīd viens pēc otra krīt zemākās temperatūras rekordi un daudzviet valstī gaiss atdziest līdz pat -25 un -29 grādiem. Prognozes liecina, ka šāda temperatūra saglabāsies arī daļu februāra. Papildus tam daudzviet zemi klāj arī bieza sniega kārta, radot labvēlīgu vidi grauzējiem. Kā šādi laikapstākļi, kas ir raksturīgi ziemai, bet vienlaikus teju piemirsti Latvijā, ietekmēs ziemājus un vai tie nesagādās lauksaimniekiem nepatīkamus pārsteigumus? Šis jautājums šobrīd ir īpaši aktuāls, jo ziemāju pārziemošanas rezultāti būs izšķiroši ne tikai ražas potenciālam pavasarī, bet arī saimniecību ekonomiskajai stabilitātei nākamajā sezonā.

Sniega sega darbojas kā dabisks siltumizolators

Kamēr vēl neesam kalendārās ziemas vidū, ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus par to, kā ziema beigsies, tomēr, vērtējot pašreizējos laikapstākļus, lielākajā daļā Latvijas reģionu zem sniega esošie ziemāji šobrīd jūtas salīdzinoši droši. Lai gan šī ziema iestājās salīdzinoši vēlu, iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka daudz lielākus zaudējumus ziemājiem ir radījušas bezsniega ziemas ar spēcīgu salu. Sniega sega darbojas kā dabisks siltumizolators, pasargājot augus no tiešas aukstuma ietekmes.

Lai gan atsevišķos reģionos situācija var būt atšķirīga, kopumā zem sniega esošās ziemas kultūras šobrīd atrodas salīdzinoši drošos apstākļos. Tieši bezsniega ziemas apvienojumā ar spēcīgu salu ir bīstamākās – šādos apstākļos sals tieši iedarbojas uz augiem, bojājot sakņu kakliņu un augu audus, kā rezultātā ziemāji novājinās vai pavasari vispār nesagaida. Vienlaikus arī pārāk bieza sniega sega, īpaši, ja tā ilgstoši saglabājas uz neiesalušas augsnes, var radīt papildu riskus, jo augi zem sniega var izsust un kļūt uzņēmīgāki pret slimībām.

Sniega sega līdz pat 40 cm

Lai ziemāji veiksmīgi pārziemotu, būtiska nozīme ir vairāku faktoru kopumam – augsnes sasaluma dziļumam, sniega segas biezumam un blīvumam, kā arī atkušņu biežumam. Augsnes sasaluma dziļums šobrīd Latvijā svārstās no 10 cm līdz pat 30 cm atsevišķās valsts daļās, bet sniega segas biezums dažviet sasniedzis pat 40 cm, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Šāda situācija vienlaikus nodrošina aizsardzību pret salu, taču palielina risku pavasara pelējuma attīstībai, īpaši vietās, kur sniegs ir sablīvējies vai izveidojušies sanesumi.

Ja sēklas nav kodinātas, ražas zudumi var būt būtiski

Pavasara pelējuma patogēni īpaši labi attīstās mitrā vidē ar pastāvīgu sniega segu. Vislielākais risks ir, ja temperatūra ilgstoši svārstās ap nulli, sniega sega saglabājas mēnesi vai ilgāk, īpaši, ja tā izveidojusies uz neiesalušas augsnes. Pat mainīgos ziemas apstākļos jutīgākas šķirnes var ciest no pavasara pelējuma, īpaši, ja sēklas nav apstrādātas. Šādā gadījumā augi cieš no sakņu kakla puvēm, slikti pārziemo vai iet bojā. Ja apstākļi ir labvēlīgi slimību attīstībai un sēklas nav kodinātas, zaudējumi var būt ļoti ievērojami. Pētījumi liecina, ka atsevišķos gados, salīdzinot neapstrādātus un apstrādātus ziemas kviešu laukus, ražas zudumi var sasniegt pat 4 tonnas no hektāra. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt sēklas no slimībām, ir kodinātāji. Īpaši tie, kas satur fludioksonilu. Tie aizsargā augus agrīnajās attīstības stadijās rudenī un samazina patogēnu ietekmi ziemā.

Sniegs pavasarī var būt vērtīgs mitruma avots

Šobrīd lauksaimniekiem nevajadzētu satraukties par sējumiem, kas atrodas zem sniega. Lai gan pēdējos gados ziemas bijušas krasi atšķirīgas - vai nu bez sniega un siltas, vai ļoti aukstas, šogad situācija pagaidām ir labvēlīgāka. Tomēr uzmanība jāpievērš reģioniem, kur sniega sega ir ļoti bieza un augsne nav sasalusi. Ja sniega ir daudz, bet zem tā esošie ziemas rapši joprojām veģetē, sniegs var nolauzt to lapas. Taču pavasarī šīs lapas augam vairs nav būtiskas, svarīgākais ir, lai būtu dzīvotspējīgs saknes kakliņš. Neraugoties uz riskiem, sniegs pavasarī var kļūt par būtisku ieguvumu. Pakāpeniski kūstot, tas nodrošina vienmērīgu mitruma iesūkšanos augsnē un palīdz ziemājiem veiksmīgi atsākt veģetāciju. Sniegu pamatoti dēvē par dzīvības ūdeni – tas mitrina laukus un palīdz augiem atjaunoties pēc ziemas. Tomēr šogad pastāv arī risks, ka liels ūdens daudzums var aizkavēt pavasara darbus un apgrūtināt tehnikas iebraukšanu laukos.

Risks, ko rada grauzēji

Papildu risks ir grauzēji, īpaši peles. Bieza sniega sega tiem rada ideālus apstākļus - zem tās ir silti, un, ja augsne nav sasalusi, grauzēji izrok alas un bojā sējumus. Tāpēc kaitēkļu kontrole ir ļoti svarīga. Tomēr šobrīd vēl nav iespējams prognozēt, cik strauji sniegs kusīs un kāda būs situācija pēc tā nokušanas.  

Šīs ziemas laikapstākļi ziemājiem šobrīd ir drīzāk sabiedrotais, nevis ienaidnieks. Sniega sega pasargā no krasā sala, bet pakāpeniska kušana pavasarī nodrošinās vērtīgu mitrumu augšanas atsākšanai. Lielākie riski slēpjas nevis salā kā tādā, bet gan ļoti biezā sniega segā, nesasalušā augsnē un grauzēju aktivitātē, kuru sekas pilnībā būs redzamas tikai pēc sniega nokušanas. Šobrīd svarīgākais ir sekot situācijas attīstībai pavasarī.